Ojāra Vācieša muzejā izstāde "Baltā lāča gramšķi"

“Mēs jau bijām tādi baltie lāči,” – tā Ludmila Azarova raksturoja savu kopā būšanu ar Ojāru Vācieti. Ludmila ilgi atteicās rakstīt grāmatu par Ojāru Vācieti, tomēr, ja būtu izdevies apkopot atmiņas – tās viņa sauktu par gramšķiem. Gramšķi – tā Ojāra Vācieša dzimtajā Trapenē sauca sīkumus un saslaukas.
Izstādē būs redzama, lasāma, sajūtama Ludmilas klātbūtne sīkumos, atmiņu lauskās, dzejas gabaliņos, kas kopā veido klusinātu un izjustu sievietes, dzejnieces, mūzas tēlu.
Izstāde Ludmilas dzejas noskaņas un piemiņas lietu noslēpumus atklās muzeja memoriālajā vidē – dzīvoklī. Ludmilas Azarovas dzeja būs lasāma arī krievu valodā.

Dzejniece un tulkotāja Ludmila Azarova vairāk bija pazīstama kā izcilā latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša sieva un bieži vien labprātīgi palikusi viņa ēnā. Savā dzejā viņa iestājās par problēmjautājumiem, kas mūsu kultūrā ir aktuāli arī šobrīd – latviešu valodas izdzīvošana, vēstures apzināšanās, tilta celšana starp latviešu un krievu kultūru.

„Protams, ka mūsu ģimenē viņam piederēja dzejas monopols. Viņš bija ļoti prasīgs un uzmanīgi sekoja, lai neviens nerakstītu pantiņus. Jo dzeja ir sūtība. Viņš baidījās no paviršības. Ojārs mani atzina pats pēdējais. Un tas, ka es nopelnīju viņa atzinību, man nozīmēja ļoti daudz. Es pat pieļauju, ka tad, ja viņš nebūtu tik prasīgs un reizē arī tik nežēlīgs, es neko nebūtu izdarījusi,” – tā Ludmila Azarova.

Izstādes atklāšana notiks 11. aprīlī plkst. 15.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19. Tajā piedalīsies Ludmilas Azarovas ģimene, krustmeita Vija Beinerte, dzeju lasīs aktrise Zane Daudziņa, muzicēs komponists Artūrs Maskats un dziedātājs Armands Siliņš.

Izstādes autore – Zanda Rozenberga, mākslinieks – Ints Sedlenieks.

Tuvāka informācija pa tālruni 67619905vai e-pastu vacietis@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.vaciesamuzejs.lv