Izrāžu maratons 2015. Ir vērts redzēt!

Tā ir pēdējā iespēja redzēt mūsu profesionāli varošos un valdzinošos jaunos aktierus visus kopā kā vienotu ansambli izcilu režisoru – skatuves pedagogu veidotās unikālās izrādēs!  

Aicinām apmeklēt izrādes Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra mājā „Zirgu pasts” (Dzirnavu ielā 46) un neatkarīgajā teātrī „Skatuve” (Maskavas ielā 108/110)! Izrādes tapušas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, Latvijas Nacionālā teātra un Dailes teātra atbalstu.

28. maijs plkst. 19 pirmizrāde „Skroderdienas Silmačos” (režisore Anna Eižvertiņa), neatkarīgais teātris „Skatuve”, Maskavas ielā 108/110
29. maijs plkst. 19 izrāde „Skroderdienas Silmačos” (režisore Anna Eižvertiņa), neatkarīgais teātris „Skatuve”, Maskavas ielā 108/110
30. maijs plkst. 19 izrāde „Pēterburgas stāsti” (režisors Pēteris Krilovs), Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46
31. maijs plkst. 19 izrāde „Trīs stāsti” (režisors Varis Piņķis), Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46 
1. jūnijs plkst. 13 un 19 izrāde „Jokdara Bustera pasaule” (režisore Zane Kreicberga) Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46
2. jūnijs plkst. 19 izrāde „Vecākais dēls” (režisors Edmunds Freibergs) Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46
3. jūnijs plkst. 19 izrāde „Ķiršu dārzs” (režisore Anna Eižvertiņa) Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46
4. jūnijs plkst. 19 izrāde „Perikls” (režisore Anna Eižvertiņa), neatkarīgais teātris „Skatuve”, Maskavas ielā 108/110
5. jūnijs plkst. 19 izrāde „Ķiršu dārzs” (režisore Anna Eižvertiņa) Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46
6. jūnijs plkst. 19 izrāde „Ceļā. Augusts - Aprīlis” (režisors Pēteris Krilovs) Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46
7. jūnijs plkst. 19 izrāde „Skroderdienas Silmačos” (režisore Anna Eižvertiņa), neatkarīgais teātris „Skatuve”, Maskavas ielā 108/110
8. jūnijs plkst. 10 – 24 monoizrāžu – runas eksāmena – stafete, Teātra māja „Zirgu pasts”, Dzirnavu ielā 46, precīzus laikus skatīt monoizrāžu programmā!

Biļetes var iegādāties: www.bilesuparadize.lv (biļešu cena – 6 EUR; skolēniem studentiem un pensionāriem – 3 EUR) un teātrī „Skatuve” (uz izrādēm šajā teātrī). Biļešu cena teātrī „Skatuve” - 7 EUR; skolēniem studentiem un pensionāriem – 5 EUR.
Sekot līdzi jaunumiem: http://facebook.com/ZirguPasts. 

Par izrādēm
Rūdolfs Blaumanis. Skroderdienas Silmačos
Aktieru profesionālā apmācība nav iedomājama bez Rūdolfa Blaumaņa dramaturģijas. Režisore Anna Eižvertiņa piedāvā skatītājam klasiskas „Skroderdienas”, galveno uzmanību pievēršot aktieru darbam, viņu atveidoto personu domām, jūtām, attiecībām.  „Lugu šodien katrs latvietis zina gandrīz vai no galvas.  Centīsimies šo izrādi pasniegt kā dzīves svētkus!”, saka Anna Eižvertiņa. 
Režisore Anna Eižvertiņa
Scenogrāfs Ivars Noviks, kostīmu māksliniece Kristiāna Dimitere, horeogrāfs, dejas pedagogs Iļja Vlasenko, skaņu operators Mārtiņš Gailis, gaismu mākslinieks Dainis Sumišķis. 
Aleksandra Būmaņa mūzika Valda Zilvera apdarē.
Lomās Agnese Cīrule, Lelde Dreimane, Samira Adgezalova, Ilze Āboltiņa, Ance Strazda, Marija Linarte, Ance Kukule, Dace Šteinerte, Reinis Boters, Eduards Johansons, Jānis Kronis, Uldis Sniķers, Kārlis Derums, Armands Ikalis, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis, Kārlis Tols.
Izrādes garums: 2 stundas 30 min

Nikolajs Gogolis. Pēterburgas stāsti
Izrāde plašākai publikai pirmo reizi tika piedāvāta Latvijas Kultūras akadēmijas Skatuves mākslas festivāla „Patriarha rudens 2013” ietvaros, pēc tam rādīta ar lieliem panākumiem gan teātra mājā „Zirgu pasts”, gan arī ārzemju publikai, jo tika uzaicināta dalībai konkursā vienā no nozīmīgākajiem Eiropas teātru skolu festivāliem – ITS – Amsterdamā. 
„Pēterburgas stāsti” ir fantasmagorijas un burleskas stilā veidota izrāde, kas traucas kā triku un etīžu ekspresis, kurā Gogoļa personāžs brīvi migrē no notikuma uz notikumu, brīžiem multiplicējoties un mainot dzimumu. Groteskie varoņi mīl, cieš un cīnās par savu esamību. Izrādē izmantotas epizodes no Nikolaja Gogoļa stāstiem „Ņevas prospekts”, „Portrets”, „Šinelis”, „Deguns”. 
Režisors Pēteris Krilovs
Režisora asistente Anita Sproģe, skaņu mākslinieks Renārs Horsts, gaismu mākslinieks Rūdolfs Kugrēns
Lomās Agnese Cīrule, Lelde Dreimane, Samira Adgezalova, Ilze Āboltiņa, Ance Strazda, Marija Linarte, Ance Kukule, Dace Šteinerte, Reinis Boters, Eduards Johansons, Jānis Kronis, Uldis Sniķers, Kārlis Derums, Armands Ikalis, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis, Kārlis Tols, Raimonds Celms.
Izrādes garums: 1 stunda 30 min

Andruss Kivirehks. Trīs stāsti
Četri Latvijas Kultūras akadēmijas aktiermākslas studenti iedvesmojušies no igauņu mūsdienu rakstnieka Andrusa Kivirehka groteskajiem, humora un ironijas pilnajiem stāstiem, kas 2013. gadā izdoti apgāda „Mansards” krājumā „Skaistais dzīvnieks”. Kopā ar izrādes režisoru Vari Piņķi aktieri izveidojuši izrādi, kas Kivirehka stāstus piedāvā kā mūsdienu mītus, kuros ikdienišķiem notikumiem un lietām atklājas paradoksāla vai gluži simboliska nozīme.  
Režisors Varis Piņķis
Gaismu mākslinieks Eduards Johansons, skaņu operatore Marija Linarte, tulkojums Maima Grīnberga 
Lomās Ance Strazda, Klāvs Mellis, Reinis Boters, Āris Matesovičs
Izrādes garums 1stunda 30 min

Bjārne Roiters. Jokdara Bustera pasaule
"Jokdara Bustera pasaule" ir aizkustinošs un jautrs stāsts par zēnu Busteru, kura tēvs ir darbu zaudējis cirka mākslinieks. Arī Busters pieprot dažus burvju trikus, kuru dēļ viņš gan iekuļas nepatikšanās, nonākot Direktora kabinetā, gan iegūst darbu Piena veikalā, burvju triki viņam palīdz arī pārmācīt ļaundari Larsu no vecākās klases un... iemīlēties. 
Izrādes režisore ir Zane Kreicberga, kas šo materiālu 1998. gadā iestudējusi teātrī "Skatuve" ar Egonu Dombrovski titullomā. Toreiz izrāde saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kā gada labākā izrāde bērniem. Šoreiz iestudējums tapis divos sastāvos, lai visiem topošajiem aktieriem būtu iespējams parādīt savas prasmes aktiera meistarībā, skatuves kustībā un cirka pamatos, kuri apgūti docentes Ritas Lūriņas vadībā. Kā tilts no iepriekšējā iestudējuma izrādē skan Valda Zilvera mūzika un Larsena kundzes lomu spēlē aktrise un Akadēmijas lektore Anita Sproģe.
Ilze Kļaviņa recenzijā portālā „Satori” katru topošo aktieri salīdzina ar jokdari Busteru: “Runājot līdzībās, tieši tāpat kā Busters no citiem atšķiras ar savu iekšējo pasauli, katram māksliniekam jābūt tikpat gatavam radīt… no nekā. Tādēļ izrāde – spēle par Busteru ir katra topošā aktiera spēle par sevi pašu, jo fantāzija kā trešā roka neredzami jānēsā līdzi ikvienam, kurš izvēlas kļūt par aktieri. Tā vien gribētos, lai kāda profesionāla teātra repertuārā būtu vieta šai – spridzīgi nesaķemmētai, formā netradicionālai – vienībai.” (http://satori.lv/raksts/9001/Ilze_Klavina/Joku_nopietna_darisana) 
Režisore Zane Kreicberga 
Kustību režisore Rita Lūriņa, scenogrāfijas un kostīmu māksliniece Austra Hauks (Latvijas Mākslas akadēmija), gaismu mākslinieks Egils Kupčs, komponists Valdis Zilveris. 
Lomās Kārlis Tols vai Āris Matesovičs, Ance Strazda vai Marija Linarte, Kārlis Derums vai Uldis Sniķers, Lelde Dreimane vai Ance Kukule, Eduards Johansons vai Jānis Kronis, Ilze Āboltiņa vai Samira Adgezalova, Klāvs Mellis vai Reinis Boters, Dace Šteinerte, Armands Ikalis, Anita Sproģe.
Izrādes garums: 2 stundas 

Aleksandrs Vampilovs. Vecākais dēls
Padomju atkušņa laika dramaturga Aleksandra Vampilova (1937-1972) luga „Vecākais dēls” ir smalks cilvēku psiholoģijas pētījums, kur traģiskais brīžam ir komisks, bet komiskais – traģisks. Vampilova dramaturģijas pasaule ir viena no spilgtākajām liecībām par visai dīvaino laiku 20. gadsimta 60. gados, kad Staļina asiņainais totalitārisms bija beidzies, padomju tautai tika solīta laimīga komunisma rītdiena, un pirmā pēckara paaudze pakāpeniski kļuva pieaugusi. Lai kādi būtu ideoloģijas lozungi, cilvēki 60. gados dzīvoja, mīlēja, priecājās un skuma kā vienmēr un visur – varbūt tieši tāpēc Akadēmijas topošajiem aktieriem režisora Edmunda Freiberga briljantajā vadībā izdevies šo sen aizgājušo pasauli padarīt pārsteidzoši dzīvu. Režisors saka: „Lugas "Vecākais dēls" autors Aleksandrs Vampilovs gāja bojā 34 gadu vecumā. Viņa darbu varoņi ir padomju sistēmā veidojušies. Tas bija cits laiks, tomēr luga savu aktualitāti nav zaudējusi. Mūsu izrāde ir par MĪLESTĪBU, ATBILDĪBU un PIEDOŠANU."
Režisors Edmunds Freibergs
Gaismu mākslinieks Vilnis Kuģenieks, gaismu operators Eduards Johansons vai Dainis Sumišķis, muzikālais pavadījums Kārlis Derums, tulkojums Raimonds Auškāps 
Lomās Raimonds Celms, Armands Ikalis, Jānis Kronis, Uldis Sniķers vai Āris Matesovičs, Reinis Boters, Lelde Dreimane, Ilze Āboltiņa, Dace Šteinerte, Samira Adgezalova, Klāvs Mellis
Izrādes garums: 2 stundas 50 min 

Antons Čehovs. Ķiršu dārzs 
Antona Čehova dramaturģija visā pasaulē tiek uzskatīta par aktiera meistarības pārbaudījumu. Saprast Čehova skumjas par aizejošo laiku, spēt iemiesot varoņu pretrunīgos raksturus, – tas nozīmē, ka cilvēks teātra mākslā sasniedzis noteiktu profesionālu līmeni.  
Kā tas izdevies Akadēmijas topošajiem aktieriem profesores režisores Annas Eižvertiņas vadībā – par to aicinām skatītājus pārliecināties Antona Čehova slavenās lugas „Ķiršu dārzs” izrādē. „Topošie aktieri aizrautīgi, ar lielu pietāti un mīlestību mēģinājumos strādājuši ar šo sarežģīto dramaturģiju. Un mēs ļoti vēlamies, lai arī skatītājs izrādē sajustu mūsu kopēji veidoto savdabīgo atmosfēru”, saka Anna Eižvertiņa.
Režisore Anna Eižvertiņa.
Māksliniece Kristiāna Dimitere, horeogrāfs, dejas pedagogs Iļja Vlasenko, skaņu mākslinieks Tālivaldis Tālis Āboliņš, gaismu mākslinieks Dainis Sumišķis, Alekseja Tolstoja poēmas Grēciniece atdzejojums: Inga Gaile.
Lomās Agnese Cīrule, Lelde Dreimane, Samira Adgezalova vai Ance Kukule, Reinis Boters, Eduards Johansons, Jānis Kronis, Uldis Sniķers, Ilze Āboltiņa vai Marija Linarte, Kārlis Derums vai Kārlis Tols, Ance Strazda vai Dace Šteinerte, Raimonds Celms, Armands Ikalis vai Klāvs Mellis, Āris Matesovičs
Izrādes garums: 2 stundas 40 min

Viljams Šekspīrs. Perikls
"Kāds meistardarbs ir cilvēks! Cik dižens prāts! Cik bezgalīgs spējās! Cik izteiksmīgs un brīnišķīgs veidā un kustībās! Cik savos darbos līdzīgs eņģelim! Cik saprātā līdzīgs dievībai! Pasaules daiļums! Visas dzīvās dvašas paraugs!". Šie Viljama Šekspīra varoņa Hamleta vārdi ir topošo aktieru sveiciens autoram - cilvēka esības, rīcības, domu un jūtu ģeniālajam pētniekam un radītājam. Izrāde "Perikls, Tiras princis" ir mūsu mēģinājums pietuvoties lielā meistara "dzīvajai dvašai" un iztēlei, iegūt viņa dramaturģijas varoņu uzvarošo un neatkarīgo enerģiju. Perikla devīze ir IN HAC SPE VIVO (latīņu val.: šajā cerībā es dzīvoju). Perikls pieredz brīnumus. Mēs arī ceram, ka esam ceļā uz cilvēka dabas pilnskanīgu izteikšanas mākslu un, noliecot galvu Viljama Šekspīra ģenialitātes priekšā, sakām: "Lai Dievi mums ir vēlīgi!" 
Režisore Anna Eižvertiņa.
Scenogrāfijas un kostīmu māksliniece Madara Lazdiņa (Latvijas Mākslas akadēmija), komponists Armands Aleksandravičus (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), horeogrāfe Tamāra Ēķe, vokāla pedagoģe Arita Orrava, kustību pedagoģe Rita Lūriņa, dejas pedagogs Iļja Vlasenko, runas pedagoģes Aina Matīsa un Zane Daudziņa. Izrādes instrumentālais pavadījums Ieva Šūlmeistere (arfa), Eva Jevstigņejeva (flauta), Lelde Cīmure (vijole), Elīze Šēra (čells), Niklāvs Kurpnieks (perkusijas), skaņu ieraksta režisors Andrejs Zarenkovs. Ar studentiem strādājis arī viespasniedzējs Kristofers Jergensens (Norvēģija), vadot skatuves cīņas meistarklases, kurās iestudētie skatuves cīņas elementi integrēti arī izrādē.
Lomās Raimonds Celms, Kārlis Derums, Kārlis Tols, Jānis Kronis, Armands Ikalis, Eduards Johansons, Āris Matesovičs, Reinis Boters, Marija Linarte, Samira Adgezalova, Agnese Cīrule, Lelde Dreimane, Ance Strazda, Ance Kukule, Dace Šteinerte, Ilze Āboltiņa. 
Izrādes garums: 2 h 30 min 

Ceļā. Augusts - Aprīlis 
Divdaļīgā izrāde veidota pēc Viljama Folknera romānu “Gaisma augustā” un “Troksnis un niknums” motīviem. Cilvēki, raksturi, darbības vieta un laiks šajos Folknera romānos atšķiras, taču abus vieno robežsituācijas varoņu dzīvē un Ceļš.  Visi ir izvēles priekšā – kā dzīvot tālāk? 
“Gaismas augustā” galvenais varonis Kristmass ir klaidonis.  Pa pusei baltais, pa pusei melnādainais, sava sadistiskā audžutēva slepkava, viņš bēg un neredz galu likteņa pārbaudījumiem. Līna Grouza ar pazudušā līgavaiņa bērnu zem sirds arī klīst pa ceļiem, meklējot bērna tēvu. Romāna sižets saved visus kopā Folknera sacerētajā dienvidu štata pilsētiņā Džefersonā. Ceļš kā road movie filmās kļūst par dramaturģijas satvaru.
Dienvidu aristokrātu ģimenes atvase, septiņpadsmitgadīgā Kventīna romānā „Troksnis un niknums” aizbēg no mājām, no pazemojumiem un bezcerības, kas valda sabrukušajā Kompsonu ģimenē.  
Iestudējuma režisors Pēteris Krilovs uzskata: „Jaunajiem aktieriem tas ir labs pārbaudījums: spēlēt spēcīgas dramaturģijas un precīzas psiholoģijas piesātinātā darbības vidē - skarbus, lakoniskus, episkus raksturus eksistenciālās situācijās”. 
Dramatizējuma autors un režisors Pēteris Krilovs.
Režisora asistente Anita Sproģe, kustību režisori Rita Lūriņa, Valdis Lūriņš, Valdis Kupčs, scenogrāfs Edgars Kļaviņš, kostīmu māksliniece Kristīne Abika, skaņu mākslinieks Artis Dukaļskis.
Lomās Ilze Āboltiņa, Reinis Boters, Raimonds Celms, Agnese Cīrule, Kārlis Derums, Lelde Dreimane, Armands Ikalis, Eduards Johansons, Pēteris Krilovs, Jānis Kronis, Ance Kukule, Marija Linarte, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis, Ance Strazda, Uldis Sniķers, Dace Šteinerte, Kārlis Tols. 
Izrādes garums: 2 stundas 30 min