Ideja atpūtai: zelta rudens Ķemeru vēsturiskajā parkā
Pērn atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks ir izcila vieta, kur baudīt košo rudens krāšņumu. Cauri parkam ved romantiski pastaigu celiņi, pavīd krāsainu koku lapotnes, parka ainavā var apskatīt vēsturisko arhitektūru – paviljoni, rotondas un divpadsmit tiltiņi, kas šķērso cauri parkam plūstošo Vēršupīti.
Viens no skaistākajiem parka objektiem ir romantiskā Mīlestības saliņa ar paviljonu-rotondu, kurā šoruden ierīkota kafejnīca.
Arī šajās brīvdienās Mīlestības saliņā no plkst. 11.00 līdz 18.00 darbosies kafejnīca, kur pēc pastaigas var baudīt kafiju un dažādas uzkodas. Turpmāk kafejnīca strādās, ņemot vērā laikapstākļus.
Rudenī Ķemeros var baudīt ne tikai tās vēsturiskā parka burvību, bet arī uzkāpt 42 metru augstajā ūdenstornī, kas ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Apmeklētājiem pieejami divi skatu laukumi 12 un 42 metru augstumā no kuriem paveras brīnumains skats uz Ķemeru apkārtni, kuru rotā zeltainie koki.
Līdz 30 oktobrim apmeklētājiem ir atvērts Ķemeru ūdenstornis, katru dienu no plkst.10.00 līdz 18.00. Apmeklējums ir bez maksas.
Par papildus maksu var pieteikt ekskursiju pa atjaunoto Ķemeru kūrorta parku un ūdenstorni visa gada garumā. Ekskursiju var pieteikt pa tālr. +371 29126551.
Zināšanai!
Augšējā skatu laukuma (42 m) apmeklējums ir tikai ar iepriekšēju rezervāciju!
Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture, to projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parks veidots agrāk slavenā Ķemeru kūrorta ārstniecības iestāžu viesu vajadzībām – pastaigām un relaksācijai. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas, tas ir bagāts ar dabas resursiem, un parkā joprojām pieejams vērtīgais sērūdens. Tieši esošo sērūdeņu dziedniecisko īpašību dēļ agrākos laikos Ķemeros ierīkoja kūrortu – sākotnēji pacientus Ķemeros uzņēma vietējā mežziņa mājās, kur sērūdeni no avotiem veda spaiņos un mucās, tad sildīja un piedāvāja peldes ozolkoka baļļās. Vēlāk, no 19. gadsimta beigām, tika izveidotas sērūdens un dūņu vannu iestādes, ierīkots kūrparks.