No 9.septembra skatāma jauna izstāde Andreja Upīša muzejā

Šogad aprit 100 gadu, kopš staltais nams grezno Brīvības un Elizabetes ielu stūri. 1911. gadā to pēc arhitekta Ernesta Poles projekta būvēja Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas vajadzībām.

Ilgo gadu gaitā namu apdzīvojuši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki – pēdējais brīvvalsts prezidents Alberts Kviesis, vairākkārtējais Latvijas Ministru prezidents Marģers Skujenieks, mākslinieki Romans Suta un Aleksandra Beļcova, grāmatizdevējs Jānis Rapa, diriģents Leonīds Vīgners, dzejniece Aspazija, diriģents Arvīds Jansons ar sievu Iraīdu un dēlu Marisu un daudzi citi.

Šodien ēka pazīstama kā eksprezidentu nams, pirmajā stāvā izvietojies veikals un aptieka, otrajā – banka. Trešajā stāvā no 1951. līdz 1970. gadam dzīvoja rakstnieks Andrejs Upīts, un šeit joprojām atrodas viņa muzejs.

Pēc Ernesta Poles projektiem Rīgā uzceltas 37 ēkas, to vidū daudzas ar arhitektūrvēsturisku nozīmi. Lielākā daļa ēku ieturētas neoklasicisma formās, dažas arī nacionālā romantisma un citu racionālistisko jūgendstila novirzienu stilistikā. Pazīstamākais no Ernesta Poles projektētajiem namiem ir Rīgas Latviešu biedrības nams Merķeļa ielā 13 (1909), ko viņš projektēja kopā ar citu pazīstamu latviešu arhitektu Eiženu Laubi. Nama fresku autors ir mākslinieks Janis Rozentāls, kura otai pieder arī pazīstamā glezna „Sieviete baltā”(1902). Tajā atveidota Bergu ģimenes jaunākā meita Anna Milija Berga.

Pēc to gadu laikabiedru atmiņām jaunais, talantīgais arhitekts Ernests Pole esot „aplidojis” Annu Miliju – Kristapa Berga meitu un Arveda Berga māsu. Savukārt Arveds Bergs un Jānis Brigaders, rakstnieces Annas Brigaderes brālis, bija īstenie nama Brīvības ielā 38 pasūtītāji, cēlēji un finansētāji.

1910. gadā tika rīkots ēkas projektu konkurss, kurā Ernesta Poles projekts ieguva tikai 4. vietu, bet jau pēc konkursa rezultātu paziņošanas, ēkas pasūtītāji prasību konkretizēja un izteica vēlmi, lai ēka tiktu veidota „ampīra stilā”. Šai prasībai vislabāk atbilda Poles projekts. Pēc nelieliem labojumiem tas tika pieņemts un realizēts. Nams Brīvības ielā 38 ir neoklasicisma stila meistardarbs.

Šķiet, ka Arveds Bergs ģimenes bankas fasādes izveidi uzticējis savam nākamajam radiniekam. Pēc Ernesta Poles pāragrās nāves, pēdējā gaitā viņu izvada otrs Annas Milijas brālis – mācītājs Edgars Bergs un visa Bergu dzimta. Bet Anna Milija paliek vientuļa līdz mūža galam, un dzīves pēdējos gadus pavada kādā pansionātā Francijā.

Ernests Pole (08.10.1872. – 25.02.1914.) dzimis Kurzemē Lutriņu pagasta Birzniekos, miris Rīgā, apbedīts Meža kapos. Mācījies Saldū privātskolā, tad Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā. No 1888. līdz 1892. gadam mācījās Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. No 1892. līdz 1901. gadam strādājis par skolotāju Liepājā. 1901. gadā kā eksterns beidzis Ārensburgas (Kuresāres) ģimnāziju, līdz 1903. gadam studējis Novoaleksandrovskas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā. No 1904. līdz 1908. gadam studēja arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, ko beidza ar arhitekta grādu. Praktizējās arhitekta Konstantīna Pēkšēna būvniecības birojā.

Bijis vispusīgi apdāvināts cilvēks, Baltijas skolotāju semināra audzēkņu vidū izcēlies ar kaligrāfa un zīmētāja dotībām, darba gados Liepājā nodarbojies ar ērģeļspēli. Bijusi interese arī par teātri – 1891. gadā sarīkojis pirmo teātra izrādi savā dzimtajā Lutriņu pagastā.

Izstāde atvērta līdz 10. decembrim.