11. novembrī Ojāra Vācieša un Mihaila Bulgakova gadreizes vakars

Šogad pavasarī Mihailam Bulgakovam – vienam no izcilākajiem rakstniekiem 20. gadsimta krievu literatūrā – apritēja 120. gadskārta.
Ojāram Vācietim – vienam no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu dzejniekiem – 13. novembrī 78. dzimšanas diena.

Mihaila Bulgakova vārds Rīgā kļūst pazīstams jau 20. gadsimta 20. gados, kad krievu valodā iznākošais laikraksts „Слово” („Vārds”) turpinājumos publicē Bulgakova garstāstu „Роковые яйца” („Liktenīgās olas”). 1929. gadā stāstu latviešu valodā publicē laikraksts „Latvis”.
1927. gadā Rīgas Krievu drāmas teātris iestudē Bulgakova „Turbinu dienas”, bet izdevniecība „Literatūra” publicē „Balto gvardi” – pēc šī romāna motīviem autors veidojis iepriekšminēto lugu.
Bulgakova darbi Rīgā iestudēti arī vēlāk – gan 30. gados, gan padomju laikā, kad 1970. gadā Krievu drāmā izrāda „Moljēru” Leonīda Beļavska režijā, bet 1977. gadā „Turbinu dienas” Aleksandra Kaca režijā. 1978. gadā Ādolfs Šapiro Drāmas teātrī uzved Mihaila Bulgakova „Moljēru” ar Alfrēdu Jaunušanu titullomā.
Jaunākais Bulgakova lugas iestudējums ar nosaukumu „Versaļas kods” tapis 2010. gadā Dailes teātrī ar Artūru Skrastiņu Moljēra lomā. Izrādes režisors Rolands Atkočūns (Lietuva).

Tomēr par visnozīmīgāko notikumu, kas vienmēr saistīs Bulgakovu un Latviju, būtu saucams Ojāra Vācieša veiktais Mihaila Bulgakova romāna „Meistars un Margarita” tulkojums.
Grāmata nāca klajā 1979. gadā izdevniecībā „Liesma”.

2003. gadā, uzstājoties Ojāra Vācieša 70. dzimšanas dienai veltītajā starptautiskajā konferencē, Silvija Radzobe šo tulkojumu raksturoja šādi:
„„Meistara un Margaritas” tulkojuma nozīme ir plašāka par viena, lai arī ģeniāla, romāna tulkojumu. Tas, līdzīgs Bībeles vai J. V. Gētes „Fausta” tulkojumam, apliecina katras nacionālās kultūras briedumu, tās gatavību, vajadzību un prasmi lietot cilvēces izcilākos sasniegumus.”

Neviens Ojāram Vācietim nepiedāvāja tulkot šo darbu, viņš to uzņēmās pats. „Meistara un Margaritas” izdošana nebija paredzēta izdevniecības plānā. Dzejnieks izdevniecībā ieradās tad, kad darbu bija pabeidzis, nezinādams un pat iepriekš nepainteresējies, vai kāds gribēs viņa tulkojumu drukāt. „Tātad viņš to nevarēja neizdarīt. Tieši tāpat Bulgakovs nevarēja neuzrakstīt šo romānu, lai arī skaidri zināja, ka to staļiniskajā Padomju Savienībā neviens nepublicēs.” (S. Radzobe)

Apcerē „Manuskripti nedeg” („Literatūra un Māksla”, 1981.), kas bija veltīta Mihaila Bulgakova 90. dzimšanas dienai, Ojārs Vācietis rakstīja: „Nedeg godīgu un lielu mākslinieku darītais. Godīgu (..) Bulgakovs izvēlējās godīgu risku, nevis prātīgumu. Un nesadega.”

Abu rakstnieku gadreizes vakarā VELTĪTS MEISTARIEM piedalīsies Ludmila Azarova, Silvija Radzobe, Pēteris Krilovs, Anita Sproģe, Kaspars Znotiņš un Artuss Kaimiņš.

Kā ik gadus, Ojāra Vācieša dzimšanas dienā tiks pasniegta Ojāra Vācieša dzejas prēmija, ko piešķir Ojāra Vācieša biedrība un Carnikavas novada dome.