Līdz 20. augustam Ojāra Vācieša muzejā skatāma jauna izstāde!

1963. gada 19. decembrī Ojārs Vācietis vēstulē draugam Gunāram Grāvim raksta: „Ļuda ģībst no Taviem akmeņiem. Es arī. Akmeņi pilnīgi atbilst manai diletanta gaumei – ir ļoti krāšņi un efektīgi. Par etiķetēm man nav ko teikt – man ar tām ir kaķa un baldrjāņa attiecības.”

Izstāde stāsta par Ojāra Vācieša vākšanas, krāšanas un kolekcionēšanas prieku. Par dzejnieka daudzpusīgajām aizrautībām – akmeņiem, pastmarkām, sērkociņkastīšu etiķetēm, laikrakstu un žurnālu izgriezumiem, nozīmītēm. Tās nav zinātniski veidotas un sistematizētas kolekcijas. Tās ir krāšņas, raibas, spilgtas, daļēji sakārtotas, daļēji mākslinieciskā nekārtībā glabātas vaļasbrīžos vāktas lietas.

Un tās ir lietas, kas brīnišķīgi raksturo dzejnieka laiku. Pastmarku sērijas, kas attēlo padomju cilvēku sasniegumus sociālisma un komunisma celtniecībā, Oktobra revolūcijas neskaitāmās gadadienas, kosmosa iekarojumus. Skaistas pastmarku sērijas, kurās redzamas mākslas darbu kolekcijas, augi, dzīvnieki. Desmitiem tūkstošu sērkociņkastīšu etiķešu, uz kurām attēlots varenās lielvalsts progress un padomju strādniekiem un kolhozniekiem doti vērtīgi padomi, kā uzlabot darba kvalitāti. 20. gs. 60. un 70. gados bija populāri iegādāties nozīmītes – ekskursijās, muzejos, vienkārši pirkt kioskos un nēsāt pie apģērba vai kolekcionēt. Daudzi tās krāja, mājās piestiprinot pie kādas austas vai pītas tautiskas sienas segas. Dzejnieks nozīmītes glabāja kastītēs. Izstādē skatāms gan slavenais Maskavas olimpiādes Lācis, gan citi to laiku raksturojoši tēli.

Akmeņi, ieži, minerāli – tas ir īpašs stāsts par Ojāra Vācieša aizraušanos ar ģeogrāfiju un ģeoloģiju, par viņa draudzību ar Gunāru Grāvi. „Tu jau zini, kāda man bija akmeņu slimība, tā nav pārgājusi, tātad – sūti, es gaidīšu,” raksta Ojārs Vācietis vēstulē skolasbiedram Gunāram Grāvim.

Izstādē aplūkojamas ne tikai tās lietas, kas Ojāru Vācieti saistījušas un interesējušas, bet arī tās, kuras viņš radījis pats, kurās izpaužas viņa nenoliedzamais mākslinieciskais talants un kuras arī var uzskatīt par vaļasprieku laikā starp dzejoli un dzejoli. Tie ir krāsainie zīmējumi – šķīvji, kā tos dēvēja pats dzejnieks, iniciāļi un izgriezumi no papīra – sniegpārsliņas.

Aicinām visu paaudžu interesentus iepazīt Dzejnieku ne tikai dzejā un memoriālajā vidē, bet arī brīžos starp dzejoļu rakstīšanu.