Atkal vaļā skatu torņi un dabas takas. Kas jāievēro apmeklētājiem?

Brīvdienās uz Kaņiera pilskalna taku Ķemeru Nacionālajā parkā pie Kaņiera ezera dodas daudzi. Šeit ir izvietotas norādes, aicinājums ievērot divu metru distanci, ievērot piesardzības pasākumus tāpat ir konkrēta norāde uz ieeju takā. Ārkārtas situācijas laikā Kaņiera pilskalna taka bijusi vaļā.
„Šī taka, neskatoties uz to, ka tā nav īpaši gara, ļauj pilnībā izbaudīt Kaņiera un Kaņiera ezera apkārtni un dabas vērtības, kas Kaņiera ezera apkārtnē un pašā Kaņiera ezerā ir,” stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Artūrs Jansons.

Šī taka nav tik populāra kā Lielā tīreļa laipa. Taču skatus šeit var baudīt ne mazāk interesantus, teica Jansons. Kaņiera pilskalna takā atrodas arī putnu vērošanas platforma. Daudz putnu šajā laikā ligzdo. Pa ceļam uz šo platformu var redzēt zāļu purvus, niedrājus, slapjos mežus.

Sākoties ārkārtas situācijai, dabas objektos bijis ļoti daudz apmeklētāju un līdz ar to pieaudzis atkritumu daudzums.

Dabas aizsardzības pārvalde kopumā izveidojusi un uztur vairāk nekā 700 laipas, skatu torņus, takas un citus dabas tūrisma objektus. Slēdza tos, kur nebija iespējams nodrošināt valstī noteiktos pasākumus jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai.
Nu jau nedēļu dabas takas un skatu torņi, ko pārrauga DAP, visos reģionos atkal ir vaļā. Ķemeru Nacionālajā parkā aizvērta ārkārtējās situācijas dēļ bija viena – Kaņiera niedrāja taka. Jansons skaidroja – pirmkārt, šajā takā nevarēja izveidot apļveida kustību.

Savukārt vairākos maršrutos arī turpmāk spēkā būs vienvirziena kustība. Saglabājas arī informatīvās zīmes un aicinājums ievērot divu metru distanci, izvairīties no margu aizskaršanas.

DAP skatu torņi ir vaļā, taču būtiski ievērot drošības pasākumus un iespējami neaiztikt margas, uzsvēra Jansons.

Dabas aizsardzības pārvalde kopumā izveidojusi un uztur vairāk nekā 700 laipas, skatu torņus, takas un citus dabas tūrisma objektus.

„Torņos pēc drošības noteikumiem nedrīkst atrasties vairāk par 10–15 cilvēkiem, kā nu kurā tornī. Līdz ar to, ja atrodas pieci cilvēki uz vienas platformas, pieci uz apakšējās – viņi var mierīgi divu metru attālumā viens no otra nostāties. Tā ka principā, ja ievēro torņa drošības noteikumus, tad arī pandēmijas noteikumus var ievērot, tikai pirms kāpšanas augšā jānovērtē, cik cilvēku augšā ir. Grupās tagad vairāk neviens nebrauc, tagad brauc ar ģimenēm. Tad viena ģimene ir augšā, otra – apakšā, trešie pagaida lejā, samainās,” skaidroja Jansons.

''Latvijas Valsts meži'' torņus pagaidām neatver
Atšķirīga pozīcija ir valsts mežu apsaimniekotājam „Latvijas Valsts meži”. Vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām šī uzņēmuma apsaimniekotie skatu torņi būs ciet, skaidro Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.

Ciet arī daļa ''Latvijas Valsts mežu'' apsaimniekoto šauro purva taku un bunkurs. No piektdienas gan uzņēmums lēma apmeklētājiem atvērt tās astoņas purva takas, kur var organizēt cilvēku kustību pa apli.
Sākoties ārkārtas situācijai, dabas objektos bijis ļoti daudz apmeklētāju un līdz ar to pieaudzis atkritumu daudzums. Tāpēc apmeklētājus aicina nemēslot dabā un aizbraucot atkritumus paņemt līdzi. Kad daļu no dabas takām apmeklētājiem aizvēra, bija arī to postīšanas gadījumi. Netrūka gribētāju apmeklēt atpūtas vietas par spīti aizliegumam.

Avots: www.lsm.lv