Skriet, ķert, kūleņot. Kādas kustību rotaļas ir piemērotas bērnudārzniekam

“Bērniem ir jārotaļājas viņiem atbilstošā vidē un atbilstošā attīstības posmā,” uzsver “Rimi Bērniem” fiziskās sagatavotības un fitnesa treneris Kārlis Birmanis. “Bērns mācās, izejot no sava esošā līmeņa. Ja bērns neprot nolēkt no kāpņu ceturtā pakāpiena, bet prot no pirmā, tad viņam jāmācās lēkt no ceturtā pakāpiena, vispirms lecot no pirmā. Kustību apguvē svarīgi ir sākt ar mazāko un darīt to, kas ir pa spēkam. Vispirms ir jāspēlē tās rotaļas, kas bērnam ir izpildāmas, tad viņš var progresēt ar nākamo sarežģītības versiju,” to, kā bērni mācās kustības, ieskicē speciālists.

Pamata kustības

Katrā bērna vecumā būs dažādas kustības, kuras mazais ir spējīgs apgūt, taču vecākiem jāatceras, ka galvenais, ar ko bērnu var salīdzināt, – pašu ar sevi, nevis ar citiem bērniem. Tas ir – ja šodien mazais vēl nemāk palēkties, tad, iespējams, jau pavisam drīz viņš to mācēs. Augot bērnam, viņš apgūs precīzākas, koordinētākas, ātrākas un spēcīgākas kustības. Galvenās kustības, ar kurām var veidot rotaļu elementus un ko apgūst bērnudārza vecuma bērns:

• iešana un skriešana;
• lēkšana un piezemēšanās;
• kūleņošana un velšanās;
• rāpšanās un karāšanās.

Iešana un skriešana

Ikdienas pastaigas un pārgājieni – tie ir ne tikai noieti apļi pa stadionu vai parkā. Bērniem patiks pārgājieni, pastaigas pa dažādām takām, laukumiņiem. Te jāatceras – jo dažādāku reljefu, pa kuru staigāt un skraidīt, varam bērnam piedāvāt, jo interesantāk mazajam. Bērnam patiks staigāt pa dubļiem, peļķēm, pa slapju, mīkstu zemi. Kad kļūst siltāks, patīkama būs staigāšana basām kājām pa dažādām virsmām. Arī vienkārša skraidīšana kopā ar mammu un tēti mazajam radīs prieku.

Lēkšana un piezemēšanās

“Lēkāšana ir bērnu lieta! Lēkšana ir viena no veiklības izpausmēm – attāluma, ātruma, gravitācijas aprēķins un sava ķermeņa pārvietošana vidē,” norāda Kārlis Birmanis. No bērna attīstības viedokļa, bērniem vajadzētu mācēt lēkt. Parasti bērni nelec pārāk augstu, viņiem patīk lēkt lejā, īpaši no kāda paaugstinājuma vai trepju pakāpieniem. Bērnam piezemējoties, viņa ceļiem nevajadzētu sasisties kopā, līdzīgi kā sēžot pietupienā. Domājot par lēkšanas atvasinājumu un lēkāšanu uz vienas kājas kā īpašu prasmi, K. Birmanis norāda, ka parasti lēkāšana uz vienas kājas bērniem nav īpaši saistoša nodarbe – bērni uz vienas kājas nelēkās vairāk par dažām sekundēm, jo viņiem tas nav interesanti. Šo elementu var iekļaut kā stafetes sastāvdaļu, uzdevumu mūzikas pavadījumā, kā arī izveidotā trasītē kopā ar citiem koordinācijas un veiklības uzdevumiem, kur bērnam būtu jālec, jānoiet pa līniju. 

Lēkāšanu ieteicams vienkāršot – piemēram, lēkāšana pa dīvānu. Lēkāšana pa dīvānu vai gultu ir labs veids, kā bērnam attīstīt šo prasmi. “Ir vērts atvēlēt bērna aktivitātēm kādu vietu, kur mazais var droši lēkāt. Taču, ja ir vēlme iemācīt bērnam lēkāt uz vienas kājas, ir vērts sākumā viņam iemācīt stāvēt uz vienas kājas un pēc tam no tās palēkties. Taču bērnam tas nebūs tik interesanti, lai šo kustību atkārtotu ilgāk par dažām sekundēm,” skaidro K. Birmanis.

Kūleņošana un velšanās

Iespējams, nedaudz piemirsta aktivitāte ir kūlenis, taču tas ir vērā ņemams elements bērna attīstībai. Kūlenis bērnam nav jāizpilda perfekti. “Ja bērna kūlenis sākas ar balstu uz galvas, dibena pacelšanu un nokrišanu sānis – tas ir lieliski! Mazajam nav obligāti jāpiezemējas taisni. Pēc vairākiem un neskaitāmiem mēģinājumiem tas noteikti padosies labāk. Kūleņa mešana ir būtiska prasme – atrašanās uz galvas ir labs kakla un koordinācijas stiprināšanas elements, ja bērns pats tam jūtas gatavs,” par kūleņa nozīmi cilvēka ķermeņa attīstībā teic eksperts. 
Ja vecākiem ir vēlme bērnam mācīt kūleni, galvenais, lai mazais to apgūst drošā vidē. Tam piemērota būs mīksta vieta, bet ļoti svarīgi, lai tā ir vienmērīga, plaša un pārredzama. Būtiski, lai vide, kur bērns met kūleni, nebūtu maldinoši mīksta, kas vietām mīkstāka, bet vietām cietāka (ar spilveniem, kādām šķirbām, aizkrautām drēbēm). Ja matracī gadās šādas nestabilas vietas, tad bērns, liekot galvu pret matraci, var pēkšņi ieslīdēt dziļāk, nekā plānots. Šāda neparedzēta galvas kustība kaklam var būt traumatiska. Piemērota vide kūleņa mešanai ir matracis vai gulta, kurā neatrodas nekādas mantas – ne spilveni, ne segas, ne drēbes.

Ja bērna kūlenis sākas ar balstu uz galvas, dibena pacelšanu un nokrišanu sānis – tas ir lieliski! Bērnam nav obligāti jāpiezemējas taisni.

Vai bērnam obligāti jāmāk kūlenis?

Nē, tas nav obligāti, lai gan kūlenim kā kustību elementam ir daudz plusu. Taču, ja tā ir kā rotaļa, kur viens otru ķer un finišs ir, uzmetot kūleni vai apveļoties, tas ir lieliski. Visticamāk, bērnam interese par kūleni radīsies, ja viņš redzēs, ka to met kāds no vecākiem vai vecākajiem brāļiem vai māsām. Ja neviens mājās to nemāk un arī bērns to neiemācās, par to nav īpaši jāsatraucas.

Rāpšanās un karāšanās

Rotaļu konstrukcijas piedāvā daudzveidīgu kustību attīstību, un rāpšanās un karāšanās ir tās kustības, kuras ir vērts mazajam attīstīt. “Tie ir veiklības un fizisko spēku elementi, kas attīsta gan spēcīgu satvērienu, gan spēju noturēt savu svaru. Sava svara noturēšana ir prasme, kas nereti tiek piemirsta,” stāsta Kārlis Birmanis un norāda, ka spēļu laukumiņos piedāvāt pamēģināt karāties var jau pavisam maziem bērniem.

• Vai zināji?
  Puikas un meitenes līdz apmēram 8 gadu vecumam ir ar vienādu spēka potenciālu un fiziskās attīstības ziņā ir stipri līdzīgi.

Drošības sajūta bērna skatījumā

Drošība ir ļoti būtiska visās kustību rotaļās, taču vecākiem jāatceras – lai mazais būtu atvērts un ieinteresēts jaunu lietu apgūšanā, ir jāņem vērā bērnam svarīgie faktori, kas viņam rada drošību. Šie faktori būtiski atšķirsies no tā, ko vecāki saprot ar jēdzienu “drošība”. Piemēram, ja bērnam patīk lēkāt pa peļķēm, bet nepatīk sasmērēt iemīļotās bikses, vecākiem tas ir jāņem vērā un jāpiedāvā pastaigai lietū izvēlēties kādas citas bikses – tas mazajam liks justies droši. Vai, rāpjoties augstā konstrukcijā, bērns gribēs ņemt līdzi savu rotaļu lācīti, jo tas viņā vairos pārliecību par savām spējām un radīs drošības sajūtu. Nereti vecāki vēlas palīdzēt savai atvasei, piedāvājot atstāt lācīti zemē, jo pieaugušo skatījumā tā būtu drošāk. Bērnam drošības sajūtai lācītis ir vajadzīgs tur – līdzi augšā. Piedāvājiet risinājumu, kā rotaļlietu bērns var ņemt līdzi, lai tā nenovērstu uzmanību no paša drošības. 
Arī zināma vide un inventārs bērnam radīs drošības sajūtu. Ja vecāki ir nolēmuši mazo apmācīt braukt ar skrituļslidām, ļoti svarīgi, lai pirms došanās uz skeitparku bērnam ir iespēja iepazīties ar savu aprīkojumu – izpētīt to, pielaikot. “Tas, kas ir droši no vecāku skatupunkta, bērniem reizēm nespēlē lielu nozīmi, un otrādi. Bērns jutīsies droši noteiktos apstākļos, un vecākiem tas ir jāņem vērā. Ja vecākiem ir vēlme mazajam iemācīt ko jaunu, tas jādara bērnam zināmā vidē, viņam jūtoties droši un noteikti neizmantojot bailes kā motivāciju,” uzsver Kārlis Birmanis.

Jaunu lietu apgūšana drošā vidē un caur asociācijām

Bērni mācās no savām kļūdām un savas pieredzes. Ja pieredze ir pozitīva, mazais šo aktivitāti gribēs turpināt. Lai mudinātu bērnu iemācīties kādu neierastu kustību, runā viņa asociāciju valodā. Lai iemācītu mazajam stāvēt un noturēt līdzsvaru uz vienas kājas, mudini viņu stāvēt kā flamingo vai stārķim. Pēc tam var mēģināt palēkties no vienas kājas. Tas rosinās bērna iztēli, un tas palīdz, lai kaut ko mācītos. Bērniem ir jāļauj mācīties caur viņu izpratnes un fizisko prasmju līmeni. Lai bērns varētu apgūt kaut ko jaunu, galvenā atslēga ir viņa ieinteresētība. Bērna salīdzināšana ar citiem bērniem un mācīšana caur bailēm viņu neiedrošinās! Bērnu iedrošinās:

• zināma un pazīstama apkārtējā vide, inventārs;
• apģērbs, rotaļlietas, kas viņu iedrošina;
• vecāku atbalsts un laipnība, runāšana viņam saprotamā valodā un caur asociācijām.

Rotaļas augstumā – vai drošas?

Bērniem būs interesanti rāpties augšā, bet nereti viņi sabīstas, kad jākāpj lejā. Vecākiem jāatceras – kad cilvēku, jo īpaši bērnu, pārņem bailes, viņam zūd loģiskā domāšana. Īpaši izteikti tas būs bērniem, jo viņi daudz spēcīgāk izjūt dažādas emocijas – gan prieku, gan arī bailes. Bērnam kāpjot augšā, svarīgi ir neturēt viņu, bet ļaut kāpt pašam – ja bērnam būs bijusi iespēja pašam kāpt zemos līmeņos, arī augstāk viņš jutīsies drošāk. “Nelieciet bērnu divu metru augstumā, lai viņš caur bailēm iemācītos tikt lejā. Iespējams, ka mazais, izjūtot spēcīgas negatīvās emocijas, to varēs un vecāks būs uzvarējis, bet tam nevajadzētu būt par mērķi! Bērna attīstība kustību apguvē ir nevis vecāku pilnveidošanās vai pašapliecināšanās, bet bērna attīstība un izklaide. Ja mazais uzkāpj augstāk, nekā viņš ir juties droši, un augšā pēkšņi izrāda bailes, bāršana nepalīdzēs. Palīdzēs iedrošināšana un atbalsts no vecākiem,” norāda K. Birmanis.

Praktiski ieteikumi drošām rotaļām laukumiņā

Lai ārpus mājas pavadītais laiks būtu drošs un visiem patīkams, ir vērts bērnam iemācīt dažas drošības komandas. Tie ir vārdi, kas nemainās, ir īsi un saprotami. To nedrīkst būt pārāk daudz – divas, maksimums trīs frāzes, kas tiek lietotas pēc nepieciešamības.
 

1. Iemāci bērnam reaģēt uz frāzi: “Turies!” un parādi, kas ir tās lietas, stabilie objekti, pie kā turēties – pie caurules vai virves, vai citiem priekšmetiem bērna satvēriena lielumā. Visur, kur bērns rotaļu laukumā kāpj augstāk, tas var noderēt. Vecāki varēs justies droši, ka bērns spēs atrast stabilu objektu, pie kā turēties, izmantojot satvērienu (nevis, piemēram, tikai atbalsoties pret koka konstrukciju). Tas bērnam veidos refleksu turēties pie tiem objektiem, kas ietilpst viņa satvērienā. Šo frāzi var izmantot jebkurā brīdī, kad rotaļu laukumā bērns ir aizgājis par tālu vai par augstu vai ir kādā šķietami bīstamā vietā. Tad vecākam atliek tikai pateikt: “Turies!”, un bērnam uzreiz būs reflekss turēties pie tā, kas viņam ir tuvākais objekts, kas iepriekš ir simbolizējis drošību.
2. Frāze: “Stop!”, kas tiek lietota tikai tad, kad sagaidām, ka bērns apstāsies – gan spēļu laukumā, gan parkā, uz ielas. “Stop” nedrīkst tikt notrulināts, un tai ir jābūt autoratīvai frāzei, lai tā netiktu lietota vietā un nevietā.
3. Frāze: “Bīstami”, kas pastiprina “stop” komandas ievērošanu. Bērnu reakcija nav tik ātra, lai iemācītos “Stop, mašīna”, “Stop, tramvajs!”, “Stop, tu kritīsi!”. Šie vārdi var radīt lielāku interesi, bet atsevišķās situācijās tie var simbolizēt bīstamu situāciju, ko bērns vēl nav iemācījies novērtēt. Tāpēc kategorizējiet vienkāršāk, sakot “Bīstami!”. Tas rosinās domāt, kas tieši ir bīstams. Kad bērns ir apstājies un drošībā, varat pastāstīt, kāpēc mašīna, tramvajs vai kas cits var būt bīstams. Izvairieties no pārmetumiem, ka no sētas braucoša mašīna netika ievērota. Māciet bērniem rīkoties, lai to pamanītu, – braucot ar skrejriteni, apstāties pirms katras sētas un palūkoties, vai no tās brauc vai nebrauc auto.

Rotaļas ar apstāšanos – jautrībai

Arī rotaļas un muzikālās dejas, kas prasa apstāšanos, ir piemērotas aktivitātes bērniem. Piemēram, spēle “Lēnāk brauksi, tālāk tiksi” vai dejošana pie mūzikas, kurai, pēkšņi apklustot, dejotājiem ir jāsastingst. 
Šīs spēles prasa reakciju uz situācijas maiņu, un tas bērniem parasti izraisa pozitīvu spriedzi un smieklus, jo mazu bērnu reakcijas laiks nav tik ātrs kā pieaugušajiem. “Tas viņiem šķiet interesanti. Tās ir izklaidējošas aktivitātes – reakcijas ātrums bērnam netiks īpaši uztrenēts, ja šo spēli spēlēs katru dienu. Bērnam tas vienkārši radīs prieku,” atzīmē K. Birmanis.

Bērni mācās no savām kļūdām un savas pieredzes. Ja pieredze ir pozitīva, mazais šo aktivitāti gribēs turpināt.

Prasmes dažādās vidēs, piemēram, ūdenī

Ūdens kompetence (kas ietver ne tikai peldēšanu, bet arī spēju atrasties ūdenī) ir attīstoša tāpat kā bērna atrašanās dažādās vidēs – skriešana pa dažādiem segumiem, lēkāšana pa dažādām virsmām u. tml. Jo dažādākās vidēs bērns dzīvojas un rotaļājas, jo labāk viņš spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem.

Vai ir labi kāpt kokos vai pa trepēm?

Jā, bērna attīstībai par labu nāks arī fiziskās aktivitātes ārpus bērnu laukumiņiem. Reizēm vecākiem ir vēlēšanās mazos pārlieku pasargāt un neļaut rotaļāties viņiem it kā nepiemērotās vietās, tādās, kas nav ierīkotas tieši viņiem. Taču cita veida kāpšļi, rokturi, piemēram, kāpnes, kas pieslietas pie šķūnīša, rāpšanās kokos arī ir vēlamas aktivitātes bērniem, protams, sekojot līdzi, vai kritiena gadījumā apakšā nebūs salikti dārza instrumenti vai kādi citi bīstami priekšmeti, kas kritienu var padarīt traumatisku. Tāpat bērniem nāk par labu apgūt, ka dzīvē ir arī cita veida un izmēra kāpnes un rokturi nekā tikai tie, kas ir bērnu laukumiņā.