LNO top klasiskā baleta pērle – P.Čaikovska balets "Apburtā princese"
8.maijā pirmizrādi piedzīvos Pētera Čaikovska balets Apburtā princese, kas tapis ar LMT atbalstu.
Iestudējuma horeogrāfs - Aivars Leimanis, diriģents Farhads
Stade, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja, gaismu
mākslinieks Kārlis Kaupužs, grima māksliniece Elita Klāra;
galvenajās lomās: princese Aurora - Jūlija Gurviča, Elza Leimane,
Sabīne Guravska, princis Dezirē - Aleksejs Avečkins, Raimonds
Martinovs, Sergejs Neikšins, princese Florīna - Juka Mijake, Iļana
Puhova, Jolanta Lubēja, Zilais putns - Arturs Sokolovs, Zigmārs
Kirilko, Viktors Seiko, Aleksandrs Latišonoks u.c.
Horeogrāfs Aivars Leimanis: „Gribētos, lai šis iestudējums būtu
izsmalcināts un stilistiski tīrs, lai izdotos uzburt greznu, krāšņu
pasaku, lai skatītāji noticētu, ka uz mūsu skatuves no simtgadu
miega mostas īsta princese. Tā pati, kurai kādā brīnišķīgā Luāras
ielejas pilī ar daudziem sīkiem tornīšiem iekārtots muzejs un kuras
vārdu zina visi pasaku mīļotāji neatkarīgi no vecuma un
nodarbošanās. Un, ja pasakā ir tikai viena īsta princese, mums
tādas ir trīs: Jūlija Gurviča – smalka un trausla kā Sevras
porcelāna lellīte, Elza Leimane – sirsnīga un patiesa, apveltīta ar
lielisku stila izjūtu, un Sabīne Guravska, kurai, šķiet, pati daba
lēmusi šo lomu, dāvājot gan nepieciešamās fiziskās dotības, gan
skatuves šarmu.”
Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde: „Šogad aprit
piecpadsmit gadi kopš LMT sadarbojas ar Latvijas Nacionālo operu.
Pirmais solis šajā sadarbībā bija atbalsts operas nama
rekonstrukcijai, bet vēlāk ar LMT gādību tapa vairākas nu jau
publikas iemīļotas operas un baleta izrādes.
Līdz ar pavasara atnākšanu dāvinām baleta mākslas cienītājiem
klasisku un krāšņu baleta jauniestudējumu Apburtā princese
un ceram, ka populārā pasaka ar laimīgām beigām būs laba izklaide
dažādu paaudžu skatītājiem.
Pirmoreiz pasaule stāstu par Ērkšķrozīti iepazina 1697. gadā, kad
slavenā pasaka ar nosaukumu Skaistule dusošajā mežā tika
publicēta franču pasaku meistara Šarla Perro (1628–1703)
Zosmāmiņas pasaku krājumā. Ērkšķrozītes vārdu princese
ieguva 1812. gadā tapušajā brāļu Grimmu versijā, ar kuru,
komponējot baletu Apburtā princese, strādāja Pēteris
Čaikovskis (1840–1893). Baleta pasaules pirmizrāde notika
Sanktpēterburgas Marijas teātrī 1890. gada 15. janvārī. Galveno
lomu pirmizrādē dejoja Karlota Brianca, pie diriģenta pults bija
Rikardo Drigo. Balets guva daudz vairāk atzinības presē nekā
savulaik Gulbju ezers, tomēr komponistam nebija lemts
piedzīvot tā īstos panākumus. Tūlīt pēc pirmizrādes cars Aleksandrs
III esot izsaucis Čaikovski uz savu ložu, lai aplaimotu ar vārdiem:
„Ļoti jauki.” Lieki piebilst, ka Čaikovskis bija cerējis uz mazliet
jūsmīgāku atsauksmi. Taču jau desmit gadus pēc komponista nāves
Apburtā princese bija otrs populārākais balets Imperiālā
baleta repertuārā aiz Mariusa Petipā un Čezāres Punji kopdarba
Faraona meita. Šo desmit gadu laikā Apburtā
princese no sava burvju miega bija modusies 200 reižu.
Mariusa Petipā un Pētera Čaikovska Apburtā princese bija
pirmais balets, ko savulaik noskatījās leģendārais baleta
impresārijs Sergejs Djagiļevs, kā arī slavenās balerīnas Anna
Pavlova un Gaļina Ulanova. Baletā Apburtā princese
Rietumeiropa iepazina Krievijā augušo baleta brīnumu Rūdolfu
Nurijevu; savu pirmo lomu – zeltītu Amoriņu – nospēlēja izcilais
horeogrāfs Džordžs Balančins. Rīgas skatuvei Apburtā
princese modās 1929. gadā, kad to iestudēja Aleksandra
Fjodorova, kura pati arī dejoja galveno lomu. Rakstnieks un
diplomāts Oskars Grosbergs Ilustrētajā žurnālā vēlāk
jūsmoja: „Ar šī baleta uzvedumu mūsu trupa pierādīja, ka viņa
mierīgi var blakus stāties labākām baleta trupām pasaulē.”
Aleksandras Fjodorovas veikumam sekoja divi Helēnas
Tangijevas-Birznieces iestudējumi – 1948. gadā ar Annu Priedi un
1962. gadā ar Veltu Vilciņu, Ināru Ābeli un Intu Karuli galvenajā
lomā. 1975. gadā baletu iestudēja Aleksandrs Lembergs (atjaunojums
1989. gadā), bet 1995. gadā – Aivars Leimanis. Auroru dejojušas
Zita Errsa, Larisa Tuisova, Tatjana Jeršova, Lora Ļubčenko, Lita
Beiris, Inese Dumpe, Gunta Bāliņa, Jūlija Gurviča, Margarita
Demjanoka un Viktorija Jansone, kurām nu piepulcēsies arī Elza
Leimane un Sabīne Guravska.