8 vēsturiskas vietas, ko apskatīt Latvijas jubilejas gadā

Latvija ir tik skaista un interesanta, ka to izbraukāt krustu šķērsu ir vērts jebkurā gadījumā. Taču, protams, simtgade ir īpašs iemesls, kādēļ iepazīt Latvijas vēsturi un ieraudzīt kaut ko tādu, kas pirms tam nav redzēts un par ko pat nav dzirdēts. 

Piedāvājam vairākas interesantas vietas Latvijā, ko ieraudzīt un iepazīt. Un noteikti vēlamies uzsvērt, ka caur šo vietu prizmu varat iedvesmoties sev īpašu vietu meklēšanā un izzināšanā. 

Vēsturiskais zvejniekciems 
Domājot par Latvijas vēsturi, parasti tiek minēti zīmīgie notikumi, kas saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanu un tās nosargāšanu. Taču Latvija neveidojas tikai no brīvības cīņām. Latvija sākas daudz senāk no vienkāršo cilvēku dzīvēm, domām un darbiem. Īstu Latviju ir iespējams piedzīvot, apmeklējot vietas, kas saglabājušas senatnes elpu. Daudzviet Latvijā ir brīvdabas muzeji ar senām ēkām, darbarīkiem un autentisko noskaņu. Viens no tādiem ir Papes Ķoņu ciems. Tas ir unikāls vēsturisks zvejniekciems - viena no retajām pērlēm ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas kontekstā. Tas vēl ir saglabājis tādas etnogrāfiskās un tautas celtniecības parādības, kas citur sen jau zudušas. Papes Ķoņu ciems atrodas Rucavas pagastā uz smilšainas zemes strēles starp jūru un mitrājiem, kas veidojušies senas lagūnas vietā. Ciems ietilpst Papes dabas parka teritorijā. Kad esat Papes Ķoņu ciemā, ir vērts mierīgi pasēdēt un mēģināt iztēloties, kā šeit kādreiz dzīvojuši cilvēki, strādājuši, mīlējuši, audzinājuši bērnus un domājuši par nākotni. Lai apmeklētājiem būtu ērtāk, ir izveidota Papes dabas parka mobilā lietotne http://www.pdf-pape.lv/lv/dabas-parks/jaunumi/19-izveidota-dabas-parka-pape-mobila-aplikacija-ios-un-android-lietotajiem

Senākās apmetnes vietas 
Nav precīzu ziņu, kurā vietā Latvijā izveidota pirmā apmetne, kas ļautu domāt par civilizācijas sākumu mūsu teritorijā, taču leģenda vēsta un fakti hronikās pierāda, ka senākā rakstos minētā apdzīvotā vieta Latvijā bijusi Grobiņa. Vēl kā viena no senākajām tiek minēta Siliņupes laikmeta apmetnes vieta. Izrakumi liecina, ka šeit atradās zvejnieku un mednieku apmetne. Šeit atrastas daudzas senlietas: māla trauku lauskas, bultu uzgaļi, krama un dzintara gabaliņi u.c. Iespējams, ka blakus esošo privātmāju teritorijā ir atradies apmetnes kapulauks. Neliela daļa no atradumiem apskatāma Lapmežciema muzejā, pārējie atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Ja dodaties pastaigā pa apmetnes apkārtni, maz ticams, ka paši atradīsiet kādu bultas uzgali, taču jums būs lieliska iespēja izbaudīt senatnes auru un pozitīvo enerģiju. Par daudz jaunāku laiku godību liecina Ķemeru sanatorija, kurai, lai arī pietrūkst gādiga saimnieka rokas, ir ļoti skaists parks. 

Piekrastes skarbā vēsture
Ja esat aizbraukuši uz Papi vai ciemojaties Liepājā, vērts apciemot arī Jūrmalciemu, lai brīdi pabūtu pludmalē un pārrunātu, kā jutās tie cilvēki, kuri no šīs vietas ar laivām devās bēgļu gaitās uz Gotlandi. Jā, tie nav izdomāti stāsti, kas aprakstīti daiļliteratūrā, bet īsti notikumi, kas izlasāmi dažādos biogrāfiskos romānos un atmiņu apcerējumos. Jūrmalciems nav vienīgā vieta, no kurienes latvieši devās bīstamajā ceļā pāri jūrai. Līdzīgus notikumus pieredzējušas tādas vietas kā Pāvilosta, Jūrkalne, Užava, Ventspils un Kolka. Dzīve padomju laikā šajos piekrastes ciemos vispār bija pavisam savdabīga, jo te atradās Padomju Savienības robeža un koncentrējās lielvaras militārās intereses. Padomju režīms Baltijas jūras piekrasti no Ventspils līdz Kolkai noteica par “slēgto zonu”, kur vienkāršo iedzīvotāju pārvietošanās bija ierobežota. Līdz ar to arī īstenot bēgšanas plānus bija sarežģīti un bīstami. Varbūt arī jūsu ģimenē ir kāds emigrācijas stāsts, kura ceļam būtu interesanti un vērtīgi izsekot? Iepazīt piekrasti un atrast apskatāmās vietas palīdzēs Lauku ceļotāja izstrādātā karte.

Vēstures elpa Lielauces muižas pilī 
Vietas, kas daudz stāsta par Latvijas vēsturi, ir muižas un pilis. Ļoti skaista vieta pavisam tuvu pie Latvijas un Lietuvas robežas ir Lielauces muižas pils, kur vasaras sezonā ir iespējams palikt arī pa nakti. Šī vieta vēsturē ievērojama ar to, ka 1919. gada 15.janvāra naktī Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā. Ja līdz šim būsiet dzirdējuši par nozīmīgām Brīvības cīņām, kas notika Saldus vai Rīgas apkārtnē, tad Lielauces puses apmeklēšana ļaus aptvert, cik visaptverošas bija cīņas par brīvību. 

Latvijas muižas un pilis
Vai esat kādreiz aizdomājušies par Latvijas pilīm un mužām, ka tās nav celtas kā muzeji, bet mājas, kurā dzīvoja un saimniekoja cilvēki. Kā būtu dzīvot šādā muižā? Starp citu, lielākas vai mazākas muižas un pilis ir teju katrā pagastā vai tuvākajā apkārtnē. Vai esat par tām padomājuši no tāda skatu punkta, kā tā saistās ar jums un jūsu ģimeni? Varbūt tajā vecvecmāmiņa strādāja par virtuveni vai istabas meitu? Varbūt vecvectētiņš vedis no meža kokus un aprūpējis zirgus? Varbūt no muižas izpircis zemi, lai veidotu savu saimniecību. Liela daļa Latvijas muižu un piļu ir apkoptas ērti pārskatāmā kartē, ko varat izmantoto, plānojot šīs vasaras ceļojumus.

Vieta, kur robežu šķērsoja padomju tanki 
Vai maz ir kāds, kurš nav dzirdējis par 1940. gada notikumiem, kad Latvijas un Krievijas robežu šķērsoja padomju tanki, tādējādi okupējot Latviju. Taču vai zināt, kur tieši tas notika? Šī vēsturiskā vieta ir Baltinavas pagastā, kur ir Masļeņiku robežkontroles punkts. Šobrīd šajā vietā ir izvietota piemiņas plāksne. Vērts atcerēties, ja plānojat doties apskatīt dažādas vietas pierobežā, noteikti jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti. 

Apciemot plostnieku pilsētu 
Koku zāģēšana teju visos laikos Latvijas teritorijā bijis nopietns rūpals. Taču agrāk nebija smagās mašīnas, kas baļķus aizveda līdz ostai, lai tālāk vestu ar kuģi. Kā tas notika agrāk? Protams, pludinot pa upi. Lai arī galvenā plostojamā upe Latvijā bija Daugava, tieši Strenči 2011. gadā pasludināti par Starptautisko plostnieku pilsētu. Tajā katru gadu notiek Gaujas plostnieku svētki. Pirms apciemojiet Strenčus, ir vērts ieskatīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas bilžu arhīvā, lai aplūkotu foto, kā koku pludināšana savulaik izskatījusies. 

Latvijā kritušie meteorīti 
Lai arī biežāk pieminam Sāremā sala nokritušo meteorītu, arī Latvija var lepoties ar dažām vietām, kur nokritis šis īpašais kosmiskais akmens. Lūk, karte ar vietām, kur mūsu valsts teritorijā meklējamas meteorītu skartās vietas. Lai arī pastāv iespēja, ka neieraudzīsim zemē milzu bedres, precīzo vietu meklēšana var būt brīnišķīgs piedzīvojums.

Domājot par vietām, ko vēlaties šajā gadā apskatīt, ir vērts apjaust, kādēļ jums tieši šī vieta šķiet nozīmīga. Šāda apzināšanās daudz labāk ļaus noformulēt jautājumus, uz kuriem gribat saņemt atbildes, un ceļā doties ar atvērtu prātu un jaunu attieksmi pret redzēto.