11. novembrī brīvdabas muzejā svinēs Mārtiņdienu

Pie muzeja Priedes kroga notiks masku darbnīca, tieši no šejienes plkst. 12.00 un 14.00 sāksies masku gājieni ar folkloras kopām “Tarkšķi” un “Ceiruleits”, uzstāsies koris “Mārtiņbērni”, dažādas spēles vadīs apvienība “Rīgas danči”, būs iespēja nobaudīt krāsnī ceptas vistiņas un citus Mārtiņdienas gardumus.

Kurzemes zemnieka sētā būs Mārtiņgaiļu veidošanas radošā darbnīca, sētas laidarā varēs apskatīt kazas un aitas, plkst. 13.00 būs spēka dziesmas ar ansambli “Stiprās sievas” un bērnu vokālo studiju “Tev un man”.

Vidzemes zemnieka sētā notiks Mārtiņdienas rotaļas un danči ar Iecavas folkloras kopu “Tarkšķi” un Līvānu folkloras kopu “Ceiruleits”, kā arī  mīklu minēšana un lasīšana ar maskoto Mārtiņu.

Pie Nidas dūmistabas vaska sveču liešanas darbnīca. Pie Mērsraga smēdes varēs vērot kalēja amata demonstrējumus un tur būs arī izjādes bērniem ar zirgu. Pie Pūnītes saimnieces Ilzes Briedes Mārtiņgaiļa zupa, rauši un plātsmaizes. Liepājas ostmalas noliktavā apskatāmas vairāk nekā 100 muzeja krājuma koka lādes. Izstāžu zālē izstāde “Dvēseles stīgas” – stāsts par etnogrāfisko kokļu vēsturi.

Mārtiņi Saules gada ritā iezīmē pusceļu no Miķeļiem līdz Ziemassvētkiem. Atbilstoši gadalaiku un zemnieka darba dzīves ritējumam, Mārtiņi noslēdz rudens lauku darbus un atver vārtus ziemai. Tas nozīmē, ka saimniecībā zemei bija jābūt apartai, beidzās ganu un pieguļas laiks, gatavojot krājumus ziemai, tika kauti lopi, bet labība - noglabāta klēts apcirkņos.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. 2024. gadā muzejs svinēs savu simtgadi. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs “Vēveri” Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” jūras krastā Rucavas pagastā.