Māras Vaičunas gleznu izstāde Jāņa Akuratera muzejā

Kad 1997. gadā Torņakalnā Rīgas Lutera draudzē izveidojās mākslinieku kopa, tai pievienojās arī Māra Vaičunas.

Jāņa Akuratera muzejs jau 10 gadus sadarbojas ar šo mākslinieku grupu. Ik gadu Adventes laikā muzejā notiek mākslinieku jaunāko darbu izstādes, kurās nereti bijušas skatāmas arī Māras Vaičunas gleznas. Šobrīd muzeja Gaišajā salonā izveidota izstāde ar simbolisku nosaukumu – „No nakts uz dienu”. Māras Vaičunas gleznas. Piecpadsmit darbi. Klusās dabas, figurālas kompozīcijas, darinātas eļļas un akrila tehnikā, apbrīnojami dabiski un harmoniski iejutušās Akuratera mājas Gaišā salona savdabīgajā tonalitātē. Te var ieraudzīt un sajust, ka un kā veidojas „attiecības” ne tikai starp tēliem un priekšmetiem vienā darbā, bet arī, kā „sarunājas” divas gleznas – „Kauss II” un” Kauss I” – vai gleznu grupa – „Viena svece”, „No nakts uz rītu” un „Sarma”. Var sajust arī to, kā savā vientulībā „klusē” „Zolitūde”...

Ir uzgleznota dzīve – tāda dīvaina, sava. Piepildīts klusums. Mākslinieces nobriedušais, spožais rokraksts rada dažādas un bagātīgas asociācijas.

Māra Vaičunas dzimusi 1949. gadā Rīgā. 1976. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu.

Pirmo personālizstādi sarīkojusi 1993. gadā Rīgā, bijušas personālizstādes Tukuma Mākslas muzejā (2005) un Rīgā (2006) – „Māls. Eļļa” kopā ar keramiķi Līgu Skadiņu galerijā „Māksla XO” un „Klusās dabas laimes laiks” galerijā „Daugava”.

Regulāri piedalījusies grupu izstādēs, dažādās tematiskās un konkursa izstādēs, kā arī Latvijas mākslinieku darbu izstādēs Toronto, Dānijā, Spānijā un Beļģijā, asociācijas „B 13”izstādēs Latvijā un Izraēlā. 

Māras Vaičunas gleznas atrodas muzejā „Arsenāls”, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Mākslinieku savienības muzeja, Tukuma Mākslas muzeja un  Gētes institūta krājumā, kā arī galeriju un privātkolekcionāru īpašumā Latvijā un ārvalstīs.

Ieguvusi apbalvojumus un prēmijas: izstādes „Rudens 2002” laureāte, diploms „Par jūtīgu niansētību un klusās dabas žanra kopšanu”; prēmijas Konkursa izstādēs „Metamorfozes”, 2000 (par darbu „Tā, kura sadzirdēja”), „Gadsimta karuselis”, 1999 (par darbu „Jautājums, kuram nav atbildes”), „Satikšanās”, 1998 (par darbu „Sofija. Margrieta. Luize”) un „Saule, Es pasaule un Mīlestība”, 1997 (par darbu „Nezināmā”).

Strādājusi klusās dabas žanrā, kopš 90. gadu 2. puses glezno arī figurālus darbus. Kompozīcijas izpratni ietekmējusi gleznotāja Felicita Pauļuka. Gan krāsas, gan formas ritmu Māra Vaičunas pakļāvusi konstruktīvai uzbūvei, kas sasaucas ar kubisma principiem.

„Savu gleznojumu vēlos īstenot kā gara vingrinājumu pār jūtām,” – tāds ir mākslinieces moto. „Tiem priekšmetiem ir tāda burvība, ka tāpēc vien viņus var gribēt tajā gleznā, lai redzētu, kāda ir viņu dzīve, kā viņi iekļaujas tajā vidē, kurā viņi nokļūst. Tad viņus var vērot pēc formas un gleznojot pakļaut – stilizējot vai deformējot, un iedot viņiem raksturu vai arī panākt viņu raksturojumu,” atzīst Māra Vaičunas.

Tuvāka informācija: akuraters@memorialiemuzeji.lv, kā arī mājas lapā http://www.akurateramuzejs.lv un http://www.memorialiemuzeji.lv