Līdz 31. augustam unikāla izstāde — "Ar Ērenpreisu pa varavīksnes tiltu"

Nams Brīvības ielā 38 (agrāk Brīvības gatve 2) celts 1911. gadā pēc arhitekta Ernsta Poles projekta.
20. gadsimta 20., 30. gados šajā namā, ilgāku vai īsāku laiku, darbojās kredīta un krājaizdevu iestādes, vairākas biedrības, izdevniecības, I šķiras restorāns Teātra klubs, te izvietojās arī vairāku rūpnīcu un tirdzniecības uzņēmumu kantori — arī slavenā velosipēdu ražotāja Gustava Ērenpreisa fabrikas pārstāvniecība.

Gustavs Ērenpreiss dzimis 1891. gadā Mazsalacā, beidzis amatniecības skolu. Kopš 1907. gada strādāja E. Bērziņa velosipēdu darbnīcā Baltija.
1922. gadā Rīgā, pie Vidzemes tirgus, viņš atvēra nelielu velosipēdu un motociklu darbnīcu, kas laika gaitā izauga par G. Ērenpreisa velosipēdu rūpnīcu Brīvības gatvē 2 un saražoja ap 70% no visiem Latvijā izgatavotajiem velosipēdiem.

No 1927. līdz 1940. gadam piecās lielās Ērenpreisa fabrikās un 30 mazās darbnīcās tika saražots apmēram pusmiljons velosipēdu.

1924. gadā rūpnīca pārcēlās uz Brīvības ielu 129/133 — šīs telpas iepriekš piederēja velosipēdu ražošanas aizsācējam Latvijā Aleksandram Leitneram.
Jau 1927. gadā te sāka darboties G. Ērenpreisa velosipēdu fabrika — vadošā ražotne visā Baltijā. To noteica modernās tehnoloģijas, divriteņu dizains un augstie kvalitātes rādītāji. Rūpnīcā ražoja sieviešu un vīriešu velosipēdus, kā arī velosipēdus armijas vajadzībām, jo Latvijas armijā bija arī velosipēdistu rotas.

Divriteņu cena atkarībā no modeļa bija ap 145 — 150 latiem,  tos varēja iegādāties arī uz kredīta. Gustava Ērenpreisa Original velosipēdi bija pieprasīti daudzās valstīs.
No 1927. līdz 1940. gadam piecās lielās Ērenpreisa fabrikās un 30 mazās darbnīcās tika saražots apmēram pusmiljons velosipēdu.

Jau 1927. gadā te sāka darboties G. Ērenpreisa velosipēdu fabrika — vadošā ražotne visā Baltijā.

1940. gadā Ērenpreisa fabriku nacionalizēja. 1943. gadā Gustavs Ērenpreiss atguva savu īpašumu, bet jau 1944. gadā izbrauca no Latvijas uz Vāciju, kur strādāja meža darbos, vēlāk būvēja taupības krāsniņas. Slavenais velosipēdu ražotājs mira 1956. gadā Vācijā. Gustavs Ērenpreiss apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un Atzinības krustu. Viņa rūpnīcu padomju laikā pārdēvēja par Sarkano Zvaigzni, tā velosipēdus ražoja līdz 1960. gadam, vēlāk — līdz 1995. gadam — arī mopēdus.

Ērenpreisa velosipēds savu spozmi un vārdu nav zaudējis arī mūsdienās. Par to rūpi uzņēmies Gustava Ērenpreisa pēctecis, viņa brāļa mazmazmazdēls Toms Ērenpreiss — cilvēks ar mākslinieka un filozofa dvēseli. Viņš jau sesto gadu savā divriteņu darbnīcā Aleksandra Čaka ielā 90/4 nodarbojas ar seno spēkratu restaurāciju. Amata knifus apguvis pie dažādiem meistariem.

Ērenpreisa divritenim jābūt ar gaišu rāmi, ļoti stabilu gaitu, smalkām līnijām, puķīšu ornamentiem, skaistu ādas apdari, spoži niķelētam un hromētam.
Lai popularizētu agrākās Latvijas riteņbraukšanas tradīcijas, 2010. gadā Toms izveidojis Latvijas Veclaiku divriteņu klubu. Vislielāko atpazīstamību un popularitāti klubs ieguvis nu jau divos organizētajos Tvīda braucienos Liepājā un Rīgā. Šo braucienu nosaukums cēlies no angļu vārda „tweed” un nozīmē izbraukumu ar senu velosipēdu un retro tērpu parādi, kā arī Tvīda karaļa un karalienes kronēšanu.

Izstāde atvērta līdz 31. augustam.