31. jūlijā tikšanās ar rakstnieci un dzejnieci Andru Manfeldi

Savulaik Jānis Rokpelnis apgalvojis, ka Andras Manfeldes „radikāli asociatīvā dzeja rodas no pavisam tiešas, nemākslinieciskas, nedzejiskas mūsu visu ikdienas dzīves. No ikdienas puņķiem un asarām. Un no mīlestības, un neierasti gaišas sirds”. Bet literatūrzinātciece Iveta Ratinīka teic, ka „tā ir personiska, tieša, vizualizējoša, robusta, neizskaistināta, eleganti neveikla un neiemācīta formas ziņā”, salīdzina Andras Manfeldes dzejoļus ar Aleksandru Čaku, Juri Kunnosu, Voltu Vitmenu un amerikāņu imažinistiem, gan beigās secinot, ka „pats būtiskākais šķiet tas, ka tie atgādina par pašu Andru Manfeldi, viņas ikdienas attieksmi pret realitāti un nav vien atsvešināta poētiska maska”.

Andra Manfelde dzimusi 1973. gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Viņas pirmās publikācijas lasāmas 2002. gadā žurnālā „Karogs”. No Rīgas jauno literātu apvienības žurnāla „LUNA” redakcijas saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā „Gada balva 2003”. 2004. gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. 2005. gadā saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejoļu krājumu „Tranšejas dievi rok” (2005). Šajā pašā gadā iznācis arī autobiogrāfiskais romāns „Adata”.

2010. gadā Andra Manfelde pati izdevusi stāstu grāmatu par saviem uz Sibīriju izsūtītajiem tuviniekiem – „Zemnīcas bērni”. Par manuskriptu „Betona svētnīcas” saņēmusi Annas Dagdas balvu.

Viņas grāmata „Dzimtenīte” (2012) bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais prozas darbs.

Jau kādu laiku Andra Manfelde dzīvo Liepājas Karostā. „Man patīk, ka tur ir ļoti kluss. Karostā, kur viss ir noplucis un cilvēki noguruši un nodzērušies, vienlaikus ir arī liels skaistums – saule, gaisma, jūra, katedrāle. Ja Dieva slava nepieskartos katram no mums ik dienas ar mazām lietām, mēs vispār nevarētu pastāvēt. Gloria! Bērnudārzā, kur vedu savu meitu, kādu meitenīti sauc Glorija. Viņas bizes sapin laiks ar vecmāmiņas pirkstiem. Lūk, mans topošais „Glorijas vēdeklis”. Savu četrdesmito jubileju 26. septembrī gribu svinēt zirgu manēžā. Satiksimies, lasot savus mīļākos dzejoļus.”

Valodas vakaru ciklu „Vārds – tas ir svētums, gadsimtu pienests” atbalsta VKKF.

Tikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem notiek katra mēneša pēdējā trešdienā.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv