Jau šajā nedēļas nogalē! Skolotāja Jāpa literatūras stunda un citi pārsteigumi grāmatu svētkos visai ģimenei

• Piektdien, 8. novembrī, Rīgas grāmatu svētkus apmeklēs portugāļu izdevējs un ilustrators Andrē Letrija, bilžu grāmatu visu vecumu lasītājiem “Ja es būtu grāmata” un “Karš” autors, kurš piedalīsies radošajā darbnīcā “Ja es būtu grāmata” LNB Virtakas klasē, kā arī ar priekšlasījumu uzstāsies Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotajā konferencē “Grāmatas un lasīšana digitālajā laikmetā”.
• Sestdien, 9.novembrī, “Liels un mazs” ielūdz ģimenes uz diviem notikumiem:
  pulksten 12.00 uz slavenā, tikai mazlietiņ trakā skolotāja Jāpa literatūras stundu, kurā Jāps (Kaspars Znotiņš) stāstīs savai klasei (Guna Zariņa) par dzejoļiem, stāstiem un komiksiem un ceps pārsteigumu. Skolotāja Jāpa literatūras stunda notiks LNB 1. stāva ātrijā uz skatuves;

pulksten 13.30 7. stāva ātrijā pie LNB Bērnu literatūras centra lasītavas uz  Elīnas Brasliņas bilžu grāmatas “Uzzīmēsim stāstu?” atvēršanu un radošo darbnīcu bērniem. 

Radošajā darbnīcā kopā ar grāmatas autori ļausimies bērna fantāzijas slīdkalniņam, radot jaunus stāstus un pasakainus piedzīvojumus, kuros bērns ir galvenais varonis.

Izdevniecība “Liels un mazs” savā grāmatu galdā apmeklētājem piedāvās iegādāties grāmatas par īpašām cenām, kā arī jaunākās grāmatas ar autoru autogrāfiem (eksemplāru skaits ierobežots).

“Liels un mazs” grāmatu galdā būs pieejami vairāki pēdējā laikā izdotie jaunumi:

• Marjus Marcinkēvičs, Lina Itagaki. “Meitene ar šauteni”, no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Komiksa galvenās varones Magdes tētis ir iemācījis meitai mežā kļūt nemanāmai un slēpt pēdas, bet vectēvs – prasmi strādāt ar dažādiem kurpnieka darbarīkiem. Tas viss viņai noder, kad meitene nokļūst partizānu grupā, ko vada viņas bijušais skolotājs. Padomju okupanti Magdes ģimeni ir izsūtījuši uz Sibīriju, jo tēvs neatbalsta jauno varu un palīdz partizāniem, kas tai pretojas ar ieročiem rokās. Meiteni, kura paglābusies suņu būdā, karavīri neatrod. Taču viņa nevis vienkārši slēpjas, bet pilda tēta uzticēto slepeno uzdevumu. Nonākusi meža bunkurā, viņa kļūst par īstu partizānu grupas dalībnieci.

• Elīna Brasliņa. “Uzzīmēsim stāstu?”

“Uzzīmēsim stāstu?” ir stāsts par zīmēšanu, iztēli un stāstu veidošanu pašiem mazākajiem lasītājiem. Asprātīgām detaļām bagātā bilžu grāmata, kurā var nebeidzami pētīt katru zīmējumu, veido izpratni par mākslas radīšanas pasauli — par šķietami vienkāršo iztēles un zīmējuma rašanās ceļu, kas prasa daudz uzmanības un pūļu. Mamma, māksliniece, kurai ļoti gribas zīmēt pašai, ļaujas bērna fantāzijas slīdkalniņam, kopā radot jaunus stāstus un pasakainus piedzīvojumus, kuros bērns ir galvenais varonis.

• Moni Nilsone. “Caciki un Muterīte”, ilustrējis Svens Neilands. No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone.

Caciki Jūhansons ir parasts puika ar gaužām neparastu vārdu. Viņš dzīvo Stokholmā un nekad nav saticis savu tēti, kurš dzīvo Grieķijā un medī astoņkājus. Toties viņam ir lieliska mamma, saukta par Muterīti – viņa prot pat staigāt uz rokām, vienlaikus sakārtojot istabā Caciki mantas. Turklāt viņa spēlē basģitāru grupā un nebaidās diskutēt ar skolotājiem. Caciki skolā uzreiz izdara divas lietas: sadraudzējas ar Pēru Hammaru un iemīlas Marijā Grīnvallā. Viņa ikdiena ir tiešām aizraujoša!

• Krišjānis Zeļģis. “Patīk!”, ilustrējis Svens Neilands.

Dzejoļu krājumā “Patīk!” iekļauti 36 dzejoļi, kuros atrodams liels retums mūslaiku dzejā bērniem: puikas domu gaita, kurā liela nozīme ir interesei par to, kā pasaule darbojas, kā to racionāli izprast, kā uz to iedarboties. Dzejolī “roboti” viņš pēta, kā putekļu sūcējs īsti strādā un ir gatavs iesaistīties, kad tas ir iesprūdis un izmisis sauc palīgā. Dzejolī “laika mašīna” zēns labprāt “ceļotu nākotnē un paskatītos/ vai man izdodas kļūt par ķirurgu/un vienlaikus spēlēt en bē ā.” Savukārt domas par video redzēto kosmosa staciju, kurā “ir tik jocīgi un skaisti /ir pat logs pa kuru skatīties uz Zemi” un sapnis par astronauta profesiju vedina viņu “saņemties lai mācītos matemātiku”.

• Tūruna Līana. “Alise Annešena”, ilustrējis Eivins Tūšeters. No norvēģu valodas tulkojusi Jolanta Pētersone.

Grāmata stāsta par introvertu, kautrīgu bērnu ar spēcīgu iztēli. Astoņgadīgās Alises Annešenas spēcīgā iztēle vienmēr un visur saredz gaidāmu apdraudējumu un aizvainojumu, un tas ir iemesls nebeidzamām bailēm. Viņa runā klusā balsī un baidās gandrīz no visa – arī no vasaras, jo vasarā nevar paslēpties biezās drēbēs. Vislabāk Alise Annešena grib būt neredzama. Kādu dienu Alises tētis viņu ieslēdz garāžā, nenojaušot, ka Alise ir tur noslēpusies un aizmigusi mašīnā. Kad viņš aizver garāžas durvis, kļūst tumšs, un Alise sāk dzirdēt biedējošus trokšņus. Taču tas, ko meitene šajā pēcpusdienā pārcieš, izrādās atslēga uz izeju no nemitīgās baidīšanās.

• Evards van de Vendels, Anušs Elmans. “Miška”, ilustrējusi Anete Shāpa, no nēderlandiešu valodas tulkojusi Inese Paklone.

Astoņgadīgās Roijas ģimenei beidzot ir sava māja un arī mājdzīvnieks – mīlīgs balts pundurtrusis, kuru Roija nosauc par Mišku. Trusītis kļūst par Roijas uzticības personu, kam meitene un viņas brāļi stāsta, ko piedzīvoja, bēgot no savas zemes – Afganistānas. Roijai bijuši tikai 3 gadi, kad sākās ģimenes bēgļu ceļš, viņa ne visu atceras. Māsiņas stāstu papildina vecākie brāļi – tā Roija, tāpat kā lasītājs, pati uzzina vairāk par savu dzīvi. Ļoti vienkārši bērniem tiek stāstīts par to, kāpēc nebija iespējams dzīvot Afganistānā un par visas ģimenes traumu. Bet tad kādu dienu Miška piepeši ir pazudis.

• Zane Volkinšeine. “Kā mēs visi fotografējāmies”, ilustrējusi Anita Rupeika.

Grāmatā “Kā mēs visi fotografējāmies” māsiņas Marta un Mētra kopā ar omi fotografējas visur – baseinā, fotokabīnē, kāzās un pat fotoradarā. Bet opis tikmēr uzņēmis tikai vienu fotogrāfiju – savas lauztās rokas rentgenu. Taču tas viss izrādās tikai treniņš, lai pēc tam varētu nofotografēties visi kopā mammas dzimšanas dienā!

Sekot izdevniecības jaunumiem var sociālo tīklu kontos: facebook.com/lielsunmazs un instragram.com/lielsunmazs