Lasītāja vērtē Latvijas Nacionālā teātra izrādi "Mirušās dvēseles"

Izrādes anonss:
Spilgtais satīriskais romāns par Čičikova braucienu pēc mirušām dvēselēm, savā ceļojumā iepazīstoties ar visneticamākiem krievu muižnieku tipāžiem, ir darbs, kurā režisors vēlas saglabāt Gogolim tik raksturīgo aizkustinošo mīlestību uz cilvēku, tā rakstura īpatnībām un vājībām. Izrāde ir aicinājums paskatīties uz notiekošo un sevi ar labsirdīgu ironiju.

"Man patīk krievu literatūra, filmas un teātris. Tiešām priecājos, ka mūsu aktieriem bijusi iespēja strādāt ar vienu no talantīgākajiem mūsdienu krievu režisoriem – Kirilu Serebreņņikovu. Par to droši vien jāsaka paldies esošajam Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim. Vispār jāatzīst, ka kopš viņa stāšanās amatā Nacionālais teātris ir burtiski uzplaucis. Ja agrāk man šis teātris asociējās tikai ar žurku Kornēliju (mīļie, fani, atvainojiet – es neesmu tās cienītāja :) ), tad šosezon Nacionālā teātra repertuārs mani uzrunāja daudz vairāk kā visi citi Rīgas teātri.
Kas man patika izrādē Mirušās dvēseles? Biju pārsteigta, cik spoži mūsu aktieri spēj atspoguļot dzirkstošo krievu temperamentu, - i nepateiksi, ka mēs esam kautrīgi. Lai gan uz skatuves ir minimālas dekorācijas, ar cilvēku kompozīciju uz skatuves, gaismas efektiem, krāsām, slīpu vai taisnu grīdu tiek radītas vizuāli ļoti baudāmas ainas. Teju vai katru epizodi var pārveidot gleznā! Asprātīgi un oriģināli scenogrāfiskie risinājumi. Un tas iespējams atkal sasaistāms ar krievu temperamentu, bet izrādē nav kompromisu. Ja ir, tad ir! Ja reiz galvenais varonis nolēmis sadzert ar mirušajām dvēselēm, tad viņš neuzliek tām 2, 3 glāzītes, bet vienu pēc otras uzkrāmē vismaz 100!
Pēc izrādes nevilšu sāku salīdzināt ar iepriekš redzētajām izrādēm Jaunajā Rīgas teātrī, bet sapratu, ka tas ir savādāk. Ja nu vienīgi – pēc manām sajūtām – Hermanis vairāk rāda cilvēka iekšējos pārdzīvojumus, bet Serebreņņikovam (un tas atkal jau saistīts ar krievu mentalitāti) visas emocijas un pārdzīvojumi ir uz delnas. Rezumējot jāteic, ka šī izrāde ir kaut kas ļoti svaigs un košs Latvijas teātru dzīvei. Ļoti ceru, ka šis nav vienīgais krievu režisora sniegums Latvijā un ka izrāde būs radījusi kādu saviļņošanos Latvijas režisoriem un aktieriem.
Varu tikai ieteikt to noskatīties! :)
Ja nu tomēr kaut kur jāpiesienas, varbūt izrāde varēja būt par 10 minūtēm īsāka. (izrādes garums ir vairāk kā divas stundas, bez pārtraukuma)."

Noskatīties video!

Ieskaties: Latvijas Nacionālais teātris