Nakts bailes, murgi, mēnessērdzība – gulētiešanas grūtības bērnam

Konsultē: Marta Celmiņa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra pediatre miega speciāliste
 

Divus trīs gadus veca bērna ikdiena ir pilna ar jauniem notikumiem un emocijām. Nogurums un emocionālais pāruzbudinājums var pasliktināt miegu, kas savukārt negatīvi ietekmē pašsajūtu dienas laikā – veidojas apburtais loks. Šajā vecumā var parādīties arī specifiski miega traucējumi. Galvenokārt tas ir saistīts ar aizmigšanas procesu, miega kvalitāti un celšanos.

Nakts bailes

Bērns naktī pamostas, kliedz, acis ir plaši atvērtas, bet uz vecāku jautājumiem neatbild. Vecākiem mēģinot viņu nomierināt, bērns ir satraukts un var sist un spert. Šāds stāvoklis var turpināties pat vairākas minūtes. No rīta mazais šo epizodi neatceras. Biedējoši! Šādu miega traucējumu sauc par nakts bailēm (sleep terrors, night terror) [1]. Jebkuram vecākam tā var būt ļoti satraucoša pieredze, bet bērns patiesībā ir aizmidzis un neko no tā nejūt. 

Kā skaidro miega ārste, nakts bailes notiek dziļā miega fāzē un ir tipiska nervu sistēmas attīstības posma izpausme. Lai arī tā nav uzskatāma par “normu”, tomēr arī ne tik traucējoša, lai par to būtu ļoti jāuztraucas, ja vien šādas epizodes nav saistītas ar attīstības traucējumiem vai pašsavainošanās risku. Kādam nakts bailes notiek reizi dzīvē, citam 2–3 reizes nedēļā. Biežāk nakts bailes novēro pašā nakts sākumā, t. i., pirmajās 2–3 stundās pēc aizmigšanas, un atkārtojas vienā un tajā pašā laikā katru reizi.

Hipnogramma. Attēls adaptēts no Hill, C. M.; Everitt, H. Assessment and Initial Management of Suspected Behavioural Insomnia in Pre-adolescent Children. BMJ. 2018, 363:k3797.

Hipnogramma tulkojumā no senās grieķu valodas nozīmē ‘miega pieraksts’. Miegs nav vienmērīgs process – naktī vairākkārt mainās gan dažādas miega fāzes, gan miega cikli.

Miega cikla garums pieaugušajiem var būt apmēram 90–120 minūtes, bet jaundzimušajiem – pavisam īss (30–40 minūtes). Bērnam pieaugot, tas pagarinās. Seklajā jeb REM miegā (rapid eye movement jeb ātro acu kustību miegs, jo šajā fāzē dažkārt var redzēt, ka cilvēks kustina acis) cilvēks sapņo. Šī miega fāze pirmajos ciklos ir īsāka, bet ar katru ciklu pagarinās, un nakts beigās tās ir visvairāk. REM miegā cilvēki parasti sapņo vai redz murgus. Viss pārējais miegs tiek dēvēts par NREM miegu (neREM miegs), kas tiek sadalīts 3 fāzēs. Trešā fāze ir tā sauktais dziļais miegs, kas visvairāk ir nakts sākumā. Dziļā miega laikā var novērot nakts bailes un staigāšanu miegā.

Murgu izplatītākais iemesls ir dienā piedzīvotie notikumi un emocijas, arī konflikti ģimenē vai bērnudārzā, strīdi vecāku starpā, ko bērns redz vai sajūt.
 

Ja bērns guļ pārāk maz vai arī ir kādi miegu traucējošie faktori, dziļais miegs tiek “sašķelts”, tādējādi palielinot risku dažādiem nevēlamiem notikumiem naktī, to skaitā nakts bailēm. Miega kvalitāti var pasliktināt, piemēram, obstruktīva miega apnoja (OMA) – katru reizi, kad bērns aiztur elpu, krīt skābekļa līmenis, un bērns uz īsu laiku pamostas. 

Bērnam augot un attīstoties, nakts bailes kļūst arvien retākas, līdz pāriet pašas no sevis. Vecākiem par tām uztraukties nevajadzētu, jo mazais patiesībā guļ, lai arī izskatās, ka ir nomodā. Nekas arī nav jādara – nav jācenšas bērnu pamodināt, nevajag šļākt sejā ūdeni vai kratīt. Vienīgais, ko vecāki var darīt, – būt klāt un gādāt par bērna drošību. Piemēram, ja mazais guļ gultiņas otrajā stāvā, uzmanīt, lai viņš neizkrīt un nesavainojas.

Ko var darīt vecāki, ja bērnam nakts bailes ir bieži (3–4 reizes nedēļā)? 

Pārskatīt diennakts ritmu, jo nepietiekams miega daudzums arī var palielināt nakts baiļu risku. Izstrādāt ļoti labu diennakts režīmu, lai nav tā, ka vienu dienu bērns iet gulēt pulksten 21, citu – pusnaktī. Noteikti arī jāpārliecinās, vai nav papildu faktori, kas traucē kvalitatīvu miegu, – piemēram, OMA, kas izpaužas ar krākšanu un elpas aizturēm, vai arī nemierīgo kāju sindroms, kam raksturīgas nepatīkamas sajūtas kājās, kas pastiprinās miera stāvoklī, bet samazinās pēc kustēšanās. Vecāki bieži atzīmē, ka bērns gultā nemierīgi guļ, grozās, rotē un kustina kājas. Tā kā nakts bailes parasti ir vienā un tajā pašā laikā (piemēram, pusotras līdz divu stundu laikā pēc aizmigšanas), tad vecāki var paredzēt, kad tas varētu notikt, un izmainīt šo ritmu. Piemēram, ja bērns ceļas pulksten 23.30, tad vecāki pulksten 23.15 bērnu maigi pamodina, un bērns tiek “izsviests” no tās miega fāzes, kad rodas nakts bailes.

kaste

• SVARĪGI! Nakts bailes izskatās briesmīgi cilvēkam, kas to redz no malas, bet tas nekādi netraucē pašam gulētājam. Ar nakts murgiem ir otrādi – cilvēks, kas skatās no malas, neko sliktu neredz, bet tam, kas šos murgus redz, tas izraisa lielu stresu.

Murgi 

Ap trīs gadu vecumu, kad bērns iemācās labāk paust savas domas, viņš var sākt stāstīt, ka redz sliktus sapņus jeb murgus. Līdzīgi kā nakts baiļu gadījumā, arī murgu dēļ bērns ar skaļu kliedzienu var pamosties un izskatīties nobijies. Atšķirībā no nakts bailēm murgus vairāk redz nakts otrajā pusē (REM fāzē), turklāt bērnu var nomierināt un viņš var pastāstīt, kas noticis, un visu atceras.

Murgu izplatītākais iemesls ir dienā piedzīvotie notikumi un emocijas, arī konflikti ģimenē vai bērnudārzā, strīdi vecāku starpā, ko bērns redz vai sajūt. Dr. Celmiņa min piemēru – kāds sešgadīgs puika atzinis, ka viņam rādās murgi, kad viņš skatās animācijas filmas par dinozauriem.

Kā var palīdzēt vecāki? Lai labāk saprastu murgu iemeslu, ja bērns vēl neprot labi izteikties, var aicināt savu sapnīti uzzīmēt. Tas palīdzēs saprast, no kā rodas murgi, bet ne atrisināt pašu murgu rašanos. Ja mazam bērnam murgi ir bieži, tad var veidot dienasgrāmatu, kurā piefiksē dienā notiekošo, tādējādi mēģinot izprast cēloņus un sekas un meklējot risinājumu.

Mēnessērdzība

Runāšana un staigāšana naktī tautas valodā tiek dēvēta arī par mēnessērdzību. Tāpat kā nakts bailes, visbiežāk tas notiek nakts pirmajā pusē dziļā miega fāzē. Pilnmēness laikā miega problēmas var pasliktināties, tomēr tiešas saistības ar Mēness fāzēm mēnessērdzībai nav. Ja viens vai abi vecāki bērnībā arī staigājuši miegā, tad pastāv daudz lielāka iespēja, ka to darīs arī bērns. Lielākoties šis miega traucējums, tāpat kā nakts bailes, pāriet pats no sevis un nekāda īpaša ārstēšana nav jāizmanto, tomēr ir cilvēki, kuriem runāšana un staigāšana saglabājas arī pieaugušā vecumā. 

Ko darīt vecākiem? Dažādi ticējumi vēsta, ka mēnessērdzīgu cilvēku nedrīkst modināt. To darīt drīkst, bet īsti nav vajadzības, skaidro ārste. Nekas nav jādara, kamēr nav apdraudēta cilvēka drošība. Labāk bērnu maigi aizvest līdz gultiņai un nolikt gulēt. Ja bērnam piemīt tendence naktī staigāt, mājās ir jāpadomā par drošību, jāparūpējas, lai mazais nenokrīt no augstām kāpnēm, lai uz grīdas nav priekšmeti, aiz kuriem var aizķerties un paklupt, jāvēro, vai bērns nemēģina atvērt logus un izkrist. Tāpat kā nakts baiļu gadījumā, jāpārliecinās, vai bērnam ir pietiekams miega daudzums un vai nav kādi citi miega traucējumi, kas liek bieži uzmosties un “sašķeļ” dziļo miegu.

Nedalīta uzmanība pa dienu var palīdzēt samazināt vēlmi pieprasīt vecāku uzmanību vakarā pirms miega.

Pretošanās gulētiešanai 

Ēst, padzerties, aiziet pačurāt un atkal padzerties, un vēl vienu īsu pasaciņu… Ļoti izplatīts bērnudārza vecuma bērnu gulētiešanas vai, precīzāk sakot, gulēt neiešanas rituāls, kas vecākus var nokaitināt līdz baltkvēlei. Medicīnā šādai uzvedībai ir diagnoze ar nosaukumu “pretošanās gulētiešanai”, kas ir tipiska bērnudārza un agrīnās skolas vecuma bērniem. Visbiežāk tā ir pašu vecāku atbildība, ka vakars izvēršas tik haotisks. 

Gulētiešanas laiks bieži vien ir tas brīdis, kad bērns var iegūt nedalītu uzmanību, un, ja dienas laikā šīs vecāku uzmanības nav bijis pietiekama, tad mazais to mēģina saņemt pirms miega. Turklāt – kāpēc gan iet gulēt, ja mājās vakarā notiek tik daudz interesantu lietu, vecāki izpilda katru vēlmi un varētu vēl paspēlēties? 

Ko darīt vecākiem? Dienas laikā atrast laiku nedalītai uzmanībai bērnam – mamma un tētis katrs individuāli atrod 15–30 minūtes, lai padarbotos kopā ar atvasi divatā. Laiks ar tēti bērniem ir īpaši svarīgs, jo mammas parasti ikdienā tomēr velta mazliet vairāk laika bērnam nekā tētis. Ja šādu uzmanību pa dienu viņš nesaņem, tad vakarā var taisīt kaprīzes. Nedalīta uzmanība pa dienu var palīdzēt samazināt vēlmi pieprasīt vecāku uzmanību vakarā pirms miega. 

Vēl viens iemesls neiet gulēt ir nepietiekami skaidri nospraustas robežas. Bērns lieliski apzinās, kāda reakcija sagaidāma no citiem. Ja vecāki izpilda visas mazā cilvēka kaprīzes, viņš to arī izmanto. Dr. Celmiņa atzīmē, ka vecāki nereti brīnās, ka mājās bērns guļ slikti, bet, aizbraucot pie vecmāmiņas, viss ir kārtībā.

Ko darīt vecākiem? Pirmkārt, pašiem saprast un vienoties par noteikumiem. Otrkārt, izstrādāt vakara rutīnu, kas ir patīkamas un nomierinošas nodarbes pirms miega. Tām vajadzētu katru vakaru atkārtoties vienā un tajā pašā secībā un beigties bērna gultiņā. Treškārt, ar bērnu jāizrunā jaunie noteikumi. Dažkārt vakaros dažādu izdarību izdomāšana, lai neietu gulēt, mazajam pārvēršas par spēli. Esiet noteikti un konsekventi – jau laikus informējiet, kas sagaidāms (piemēram, cik pasaciņu izlasīsiet). Pieturieties pie saviem noteikumiem! Dažkārt varētu palīdzēt arī “aizbildināšanās metode” – ja bērns saka, ka grib, lai viņam atnes kaut ko padzerties, pasakiet, ka jums, piemēram, jāiznes atkritumi. Vai jānomazgā trauki. Jo “garlaicīgāka” un ilgāka būs nodarbe, jo lielāka iespēja, ka bērns aizmirsīs par savu sākotnējo lūgumu.

• Noderīgs padoms! 
  Ieviesiet tā saukto “gulētiešanas caurlaidi” (bedtime pass). Tā ir līdzīga biļetei, kas dod tiesības vienu reizi paprasīt vēl vienu samīļošanu vai vēl reizi padzerties, vai vēl vienu pasaciņu. Kad šī vēlme ir izmantota, caurlaidi atdod mammai un ir jāiet gulēt. Šādu biļeti var uztaisīt kopā ar bērnu un izrunāt tās lietošanas noteikumus. Noteikumiem jābūt tādiem, kurus mazais saprot. Biļeti var nopelnīt, palīdzot mammai mājās vai paveicot kādu darbiņu.

Labie un sliktie miega ieradumi 

1. Gulēšana pie mazas gaismiņas. Dažiem bērniem ir bail no tumsas, un vecāki satraucas, ka neliela gaismiņa varētu traucēt miegu. Šajā gadījumā ir svarīgāk mazināt bērna bailes un satraukumu, un neliela, maiga gaisma aizmigšanas procesu tieši varētu uzlabot.
2. Gulēšana ar balto troksni fonā. Baltais troksnis [2] vieniem palīdz, citiem nepalīdz. Ja balto troksni ieslēdz vakara sākumā, tad tam būtu jāpaliek ieslēgtam visu nakti, lai, pamostoties naktī (kas ir pilnīgi normāla parādība), gulēšanas vide nebūtu mainīta. Liela daļa cilvēku uzskata, ka baltais troksnis ir, piemēram, jūras vai lietus skaņa, bet patiesībā, vienkāršiem vārdiem skaidrojot, tā ir noteiktas frekvences šņācoša skaņa, kas “izšķīdina” citus trokšņus. Piemēram, ieslēdzot balto troksni istabā, suņu rejas vai satiksmes radītas skaņas mūsu auss vairs nedzirdēs kā dominējošas, līdz ar to tās traucēs mazāk. Ir arī citu krāsu trokšņi – piemēram, brūnais vai rozā troksnis, un daži cilvēki dod priekšroku tiem. Protams, ja esat novērojuši, ka bērnu nomierina lietus vai jūras skaņa, var lietot arī to. 
   Par ko jāpiedomā? Jāpārliecinās, ka trokšņa atskaņotājierīce neatrodas pārāk tuvu bērnam, tai nav spilgtu gaismiņu, kas varētu traucēt, kā arī troksnim nevajadzētu būt pārāk skaļam.
3. Aizmigšana, klausoties audiogrāmatas vai pasaciņas. Ja stāstījuma saturs nomierina un iemidzina, tad miega kvalitāti tas neietekmē. Ja saturs ir tik aizraujošs, ka notur uzmanību un neļauj aizmigt, šādu rituālu ieviest nevajadzētu.
4. Nepareizi izveidots aizmigšanas ieradums. Visbiežāk sastopamais slikta miega iemesls ir iemigšanas asociācijas traucējumi. Tas nozīmē, ka bērns aizmieg noteiktā veidā (piemēram, mamma sēž blakus un glauda muguriņu vai arī bērns aizmieg ķengursomā). Naktī pamostoties (kas ir pilnīgi normāli), bērns aptver, ka situācija un apstākļi ir mainījušies. Viņš nobīstas, uztraucas un sāk raudāt. Lai atkal iemigtu, nepieciešami tādi paši apstākļi kā aizmigšanas laikā – piemēram, mammas klātbūtne, pudelīte u. c.

Diendusas gulēšana un nakts miegs

Diendusas [3] gulēšana katram bērnam ir ļoti individuāla vajadzība. Piemēram, pusotra gada vecumā liela daļa bērnu guļ vienu garāku diendusu, kamēr citi – divas īsākas. Dažās valstīs (piemēram, Lielbritānijā) dažos dārziņos arī 3–4 gadus veci bērni neguļ diendusu, bet, piemēram, ASV bērni gulēt iet ap pulksten 19 vakarā, un vecākiem ir brīvāks vakars. 

Latvijā ir tradīcija diendusas gulēšanai līdz pat skolas vecumam, īpaši, ja bērns apmeklē bērnudārzu. Problēma ir tad, ja dārziņā gulēt spiež ar varu, jo ir normāli arī tas, ka 3–4 gados bērns vairs negrib gulēt diendusu. Tad ir jārunā ar bērnudārza personālu, lai atrastu visiem piemērotu risinājumu. Ja bērns pa dienu ir niķīgs, tad ir skaidrs, ka gulēt pa dienu viņam vēl vajag.

Dažkārt, runājot par diendusas gulēšanu, vecāki salīdzina savus bērnus ar citiem un uztraucas, ka kāds cits bērns guļ vairāk. Svarīgs ir kopējais miega daudzums diennaktī [4]. 
3–5 gadus vecs bērns diennaktī guļ vidēji 10–13 stundas, bet viss ir kārtībā, ja guļ tikai 8–9 vai pat 14 stundas, ja visādi citādi viņš normāli aug un attīstās.

• Noderīgi! Ja bērnam ir miega traucējumi, viņš bieži mostas, slikti guļ, vecāki var ieviest miega dienasgrāmatu, kas ārstam dod ieskatu, cik bieži un kādos diennakts laikos bērns guļ un kad miegs ir traucēts.

Nemierīgo kāju sindroms

Maz pazīstams un reti saistīts ar problemātisku iemigšanu ir tā sauktais nemierīgo kāju sindroms – diskomforta sajūta kājās, kas pastiprinās miera stāvoklī (piemēram, cenšoties aizmigt) un samazinās tikai tad, ka kājas kustina. Bērns vienkārši visu laiku knosās pa gultu un nevar nomierināties un aizmigt. Viens no biežākajiem nemierīgo kāju sindroma iemesliem ir zems dzelzs līmenis. Lai to noteiktu, jādodas pie ģimenes ārsta un jāveic asins analīzes – gan pilna asinsaina, gan ferritīns [5]. Ferritīnam jābūt pietiekami augstam – vismaz 50 ng/ml.

Bērnam ir jādod viedierīces, bet tas jādara ļoti kontrolēti. Nedzīvojam akmens laikmetā. Taču saturam ir jābūt augstvērtīgam; vecākiem ir jāseko, ko bērns skatās.

Augšanas sāpes 

Parasti augšanas sāpes novērojamas bērniem no 3 līdz 10 gadiem, dažreiz līdz 12 gadu vecumam. Sāpes galvenokārt jūtamas naktīs abās kājās vienlaikus. Tās ir tik intensīvas, ka bērns var pamosties. Mazais neklibo, sūdzības ilgst 10–30 minūtes vai var ilgt pat dažas stundas. Sāpju intensitāte var būt viegla vai ļoti smaga. Sūdzības ir ar bezsāpju periodiem dienu līdz mēnešu garumā, tad atkārtoties katru dienu. Temperatūra augšanas sāpju laikā nepaaugstinās. 

Sāpju laikā vecāki var veikt vieglu kāju masāžu un iedot pretsāpju medikamentus, piemēram, ibuprofēnu. Augšanas sāpes nav saistītas ne ar vienu nopietnu organisku slimību un pilnībā pazūd, bērnam augot un kļūstot vecākam.

Bērnudārznieks un viedierīces

Bērnudārza vecuma bērnus šobrīd audzina vecāki, kas paši ir izauguši jau ar viedierīcēm. Tā ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, ar kuru jāiemācās sadzīvot tā, lai visi būtu apmierināti, bet lai netraucētu bērna attīstību. 

Amerikas Pediatru asociācija [6], kas ir viena no pazīstamākajām bērnu veselības profesionāļu organizācijām pasaulē, ir izstrādājusi ieteikumus viedierīču lietošanai bērniem pirmsskolas vecumā. 

• Līdz 18 mēnešu jeb pusotra gada vecumam bērniem viedierīces lietot nevajadzētu nemaz, lai gan attaisnojams iemesls ir videočats, ja tas ir veids, kā sazināties ar kādu tālumā esošu un citādi nepieejamu tuvinieku.
• No 18 līdz 24 mēnešu vecumam viedtelefonus, aplikācijas un interneta saturu var sākt iepazīt kopā ar vecākiem, kas atrodas līdzās un kontrolē, kādu saturu redz bērns. Šis vēl nav piemērots laiks atstāt mazuli ar ierīci bez vecāku uzraudzības.
• 2–5 gadus veciem bērniem iesaka ļaut lietot viedierīci ne ilgāk kā stundu dienā, piedāvājot augstvērtīgu bērna vecumam piemērotu saturu.
• No 6 līdz 18 gadiem optimālais viedierīču lietošanas laiks ir ļoti individuāls un atkarīgs no bērna vajadzībām un dzīvesveida specifikas.

Kāda ir situācija Latvijā? 

Dr. Celmiņa sadarbībā ar Latvijas Universitāti vēl pirms Covid-19 pandēmijas veica pētījumu, aptaujājot vairāk nekā 4000 bērnu (6 mēneši līdz 3 gadi) vecākus, lai noskaidrotu viedierīču lietošanas paradumus. Tika noskaidrots, ka Latvijas vecāki bērniem viedierīces pirms miega dod ļoti reti. Trešdaļa – 31 % – vecāku uzskata, ka bērni tās ikdienā lieto pārāk daudz, un šie bērni arī sliktāk guļ. Pētījumā tomēr tika atklāts, ka miegu tik ļoti neietekmēja viedierīču lietošana, cik veids, kā bērns aizmieg (aizmigšanas asociācija, kas aprakstīta iepriekš).

Dr. Celmiņa norāda: “Bērnam ir jādod viedierīces, bet tas jādara ļoti kontrolēti. Nedzīvojam akmens laikmetā. Taču saturam ir jābūt augstvērtīgam; vecākiem ir jāseko, ko bērns skatās. Pie manis nākuši pirmo klašu skolēni, kuri naktī baidās gulēt. Noskaidroju, ka viņi ar draugiem skatās visādus šausmu video, kas dienas laikā šķiet jautri, bet naktī viss redzētais nāk atmiņā. Vecāki bieži vien pat nenojauš, ko bērni skatās un ko dara internetā. Viedierīci nevajadzētu dot pirms miega, jo bērni un jaunieši to lielākoties izmanto izklaides nolūkā, t. i., čato ar draugiem, skatās video utt. Tas viss notur aktīvu uzmanību un neļauj aizmigt, lai gan vakarpusē vajadzētu nodarboties ar patīkamām, bet nomierinošām nodarbēm.”

Murgu izplatītākais iemesls ir dienā piedzīvotie notikumi un emocijas, arī konflikti ģimenē vai bērnudārzā, strīdi vecāku starpā, ko bērns redz vai sajūt.”

Papildu literatūra:

1. Moreno, M. Sleep Terrors and Sleepwalking: Common Parasomnias of Childhood. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26147057/
2. Mann, J. The Definitive Guide to White Noise and Sleep. Pieejams: https://sleepjunkies.com/sleep-soundly-with-white-noise/
3. Horvath, K.; Plunkett, K. Spotlight on Daytime Napping During Early Childhood. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/29576733/
4. Paruthi, S. et al. Recommended Amount of Sleep for Pediatric Populations: A Consensus Statement of the American Academy of Sleep Medicine. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27250809/
5. Wang, J. et al. Efficacy of Oral Iron in Patients with Restless Legs Syndrome and a Low-normal Ferritin: A Randomized, Double-blind, Placebo-controlled Study. Pieejams: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19230757/
6. Hawkey, E. Media Use in Childhood: Evidence-based Recommendations for Caregivers. Pieejams: https://www.apa.org/pi/families/resources/newsletter/2019/05/media-use-childhood