Turaidā 29. augustā svinēs Līvu dienu
Augusta pēdējā svētdiena Turaidā būs īpaša, jo 29. augustā tiks atjaunota tradīcija svinēt Līvu dienu, lai ikvienam interesentam piedāvātu iepazīt Latvijas otras pamattautas – lībiešu/līvu neparasto kultūras mantojumu.
Vai ziniet, kas ir Gaujas lībieši un kāpēc Vidzemē vairs neskan
līvu valoda? Vai esat dzirdējuši 11. gadsimtā izgatavotas
stabulītes treļļus un redzējuši līvu atstāto kultūras mantojumu
Turaidas novadā? Vai esat baudījuši lestes, senos līvu ēdienus un
tikušies ar lībiešiem vaigu vaigā?
„Turaidā katra diena ir lībiešu diena”, teic Turaidas
muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne. Turaida atrodas senā Gaujas
līvu pilsnovada centrālajā daļā un glabā vēstures liecības arī no
11.- 13.gadsimta, kad šeit dzīvojuši lībieši. Viena no muzeja
pastāvīgajām pētniecības tēmām allaž bijusi un ir saistīta ar
Gaujas lībiešu kultūrvēsturisko mantojumu.
Līvu dienā Turaidā, 29. augustā, no plkst.13.00 līdz 17.00 būs
iespēja iepazīt ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”
muzeja gida vadībā, tikties ar līviem un sajust mūsdienu līvu garu
improvizētā Līvu alejā. Līvu dienā Turaidā viesosies jaunievēlētais
Līvu (lībiešu) savienības priekšsēdētājs Dāvis Stalts un risinās
sarunu tēmu „Vai līvi ir dzīvi?”, piedalīsies Rīgas nodaļas līvu
jaunieši un viņu atbalstītāji, kā arī līvu saimnieces no
Kolkas.
Plkst.14.00 un 16.00 būs bezmaksas ekskursijas, kas iepazīstinās ar
ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas iekārtota
Turaidas muižas Dārznieka mājā. Ekspozīcija vēsta par Gaujas
lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem un tā
ir Turaidas kultūras mantojuma tūkstošgades stāsta senākā daļa. Kā
zināms, mūsdienu Latvijas teritorija ir somugru, pie kuriem pieder
līvi, un indoeiropiešu kultūru saskarsmes vieta. Turaida īpaši
bagāta dažādu tautu vēstures stāstiem un liecībām.
Līvu dienā tiks organizēta īpaša „Līvu aleja”, caur kuru izejot,
aktīvi iesaistoties un gūstot baudu ar visām maņām, būs iespēja
izjust līvu tautas vitalitāti un dzīvesprieku. Īpašas goda viešņas
– triju paaudžu līvu sievas no Kolkas, no līdzi atvestām butēm,
sauktām par lestēm, piedāvās uz vietas gatavotus senus un
mūsdienīgus līvu nacionālos ēdienus un pastāstīs par dzīvi jūrmalā.
Gluži kā senajā tirgū būs iespēja apgūt senas svēršanas un
mērīšanas gudrības, piemēram, uzzināt, kā bez mērinstrumentiem
noteikt malkas daudzumu grēdiņā, izmērīt auduma garumu, iemācīties
nosvērt ar zirņiem naglu, kā arī apgūt citus senatnē lietotus
mērīšanas veidus. Līvu savienības jaunieši mācīs gatavot neparastas
rotas, būs iespēja fotografēties līvu arheoloģiskajā apģērbā, kā
arī iegādāties amatnieku darinātas rotaļlietas – līvu peles, lelles
un citas jaukas un mīļas lietiņas ar līvu simboliku. Svētku izskaņā
visi kopīgi tiks aicināti ieklausīties senajā līvu valodā, apgūstot
līvu tautasdziesmas.