Inta Sedlenieka darbu izstāde: Portrets

Izstādes atklāšana 26. oktobrī plkst. 18.00.

„Radot acīm saskatāmu, bet ausīm nedzirdamu pasauli, scenogrāfs ar vizuālās izteiksmes līdzekļiem palaiž brīvībā tekstu,” apgalvo britu teātra māksliniece Pamela Hovarda grāmatā „Kas ir scenogrāfija?”. Scenogrāfam jāprot iemiesot režisora idejas, jāizprot lugas autora teksts, jāiejūtas aktieru lomās. Teātra izrāde visbiežāk ir starpdisciplināras komandas radošs veikums un atbildība. Tādēļ scenogrāfa darbs nav līdz galam pabeigts, kamēr režisora vadībā to nav iedzīvinājuši aktieri, mūziķi vai dejotāji vai kamēr procesā nav piedalījušies skatītāji…

Un tomēr – vai scenogrāfija var pastāvēt atsevišķi no iestudējuma? Jā! Inta Sedlenieka izstādē PORTRETS galvenā loma piešķirta tikai scenogrāfijai – telpā, formā, krāsās un gaismās izteiktām idejām un gaisotnei. Izstādes aplūkotājs pats var kļūt reizē par dramaturgu, režisoru, aktieri, mūziķi un skatītāju.

Inta Sedlenieka izstādē PORTRETS galvenā loma piešķirta tikai scenogrāfijai – telpā, formā, krāsās un gaismās izteiktām idejām un gaisotnei.

Viens no uzskatāmiem un pievilcīgiem scenogrāfa darba rezultātiem ir telpisks makets. Šādi maketi – gluži kā leļļu namiņi – pilda Latvijas teātru darbnīcas, pa kādam nonākot arī Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja krājumā.

Mūsdienās izrāžu skatuves noformējuma koncepcijas visbiežāk tiek vizualizētas digitālā vidē. Arī šajā izstādē septiņos monitoros mijas un atklājas gan fotogrāfiskas liecības, gan izstādei īpaši veidoti, patstāvīgi mākslas darbi – virtuālas vīzijas par septiņiem dažādu teātru iestudējumiem, kuriem scenogrāfiju veidojis Ints Sedlenieks: M. Mrožeka „Portrets” (Klaipēdas drāmas teātrī, 1990, rež. S. Varns), G. Tabori „Veismanis un Sarkanģīmis” (Dailes teātrī, 1995, rež. J. Grave), G. Gravstrēma „Zāra Leandere” (Dailes teātrī, 1996, rež. J. Streičs), A. Strindberga „Spēle ar uguni” (Dailes teātrī, 1998, rež. Dž. Dž. Džilindžers), V. Šekspīra „Sapnis vasaras naktī” (Ventspils teātrī, 2009, rež. A. Krūmiņš), M. Birzes „Kalmāru konservi” (Alūksnes Tautas teātrī, 2009, rež. D. Bētere), M. Zīverta „Kropļi” (Alūksnes tautas teātrī, 2012, rež. D. Bētere).

Izstāde koncentrēti un lakoniski portretē piecdesmitgadnieka Inta Sedlenieka radošā darba dzīvi teātra jomā, vienlaikus piedāvājot gan retrospektīvu atskatu, gan iespēju nonākt tagadnes un nākotnes pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās, bet ideju meklējumi, personīgās šaubas un individuālie atklājumi turpinās.

Ints Sedlenieks dzimis 1961. gadā Alūksnē. 1982. gadā absolvējis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu. 1986. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē. Kopš 20. gs. 80. gadu beigām veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 60 izrādēm Latvijas profesionālajos un amatieru teātros. Laika posmā no 1987. līdz 1995. gadam piedalījies septiņās scenogrāfijas izstādēs Latvijā un ārzemēs. No 1990. līdz 1998. gadam Dailes teātra galvenais mākslinieks. Laika posmā no 1994. līdz 1997. gadam veidojis režiju četrām izrādēm Valmieras Drāmas teātrī un Dailes teātrī. Kopš 1994. gada pedagoģiskā darbība mākslas vēstures un skatuves dizaina jomā. Kopš 1993. gada veidojis pasākumu un izstāžu noformējumu dažādiem Latvijas muzejiem u. c. organizācijām. No 2004. līdz 2009. gadam Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja mākslinieks. Kopš 2009. gada Memoriālo muzeju apvienības mākslinieks.

Izstāde tapusi ar SIA Baltic Data atbalstu.

Tuvāka informācija pa tālruni 67331641 vai e-pastu: jrrbm@memorialiemuzeji.lv,

kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv