Izstāde "No Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenes albuma"

Izstādē būs skatāmi unikāli materiāli no Rozentālu dzimtas privātajiem arhīviem, kas vēsta par dziedātājas dzīvi Latvijā un Somijā.

Somu dziedātāja Ellija Forsele-Rozentāle (Elli Forssell), gleznotāja Jaņa Rozentāla sieva, ir nozīmīga personība Latvijas kultūras dzīvē 20. gadsimta sākumā.
Ellija Forsele ir beigusi Helsinku konservatoriju, pēc tam papildinājusi dziedātprasmi Milānā, Romā, Parīzē, daudz koncertējusi. Viņas skolotāji bija Abrahams Ojanpere (Aabraham Ojanperä), Žans Sibēliuss (Jean Sibelius) un Martins Vegeliuss (Martin Wegelius). Ellijas repertuārā bija Hendeļa, Gluka, Mocarta, Rosīni, Šūberta, Šūmaņa, Sibēliusa, Melartīna u.c. komponistu sacerējumi, kā arī somu tautas dziesmas.

Ģimene, kurā viņa augusi, pieder Somijas inteliģences aprindām. Tēvs Ādolfs Teodors Forsels bija ierēdnis lauksaimniecības pārvaldē Helsinkos. Ellijas māte Anna Vendla Augusta Forsele (dzim. Bonsdorfa) ieguvusi labu muzikālo izglītību un meitas dziedātājas karjeras sākumā dažkārt bijusi viņas koncertmeistare. Ellijas māsa Anna Helsinku konservatorijā studējusi vijoļspēli, pēc tam papildinājusies Minhenē.

Izstādē apskatāmi materiāli, kas vēsta par Elliju, viņas tuvinieku un draugu likteņiem Somijā 20. gadsimta sākumā un vēlāk — 20. gadsimta 20.-30.gados —, kad viņa pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma kopā ar bērniem atgriezās Latvijā, bet nekad nepazaudēja saikni ar savu dzimteni.

1902. gada nogalē Ellija Forsele viesojas koncertturnejā Rīgā. Janis Rozentāls, kuru interesē ziemeļu kaimiņzemes kultūra, ir klausītāju vidū. Koncerts uz Rozentālu atstāj dziļu iespaidu, īpaši Sibēliusa komponētā dziesma „Melnās rozes”.

Janis ar Elliju iepazīstas viesībās, kuras viņai par godu pēc koncerta rīko Grosvaldu ģimene.
Jau pēc deviņām dienām Rozentāls raksta bildinājuma vēstuli Ellijas tēvam Teodoram Forselam, kurš savu svētību neliedz un 1903. gada 5. martā Helsinkos notiek kāzas. Arī pēc kāzām Ellija nepārtrauc savu koncertdarbību, lai gan tā vairs nav tik aktīva kā iepriekš — ģimenē piedzimst trīs bērni: Laila Gedde (1903–1977), Irja Ausma (1906–1984) un Maris Miķelis (1907–1952).

Ellijas repertuāru papildina Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa sacerējumi, latviešu tautas dziesmas u.c. Viņa uzstājas gan Latvijā, gan Igaunijā un nenoslēdzas šaurā ģimenes lokā, gluži pretēji — iesaistās sabiedriskajā dzīvē, iemantodama cieņu plašās aprindās.
Laulība ar Elliju un draudzība ar Forselu ģimenes tuvajiem cilvēkiem dod iespēju Janim Rozentālam dziļāk iepazīt somu kultūru. Vasaras Rozentāli bieži pavada Forselu vasaras mītnē Nummelā. Rozentāls iepazīst Somijas kultūras dzīvi, satiekas ar daudziem izciliem somu māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, gūstot jaunus impulsus savai daiļradei.

Ellijai bija lemts nodzīvot krietni garāku mūžu nekā viņas dzīvesbiedram. Izstādē apskatāmi materiāli, kas vēsta par Elliju, viņas tuvinieku un draugu likteņiem Somijā 20. gadsimta sākumā un vēlāk — 20. gadsimta 20.-30.gados —, kad viņa pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma kopā ar bērniem atgriezās Latvijā, bet nekad nepazaudēja saikni ar savu dzimteni.