19. martā Latvijas Nacionālajā operā notiks izglītojošā iestudējuma „Mazā Burvju flauta” pirmizrāde
19. martā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvos izglītojošs iestudējums jaunajiem skatītājiem „Mazā Burvju flauta”, kas top pēc Volfganga Amadeja Mocarta operas motīviem.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
„Mazās Burvju flautas” uzvedums ir veidots, lai būtu viegli pielāgojams dažādām skatuvēm un varētu doties viesizrādēs pa visu Latviju, iepazīstinot jauno paaudzi ar operas mākslu. Iestudējumā mākslinieki gan dziedās, gan runās latviešu valodā.
Jauno, inovatīvo iestudējumu latviešu valodā
veido muzikālais vadītājs un diriģents Andris Veismanis,
režisore Margo Zālīte, scenogrāfe un video māksliniece Ineta
Sipunova, kostīmu māksliniece Berta Vilipsone un
gaismu mākslinieks Jānis Sniķers.
Lasītākais
Princis Tamino iemīlas Nakts karalienes meitā Paminā, kuru
nolaupījis varenais burvis Zarastro. Tamino kopā ar putnu
ķērāju Papageno dodas atbrīvot meiteni. Tikai pēc tam, kad
ar burvju flautas palīdzību pārvarētas nāves briesmas un
apliecināta sava gudrība, pacietība, drosme un neatlaidība,
princis un princese beidzot var būt laimīgi kopā.
„Mazās Burvju flautas” jauniestudējums skatītājiem ļaus iepazīt
jaunos, daudzsološos operas solistus, viņu vidū būs arī
debitanti Latvijas Nacionālajā operā. Tamino lomā iejutīsies
Mihails Čuļpajevs vai Juris Vizbulis, Papageno būs
Kalvis Kalniņš, Pamina - Laura Teivāne vai Jolanta
Strikaite-Lapiņa, Monostatoss - Andris Kipļuks vai Sandis
Ulpe, Zarastro - Edgars Ošleja, Papagena - Marlēna Keine.
Nakts Karalienes tēlā skatītāji video vīzijā redzēs
Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu un dzirdēs
koloratūrsoprāna Dināras Rudānes dziedājumu.
Vairākās lomās iejutīsies Rīgas Doma kora skolas audzēkņi. „Es
cīnos par skatuves enerģijas paliem,” saka režisore Margo Zālīte
par „Mazās Burvju flautas” iestudējumu, kas bērnus un
viņu vecākus iesaistīs piedzīvojumā un caur
pasakas pārbaudījumiem darīs gudrākus. Mocarta vēstījums rāda
to, kā, pārvarot grūtības, mēs sevi pilnveidojam, augam un
meklējam katrs savu ceļu. Mūzikai šajā attīstībā ir sevišķa
nozīme, kāda piemīt arī instrumentiem operā.
Režisore ir pārliecināta, ka operas māksla sniedz ko
neaizvietojamu: tā ir telpa iztēlei, brīnumam, vērtībām,
rotaļai un dzīvespriekam, ko atklāj mūzikas bagātā valoda un
krāšņie skatuves tēli. Tādēļ jo īpaši svarīga ir pašu bērnu –
Rīgas Doma skolas audzēkņu – līdzdalība operā,
pārvēršoties fantastiskos dzīvniekos, vergu armijā un gudrības
garos.
Nākamās izrādes 3. un 10. aprīlī, kā arī 14. maijā.
