Lasītāja vērtē Nacionālā teātra izrādi "Septiņi Fausti"
"Jau sen biju gribējusi redzēt kādu Viestura Meikšāna izrādi, it īpaši pēc tam, kad viņš tika atzīts par labāko gada režisoru. Diemžēl visas viņa izrādes līdz šim izrādītas Valmierā vai Cēsīs, tāpēc priecājos, ka beidzot arī Rīgā, Nacionālajā teātrī, skatāma Meikšāna izrāde," stāsta portālā mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā mamma Zanda Jakovļeva.
"Izrādes apraksts: Izturieties uzmanīgi pret melniem pūdeļiem,
kas ieklīst Jūsu mājās, varbūt aiz tiem slēpjas pats Mefistofelis,
kurš solīs Jums mūžīgo jaunību, pretī prasot vien Jūsu dvēseli.
Cilvēks starp Dievu un Velnu ir viena no pasaules lielākajām
mīklām. Vai Cilvēka dzīvei vispār ir kāda jēga, varbūt Cilvēks ir
tikai ierocis, arguments, spēļu kauliņš Dieva cīņā ar Velnu?
Jāsaka godīgi, ka pēc pirmajām divām ainām mazliet nobijos, vai
tiešām visa izrāde būs dzejā (pirmās divas ainas ir fragmenti no
Gētes Fausta atdzejojumiem)? Pirmā aina gan bija visnotaļ asprātīga
un ironiska. Dikti smējos par bērniem, kuri atnākuši pavērot,
kā ģēnijs (Fausts) strādā un par visām varītēm grib pieskarties
dižgaram, bet Fausta sieva iedāvina katram pa vienai sakaltušai
kļavas lapiņai – piemiņai par šo skaisto rudens dienu.
Turpmākās ainas turpinās brīvā tekstā, taču humors un ironija
paliek. Šī viennozīmīgi ir izrāde, kurā var pasmieties. Mazu bērnu
mammas būs sajūsmā par traģikomisko ainu ar teletūbijiem un
smeldzīgo vēstījumu par to, kā jūtas cilvēks teletūbija
kostīmā.
Spilgti vizuālie tēli, kostīmi, scenogrāfija un skatītājs pats it
kā piedalās izrādē, jo krēsli izvietoti gar visām četrām jaunās
zāles sienām.
Lai vai kā – šī izrāde ir viena no interesantākajām, ko man pēdējos gados nācies redzēt latviešu teātrī.
It īpaši beigu jandāliņā, kad aktieri spēlē paši sevi pēc
izrādes, rodas sajūta, ka arī pats esi notikuma epicentrā. Vārdu
sakot, interesanti, jautri un smieklīgi, izrāde ir ļoti dinamiski
un garlaicīgi nav ne uz mirkli.
Kas man varbūt pietrūka... Man patika izrādes forma, bet pietrūka
satura. Par maz Fausta... Izrādes mozaīka bija koša, bet vienlaikus
arī katrs gabaliņš tik atšķirīgs, ka man tā īsti viss negulst kopā.
Varbūt es gaidīju vairāk, jo Meikšāns taču atdzīts par gada
režisoru... Lai vai kā – šī izrāde ir viena no interesantākajām, ko
man pēdējos gados nācies redzēt latviešu teātrī, es iesaku to
noskatīties un arī pati – noteikti braukšu uz Valmieru, lai redzētu
vēl kādu Viestura Meikšāna izrādi."
Izrādes foto skaties šeit!
Izrādes video skaties šeit!
Ieskaties: Latvijas Nacionālais teātris