"Vilkaču mantinieces" pasaules pirmizrāde uz LNO skatuves

Izrādi, kas top ar Operas Ģildes ASV un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, veido diriģents Andrejs Jansons, režisore Ināra Slucka, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne; lomās iejutīsies Dana Bramane, Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis, Inga Šļubovska, Gunta Davidčuka, Imants Erdmans, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Krišjānis Norvelis u.c.

„LNO uzdevums ir veicināt latviešu skatuves mūzikas rašanos un, jo īpaši, iestudēšanu. Uzreiz pēc restaurācijas 1996. gadā iestudējām Romualda Kalsona operu Pazudušais dēls. Bijis Jura Karlsona balets Sidraba šķidrauts, Ilonas Breģes opera Dzīvais ūdens, Ērika Ešenvalda Augļu koks ir Jāzeps, Artūra Maskata balets Bīstamie sakari. Tagad būtiski ir iepazīt to mantojumu, kas latviska un kuru kopuši tautieši ārzemēs. Tāda ir arī Bruno Skultes daiļrade. 2014.gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, plānojam pārsteigt Rīgas viesus ar jauniem latviešu komponistu darbiem,” akcentē LNO direktors Andrejs Žagars.

Bruno Skulte (1905 – 1976) ir viens no spilgtākajiem trimdas komponistiem. Latviešu mūzikas vēsturē viņš iegājis ne vien kā talantīgs un ražīgs komponists, bet arī kā aizrautīgs un iedvesmojošs diriģents, temperamentīgs ērģelnieks un aktīvs sabiedriskais darbinieks. B.Skultes darbu sarakstā ir kora dziesmas, kantātes, opera, baleti, instrumentālā un vokālā kamermūzika, simfoniskie sacerējumi, skaņdarbi balsij ar orķestra vai ērģeļu pavadījumu, miniatūras koklēm, ērģelēm, kinomūzika... Pēckara Latvijā par šiem skaņdarbiem bija zināms nedaudziem, jo B.Skultes sacerējumi Padomju Latvijā bija aizliegti.

Operas Vilkaču mantiniece pamatā ir Ilonas Leimanes romāns, pēc komponista nāves operas muzikālo materiālu pilnībā pabeidza Andrejs Jansons.

Operu Vilkaču mantiniece, kas sacerēta 20. gadsimta 40. gadu beigās, savulaik iestudēšanai Maskavā ieteicis pasaulslavenais diriģents Leopolds Stokovskis, tomēr tam nebija lemts notikt. Pirmais operas koncertuzvedums Latvijā notika 2005.gadā LNO Jaunajā zālē. Koncerts tika ierakstīts, un to publicēja kompānija Albany Records Troy. Par operas koncertierakstu žurnāls Das Opernglas rakstīja: "Visai veristisks stils, ko varētu ierindot kaut kur starp Pučīni un 20. gadsimta 50. gadu filmu krāšņo mūziku, piešķir operai pievilcīgu vitalitāti."

Mēs mēdzam slavēt latviešu tikumus aizgājušajos gadsimtos: tie bijuši bargi, bet taisnīgi un negrozāmi. Tomēr aizliegtā mīlestība ir pastāvējusi vienmēr — slepena un nosodīta, bet neizdzēšama un neapslāpējama. Un tieši tādas ir Dievlodziņu saimniekdēla Raita jūtas pret svešinieci Marutu — skaisto raganu no nīstajām Vilkatu mājām. Tik ugunīgas jūtas var gan sildīt, gan sadedzināt... Operas Vilkaču mantiniece pamatā ir Ilonas Leimanes romāns, pēc komponista nāves operas muzikālo materiālu pilnībā pabeidza Andrejs Jansons.
"Bruno Skultes operā Vilkaču mantiniece visvairāk mūs interesē autora izvirzītā naida tēma. Un centrālais jautājums, ko pētām, operu iestudējot, skan — kā latviskajā dailē, šajā skaistumā, ko tik pašapzinīgi kopjam un ar ko pamatoti lepojamies, mājo tik milzīgs naids? Naida tēmai vēlamies pretī likt skaistuma un mīlestības tēmas. Skaistums un mīlestība ir spēks, kas spēj atbrīvot no naida," saka iestudējuma režisore Ināra Slucka.

Ieskaties: www.opera.lv