18. jūnijā pasākums "Pieci kaķi Albertielā"
18. jūnijā, Albertu vārda dienā, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, notiks Jaņa Rozentāla studijas audzēknim, grafiķim un dzejniekam Albertam Kronenbergam veltīta pēcpusdiena PIECI KAĶI ALBERTIELĀ.
18. jūnijā, Albertu vārda dienā, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs aicina uz Alberta ielu 12–9, kur notiks Jaņa Rozentāla studijas audzēknim, grafiķim un dzejniekam Albertam Kronenbergam veltīti pasākumi:
plkst. 13.00
Tematiskā ekskursija par gleznotāja Jaņa Rozentāla pedagoģisko darbību un viņa privātstudiju, kurā mācījās arī grafiķis un dzejnieks Alberts Kronenbergs.
plkst. 15.00–17.00
Radoša pēcpusdiena pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem gleznotāja Jaņa Rozentāla darbnīcā. Lasīsim, zīmēsim un krāsosim „Piecus kaķus” un citus Alberta Kronenberga grāmatu varoņus. Zīmēsim arī katrs pats savu kaķi un piedalīsimies „kaķu izstādē”, kuras dalībnieki saņems mazas pārsteiguma balvas.
Alberts Kronenbergs (1887 – 1958) dzimis Braņķu ciemā pie Slokas. No 1903. gada mācījies V. Blūma zīmēšanas skolā, no 1906. gada apmeklējis Jaņa Rozentāla privāto mākslas studiju, bet no 1911. līdz 1915. gadam mācījies Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 7. latviešu strēlnieku pulkā, 1921. gadā atgriezies Latvijā.
Grāmatu un preses grafikā Alberts Kronenbergs darbojies kopš 1906. gada, strādājot žurnālā „Stari”. Viņa darbiem raksturīga izteiksmīga līnija, vienkāršots, sirsnīga humora pilns tēlojums. Laika gaitā viņš kļuva par iemīļotu bērnu grāmatu ilustratoru un arī autoru. Viņa pirmā ilustrētā grāmata ir „Brīnumu stabulīte” (1910). Pirmā grāmata, kuru Kronenbergs gan sarakstījis, gan ilustrējis, ir „Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums” (1931). Tai sekoja „Zelta laiki” (1932), „Tuntuļu Jurītis” (1935), „Jērādiņa” (1937), „Sprunguļmuižā gadatirgus” (1938), ābecīte „Zelta atslēdziņa” (1944).
Kronenbergs ilustrējis arī citu autoru darbus, piemēram, Ernesta Birznieka-Upīša „Pastariņa dienasgrāmatu” (1922–1924) u.c., bērnu žurnālus „Jaunības Tekas” (1910–1915) un „Mazās Jaunības Tekas” (1924–1935). Bijis Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs.
Pēc Otrā pasaules kara mākslinieks vairāk pievērsies latviešu tautasdziesmu, mīklu un sakāmvārdu ilustrēšanai.
Alberta Kronenberga darbi, kas pēc savas noskaņas ir tuvi latviešu tautas folklorai, joprojām ir vieni no iemīļotākajiem latviešu bērnu literatūrā. Viņa radītie tēli: pieci kaķi, Mazais ganiņš, Tuntuļu Jurītis u.c., ar savu gaišumu un labestību iepriecina katru nākamo mazo lasītāju paaudzi.
Tuvāka informācija: 67331641, jrrbm@memorialiemuzeji.lv, http://www.memorialiemuzeji.lv