10. oktobrī LNO ar vērienīgu koncertu atzīmēs Jāņa Mediņa 120 gadu jubileju
10. oktobrī ar vērienīgu koncertu Latvijas Nacionālā opera atzīmēs latviešu mūzikas klasiķa Jāņa Mediņa 120 gadu jubileju.
Koncertā skanēs fragmenti no operām Uguns un nakts,
Dievi un cilvēki, Sprīdītis, simfoniskā mūzikā,
Klavierkoncerts u.c. Pie diriģents pults Andris Veismanis, koncertā
piedalās pianists Reinis Zariņš, LNO solisti Aira Rūrāne, Andris
Ludvigs, Olga Jakovļeva, Ieva Parša, Ilona Bagele, Kristīne
Gailīte, Inga Šļubovska, Krišjānis Norvelis, Jānis Apeinis, Rīgas
Doma kora skolas audzēknis Patriks Stepe, LNO koris un
orķestris.
Diriģents un komponists Jānis Mediņs ir latviešu akadēmiskās
mūzikas atslēgpersona: latviešu mūzikas klasiķis, latviešu
nacionālās operas pamatlicējs un skaistu melodiju autors.
Jāņa Mediņa mūžs ir cieši saistīts ar Latvijas likteņgriežiem. Komponists veidojas un top kopā ar Latvijas valsti – tieši neatkarības cīņu laikā viņš sāk rakstīt Uguni un nakti un kopā ar šo valsti piedzīvo visu tās spožumu un postu.
„Jāņa Mediņa mūžs ir cieši saistīts ar Latvijas likteņgriežiem.
Komponists veidojas un top kopā ar Latvijas valsti – tieši
neatkarības cīņu laikā viņš sāk rakstīt Uguni un nakti un
kopā ar šo valsti piedzīvo visu tās spožumu un postu: Latvijas
Konservatorijas profesors, Operas un Radiofona orķestra diriģents,
neoficiālās nacionālās himnas Tev mūžam dzīvot, Latvija!
autors kopš 1944. gada vairs nedzīvo Latvijā, un viņa daiļrade
līdzinās pārstādītam ziedam. Kopumā tā ir kā spogulis Latvijas
vētru un dziņu laikmetam, kurā tika veidota jaundzimusī nacionālā
mūzikas māksla – līdzvērtīga starp citām jaunu nāciju kultūrām visā
Austrum un Centrāleiropā. Jānis Mediņš šajā kultūrceltniecības
darbā piedalās ar visu savu daudzpusīgo talantu un degsmi. Daudzkur
viņš nāk kā pirmatklājējs. Dalīdams ar Alfrēdu Kalniņu latviešu
klasiskās nacionālās operas pamatlicēja godu, viņš ir arī pirmā
klavierkoncerta (1932), pirmā baleta Mīlas uzvara (1934),
pirmā klavieru trio (1930), pirmo viendaļīgu simfonisku tēlojumu
(Imanta 1923, Zilais kalns 1924) autors. Jāņa
Mediņa simfonisma sazarotās muzikālā sižeta līnijas un krāšņā
instrumentācija atsauc atmiņā Rihardu Štrausu ar Varoņa dzīves
motemorfozēm. Jānis Mediņš savā mākslā pilnībā izdzīvo Latvijas
Varoņa dzīvi.” par J.Mediņu saka muzikoloģe Ingrīda Zemzare.