Atvadies no ziemas 26. februārī Turaidā!
Februāra mēnesis ir laiks, kad tiek svinēti Meteņi, kas ir seni pavasara gaidīšanas svētki un atvadas no ziemas. Pēdējos gados ir izveidojusies tradīcija, ka Meteņdienas svētku svinēšana noslēdzas Turaidā.
Visi, kas vēl nav paguvuši atvadīties no ziemas, aicināti 26.
februārī plkst. 12.00 sabraukt Turaidas muzejrezervātā, lai kopā ar
Vidzemes folkloras kopu maskotajiem ļaudīm vārītu Meteņdienas miežu
putru un veicinātu labu jauno ražas gadu kopīgi svinot senos
gadskārtu svētkus.
Šogad Meteņa dzīšana Turaidā notiks 26. februārī plkst.12.00, kad
kopā ar Mālpils folkloras kopas Mālis un Siguldas
folkloras kopu Senleja un Senlejiņa maskotajiem
ļaudīm visiem būs iespēja satikt Meteņtēvu , meklēt Laimes pogu,
baudīt sātīgo Meteņa putru un vārītu cūkas kāju, uzzināt, kas ir
slokatnis, vizināties riņķa lēzē – karuselī uz muižas dīķa, dzīt
kurmjus, lai tie nenāktu postīt vasarā dārzus, kā arī izlielīties,
izsmieties, izdziedāt Meteņa dziesmas un sadancot latviešu
tradicionālos dančus.
Populārākās Meteņdienas tradīcijas ir maskošanās, Meteņa dzīšana, Laimes pogas meklēšana, kurmju dzīšana no dārziem un Meteņa gardās putras vārīšana.
Meteņi ir svētki, kad senie latvieši svinēja ziemas aiziešanu un
sāka gatavoties pavasara atnākšanai. Meteņos pēdējo reizi ziemā
notika masku gājieni, kad dziedot, dancojot un labu vēlot, ļaudis
devās tālos ciemos viens pie otra, vizinājās no kalna un notika
varena lielīšanās, lai jaunajā gadā padotos laba raža. Populārākās
Meteņdienas tradīcijas ir maskošanās, Meteņa dzīšana, Laimes pogas
meklēšana, kurmju dzīšana no dārziem un Meteņa gardās putras
vārīšana. Vidzemē biežāk Meteņdienu svinēja tuvāk Lieldienām,
nereti dienu iepriekš pirms Pelnu dienas, kad sākās gavēnis.
Maskotiem un nemaskotiem, lieliem un maziem meteņbērniem
tikšanās pie Turaidas muzejrezervāta ieejas, līdzi ņemot ragavas un
citus šļūcamrīkus!