21. februārī mprovizēta spēle par Rūdolfu Blaumani

Rūdolfa Blaumaņa 150. jubilejas gads tiek atzīmēts arī Raiņa un Aspazijas pilsētā. Jūrmalas kultūras vēsture var lepoties ar daudzu izcilu personību klātbūtni, arī Rūdolfa Blaumaņa soļu raksts slēpjas liedaga smiltīs un Jūrmalas ielās.

Attēlā: Rūdolfs Blaumanis.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Attēlā: Rūdolfs Blaumanis.

„... tās šalkoņa tevī izraisa saviļņojumu...” (R. Blaumanis)

21. februārī plkst. 14.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Majoros, J. Pliekšāna ielā 5/7 improvizētā spēlē tiks veidota atmiņu mozaīka par Rūdolfa Blaumaņa gaitām Jūrmalā.
Kādas bija Blaumaņa gaitas Jūrmalā, ar ko viņš šeit tikās un kādas literāras ieceres liedaga pastaigās radās, atmiņu mozaīkā saliks Majoru un Lielupes vidusskolēni un aktrise Aija Magone.

Viena no šī pasākuma iniciatorēm un autorēm, Majoru vidusskolas skolotāja Ināra Andžāne, iezīmē šādu ainu:
Vilciena vagons ir pilns, Blaumanis vēro braucējus, pa mirklim raidīdams skatienu pa logu, aiz kura lēni garām slīd priedes… Kurā gadā tas varētu būt? 1890., 1893. vai 1900.?
1900. gada vasaru rakstnieks kopā ar savu brāli pavada Jūrmalā, katru dienu braukādams uz darbu Rīgā.
Varbūt tas ir 1903. gada 17. jūnijs, kad viņš Majoros Raini iepazīstina ar Kārli Skalbi? Pats rakstnieks nav atstājis autobiogrāfiskas piezīmes par saviem dzīves mirkļiem Jūrmalā, tāpēc šos brīžus kā sīkus mozaīkas gabaliņus nākas salasīt no brāļa Arvīda un laikabiedru atmiņām un vēstulēm. Kad mozaīka sakārtota tik tālu, ka var ieraudzīt attēlu, – tas ir vientuļš stāvs jūras krastā.
Rūdolfam Blaumanim ļoti patika jūra, viņš devās garās pastaigās pa liedagu un priežu meža takām, kad uzturējās pie dažiem draugiem un kolēģiem Asaros un Pumpuros. Reizēm viņš brauca uz Ķemeriem, bet 1907. gada vasarā apciemoja draugu Jani Rozentālu, kurš kopā ar ģimeni atpūtās Kaugurciema Ķieču mājās.
No Jūrmalas Rīgā un Ērgļos rakstnieks nekad neatgriezās tukšām rokām – vienmēr bija kāda iecere, sižets, dzejas rindas, iesākts vai pabeigts darbs.
Vējš un laiks aiznes nebūtībā soļu rakstus, atstājot vien tādu dīvainu sajūtu „tepat vien ir, tepat vien tuvumā”. Tā ir sajūta, kad liekas – kāds nupat pagāja garām, kad liekas – ledus gabals ar trim noveles „Nāves ēnā” varoņiem vēl redzams „kā mazs, iepelēks punkts”… Un tad arī tas nozūd...
Rūdolfs Blaumanis no sava mūža 45. pakāpiena iekāpa mūžībā, nekad nekļuva sirms un salīcis, un atstāja aiz sevis darbus, kas joprojām dzīvo latviešu literatūrā. Mums svarīgi ir arī tas, ka viņam patika būt Jūrmalā.

Tuvāka informācija pa tālr. 67764295  vai e-pastu: rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv, kā arī

http://www.memorialiemuzeji.lv



Informāciju sagatavoja Sandra Zobena,
Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste
 

Reklāma
Reklāma