Leļļu teātris atgriežas restaurētajā ēkā ar skaistu pirmizrādi

Līdz ar Lielās zāles atklāšanu repertuārā atgriezīsies arī tādas izrādes kā “Un atkal Pifs”, “Pelnrušķīte”, “Kas notiek Dižmežā” un “Lidojošo cūku nams”. 

Janvārī pirmizrāde paredzēta Valtera Sīļa iestudējumam “Sibīrijas haiku”, kas veltīta izsūtījuma tēmai un paredzēta ģimenēm ar bērniem no 10 gadu vecuma. 

“Riekstkodis un Žurku ķēniņš” ir dramaturga Klāva Meļļa versija par E. T. V. Hofmaņa pasaku Rūdolfa Gediņa režijā. Radošajā komandā pulcējušies arī mākslinieks Kristaps Kramiņš, komponiste Linda Leimane, gaismu māksliniece Nikola Suhareva un aktieri Rūta Dišlere, Irina Krasta, Malgožata Apse, Anrijs Sirmais, Rūdolfs Apse un Mārtiņš Gailis.

Režisors stāsta: “Mēs veidojam izrādi, kas pamatā ir par ģimeni un pieaugšanu. Kaut pati pasaka un arī inscenējums stāsta par brīnumainām pasaulēm, biedējošiem grauzējiem un Ziemassvētku dāvanām, būtība slēpjas galvenās varones – Klāras – centienos izskaidrot skaistās un sāpīgās dzīves pieredzes. Mēs, pieaugušie, tīši vai netīši esam atraduši sev unikālo metodi, kā tulkot pasauli un spēt tajā dzīvot, bet gribētos jaunās paaudzes skatītājiem atļaut mulst šīs metodes meklējumos. Jo ir pilnīgi normāli gan priecāties, gan skumt, būt gan drošsirdīgiem, gan samulsušiem.” 

Ekscentriskais tēvocis Droselmeiers savai mazajai krustmeitai Klārai Ziemassvētku priekšvakarā uzdāvina noslēpumainu koka Riekstkodi. Izrādās, ka līdz ar šo dāvanu tēvocis meitenei uzticējis paveikt ārkārtīgi sarežģītu un bīstamu uzdevumu, jo necilajam Riekstkodim pa ceļu ceļiem un taku takām seko Žurku ķēniņa lielā un tumšā ēna. Apbruņojusies ar drosmi un pacietību, Klāra dodas ceļā, lai reizi par visām reizēm uzvarētu Žurku ķēniņu un glābtu ne vien savu, bet arī visas pārējās pasaules. 

“Riekstkodis un Žurku ķēniņš” ir nedaudz bailīga Ziemassvētku pasaka bērniem un viņu pieaugušajiem. 

Šis ir stāsts par mazo Klāru un Gaļas ķēniņieni, zaļu kaķi un aizslēgtu pulksteņtorni, divām jokainām ģimenēm, iztēles radītām karaļvalstīm, draudzību un nodevību, kā arī nebeidzamām uzvarām, kas mums katram jāizcīna ik dienu. Šī pasaka atgādina – ikvienam no mums ir mazi un gaiši ieroči, ar kuriem cīnīties pret visu lielo, tumšo un bezjēdzīgo.