2013.gada dzīvnieks - Eiropas purva bruņrupucis
Par 2013.gada dzīvnieku ir izvēlēts Eiropas purva bruņrupucis Emys orbicularis, kas ir vienīgais bruņrupuču kārtas pārstāvis Latvijā.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Foto no Latvijas dabas muzeja arhīva.
Lasītākais
Dabas muzejā oficiālā gada dzīvnieka pasludināšana un tam veltītās izstādes atklāšana notiks 24.janvārī plkst.11. Īpašs pārsteigums pasākuma viesiem būs dzīvnieku audzētājas Jeļenas Kustovas sagādātie dzīvie bruņrupuči - Gada dzīvnieka radinieki. Tāpat izstādē būs aplūkojama daļa no Dabas muzeja plašās bruņrupuču kolekcijas. Tā iepazīstinās ar Eiropas purva bruņurupuci Emys orbicularis, tā dzīves veidu un paradumiem.
Gada dzīvniekam tiks veltīti dažādi pasākumi, kuros par to varēs uzzināt vairāk. 24.janvārī plkst.18 visi interesenti ir aicināti uz dabas vakaru, kurā piedalīsies un ar savu pieredzi dalīsies Latgales Ekoloģiskās biedrības zinātnieks, Eiropas purva bruņurupuču pētnieks Mihails Pupiņš.
Savukārt 26. janvārī no plkst.11 līdz 16 notiks ģimenes diena "Kur slēpjas Gada dzīvnieks?". Apmeklējot šo pasākumu, būs iespēja uzzināt vairāk par Eiropas purva bruņurupuci: kurās vietās Latvijā tas dzīvo, ko ēd, ko dara ziemā un ko vasarā. Kopīgi tiks risināti uzdevumi un spēlētas spēles. Apskatot izstādi, varēs iepazīt Latvijas bruņrupuča radiniekus citās zemēs, kā arī noskaidrot šo ļoti seno rāpuļu īpašības un atšķirības. Izrādās, mūsdienās Latvijā uz dzīvi apmetušies vēl daži Eiropas purva bruņrupuča radinieki. Kā viņi te gadījušies un ko te dara? To varēs noskaidrot, apmeklējot janvāra ģimenes dienu.
Latvija ir Eiropas purva bruņurupuča izplatības areāla ziemeļu robeža. Šis dzīvnieks pie mums ir ļoti rets, vēl nesen tā klātbūtne Latvijā pat tika apšaubīta. Tomēr Latgales Ekoloģiskās biedrības zinātnieki Aija un Mihails Pupiņi pētot šo dzīvnieku, ir pierādījuši, ka bruņrupucis sastopams atsevišķās vietās Latgalē, Zemgalē un arī Kurzemē.
Par Eiropas purva bruņrupuču pētīšanu un aizsardzību rūpējas Latgales Ekoloģiskā biedrība un Latgales zoodārzs, uz kura bāzes paredzēts attīstīt Purva Bruņrupuču Saglabāšanas Centru Latvijā un izveidot kontrolējamu vietējo populāciju tīklu no Centrā savairotajiem indivīdiem. Šo darbu vada Mihails Pupiņš.
Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Dabas muzeju.
