Izstāde "No Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenes albuma"
26. oktobrī apritēs 140 gadi, kopš dzimusi Ellija Forsele-Rozentāle — somu dziedātāja, gleznotāja Jaņa Rozentāla sieva. Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Alberta ielā 12–9, līdz 31. augustam aicina apmeklēt dziedātājas jubilejai veltītu izstādi.
Izstādē būs skatāmi unikāli materiāli no Rozentālu dzimtas
privātajiem arhīviem, kas vēsta par dziedātājas dzīvi Latvijā un
Somijā.
Somu dziedātāja Ellija Forsele-Rozentāle (Elli Forssell),
gleznotāja Jaņa Rozentāla sieva, ir nozīmīga personība Latvijas
kultūras dzīvē 20. gadsimta sākumā.
Ellija Forsele ir beigusi Helsinku konservatoriju, pēc tam
papildinājusi dziedātprasmi Milānā, Romā, Parīzē, daudz
koncertējusi. Viņas skolotāji bija Abrahams Ojanpere (Aabraham
Ojanperä), Žans Sibēliuss (Jean Sibelius) un Martins Vegeliuss
(Martin Wegelius). Ellijas repertuārā bija Hendeļa, Gluka, Mocarta,
Rosīni, Šūberta, Šūmaņa, Sibēliusa, Melartīna u.c. komponistu
sacerējumi, kā arī somu tautas dziesmas.
Ģimene, kurā viņa augusi, pieder Somijas inteliģences aprindām.
Tēvs Ādolfs Teodors Forsels bija ierēdnis lauksaimniecības pārvaldē
Helsinkos. Ellijas māte Anna Vendla Augusta Forsele (dzim.
Bonsdorfa) ieguvusi labu muzikālo izglītību un meitas dziedātājas
karjeras sākumā dažkārt bijusi viņas koncertmeistare. Ellijas māsa
Anna Helsinku konservatorijā studējusi vijoļspēli, pēc tam
papildinājusies Minhenē.
Izstādē apskatāmi materiāli, kas vēsta par Elliju, viņas tuvinieku un draugu likteņiem Somijā 20. gadsimta sākumā un vēlāk — 20. gadsimta 20.-30.gados —, kad viņa pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma kopā ar bērniem atgriezās Latvijā, bet nekad nepazaudēja saikni ar savu dzimteni.
1902. gada nogalē Ellija Forsele viesojas koncertturnejā Rīgā. Janis Rozentāls, kuru interesē ziemeļu kaimiņzemes kultūra, ir klausītāju vidū. Koncerts uz Rozentālu atstāj dziļu iespaidu, īpaši Sibēliusa komponētā dziesma „Melnās rozes”.
Janis ar Elliju iepazīstas viesībās, kuras viņai par godu pēc
koncerta rīko Grosvaldu ģimene.
Jau pēc deviņām dienām Rozentāls raksta bildinājuma vēstuli Ellijas
tēvam Teodoram Forselam, kurš savu svētību neliedz un 1903. gada 5.
martā Helsinkos notiek kāzas. Arī pēc kāzām Ellija nepārtrauc savu
koncertdarbību, lai gan tā vairs nav tik aktīva kā iepriekš —
ģimenē piedzimst trīs bērni: Laila Gedde (1903–1977), Irja Ausma
(1906–1984) un Maris Miķelis (1907–1952).
Ellijas repertuāru papildina Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa
sacerējumi, latviešu tautas dziesmas u.c. Viņa uzstājas gan
Latvijā, gan Igaunijā un nenoslēdzas šaurā ģimenes lokā, gluži
pretēji — iesaistās sabiedriskajā dzīvē, iemantodama cieņu plašās
aprindās.
Laulība ar Elliju un draudzība ar Forselu ģimenes tuvajiem
cilvēkiem dod iespēju Janim Rozentālam dziļāk iepazīt somu kultūru.
Vasaras Rozentāli bieži pavada Forselu vasaras mītnē Nummelā.
Rozentāls iepazīst Somijas kultūras dzīvi, satiekas ar daudziem
izciliem somu māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, gūstot jaunus
impulsus savai daiļradei.
Ellijai bija lemts nodzīvot krietni garāku mūžu nekā viņas
dzīvesbiedram. Izstādē apskatāmi materiāli, kas vēsta par Elliju,
viņas tuvinieku un draugu likteņiem Somijā 20. gadsimta sākumā un
vēlāk — 20. gadsimta 20.-30.gados —, kad viņa pēc Latvijas Brīvības
cīņu noslēguma kopā ar bērniem atgriezās Latvijā, bet nekad
nepazaudēja saikni ar savu dzimteni.