Tapusi izrāde vidusskolēniem - Kultūras fantoms

Tas sāka dzimt 2007. gada beigās. Tas dzima, dzima un 2009. gada sākumā Latvijas Kultūras Kanons bija gatavs. Tas iznāca ārā uz ielas, un cilvēki gāja tam garām. Tie, kuri to ievēroja, brīdi paskatījušies, aizgriezās un devās tālāk savās ikdienas gaitās. Kanons nezināja kas viņš ir, kam viņš ir un ko tam darīt? Vai tam būt par visu Latvijas iedzīvotāju kopīgo kultūras atmiņu? Vai tam nodrošināt piederības sajūtu Latvijai? Varbūt iedvesmot skolēnus būt Latvijas patriotiem? Bet varbūt ir jāfiksē cilvēku grupas kopējās zināšanas noteiktā brīdī? Kuru uzdevumu veikt un kuru ne? Varbūt jāizpilda ir visi? Un ja visi, tad kuru veikt pirmo? Un ja veikt, tad kā? Kanons apmulsa pavisam, izveidoja savu mājas lapu www.kulturaskanons.lv un tur arī palika.

Pēdējā laikā viņš atkal no jauna tiek modināts un ārā pie cilvēkiem vilkts, izprašņāts un iztaustīts. Latvijas iedzīvotāji grib būt vairāk Latvijas iedzīvotāji, bet Kanons nezina, kā viņiem tādiem kļūt. Kanons ir dusmīgs. Viņš gribētu palīdzēt, bet nezina kā. Kanonam ir sakrājušies daži vārdi, ko teikt saviem radītājiem par dzīvi, piederību, sevi, citiem kanoniem un būšanu par Latvijas iedzīvotāju.

Izrāde “Kultūras fantoms” ir mēģinājums fiksēt LKK jeb Latvijas Kultūras Kanona domas un sajūtas pēc pieciem gadiem Latvijas Republikā.

“Kultūras fantoms” ir šīs sezonas pēdējā pirmizrāde izrāžu ciklā “Līdz 18”, kas apvieno izrādes bērniem un jauniešiem, kuras tiecas uzdot jautājumus, atklāt vēl neatklāto un kļūt par kopīgu piedzīvojumu. Šī cikla ietvaros šosezon tapušas arī izrādes “Baltā grāmata” 1. līdz 5. klašu skolēniem pēc J.Jaunsudrabiņa atmiņu tēlojumu motīviem Ingas Tropas režijā un izrāde-spēle “Nāves ēnā” 6. līdz 8. klašu skolēniem, ko pēc R.Blaumaņa noveles motīviem radījusi jaunā režisore Paula Pļavniece. “Kultūras fantoma” galvenā mērķauditorija ir 9. līdz 12. klašu skolēni.