Attīstošas rotaļlietas. Kuras tās ir?

“Attīstoša rotaļlieta ir ļoti virspusējs jēdziens, jo ir daudz lietu, ko bērnam var attīstīt, – sīko un lielo motoriku, koordināciju, līdzsvaru, muskuļu spēku, domāšanu. Atkarībā no tā, ko vecāki vēlas bērnam attīstīt, jāizvēlas atbilstoša rotaļlieta. Ja domāšanu, tad jāmeklē loģikas vai uzdevumu kārtis. Ja vēlas veicināt valodas attīstību, jāizvēlas rotaļlietas, kas attīsta sīko motoriku,” to, kas ir attīstoša rotaļlieta, ieskicē speciāliste. 

Fizioterapeite norāda, ka galvenā attīstošas mantas pazīme ir, ka bērnam ir sajūta, ka viņš kādu lietu ir paveicis pats. 

Pats ir vadījis rotaļu procesu, pats ir kaut ko darījis, un rotaļai ir redzams gala rezultāts – uzbūvēts tornis, salikta puzle, uzzīmēts kaķis vai atrisināts uzdevums. Attīstoša manta ir tāda, kur būs “jāieslēdz smadzenes” un jādomā un kur varēs redzēt rezultātu.

Ko vēlamies attīstīt

Jekaterina Bovtramoviča uzsver, ka nevar izdalīt vienu lietu, kuru attīstīt ir vissvarīgāk. “Bērnam ir jāattīsta viss! Lai viņš būtu funkcionāls, ir jābūt attīstītai gan domāšanai, gan koordinācijai, līdzsvaram, muskuļu spēkam, kā arī sīkajai un lielajai motorikai,” teic speciāliste.

Sīkās motorikas darbināšana veicina domāšanas un valodas attīstību, tāpēc daudzas attīstošās rotaļlietas ir orientētas uz pirkstu, plaukstu un roku veiklību. 

Smadzeņu centri, kas atbild par pirkstu veiklību un valodas spējām, atrodas viens otram blakus, līdz ar to, nodarbinot sīko motoriku, attīstās arī smadzenes. Piemēram, pincetes satvēriens vēlāk ir ļoti svarīgs rakstītprasmes attīstībā un rakstāmpiederuma pareizā turēšanā. Sīkā motorika vajadzīga gan veiksmīgai lasīšanai, gan rakstīšanai.
 

Lielā motorika ir nepieciešama lielajām kustībām – lai staigātu, sēdētu, spētu noturēt līdzsvaru. Parasti veselam bērnam lielā motorika attīstīsies bez īpašas stimulēšanas. Piemēram, zviedru siena ir ļoti labs veids, kā attīstīt bērna lielo motoriku – rāpties, pietupties, kāpelēt, karāties. Lielo motoriku vairāk attīstīs sporta inventārs.

Uzspied pogu – skan dziesma. Vai tā ir attīstoša rotaļlieta?

“Nē, tā nebūs attīstoša rotaļlieta. Tā ir mantiņa izklaidei. Bērns uzspiež pogu un sagaida reakciju no mantas – vēro, skatās. Tā ir kā neliela izrāde. Tas ir, kā pateikt priekšā. Ja bērns uzspiež pogu un mantiņa viņam pasaka priekšā “ābols!”, bērns ar dzirdi uztvers vārdu “ābols”. Taču valodas attīstībai ir daudz faktoru – dzirde, redze, mēles tonuss, mutes muskulatūra utt. Labāk būs, ja vecāki bērnam rādīs ābolu, teiks, ka tas ir ābols, un mudinās atkārtot. Ja mazulim ir jādomā pašam, jādara pašam, tad viņš attīstās! Domā – dara – attīstās!” stāsta J. Bovtramoviča. Speciāliste norāda, ka tādas mantas, kas pašas dzied, griežas, mirkšķina, mēdz pārlieku noslogot bērna nervu sistēmu, jo to radītās skaņas ir diezgan skaļas.

Attīstoša darbošanās sastāv no vairākām darbībām – vispirms bērnam ir kāda doma, ko iesākt ar šo lietu. Tad viņš kaut ko izdara, un šim procesam ir gala rezultāts. Svarīgi, lai bērnam ir saprotams, ka to paveicis ir viņš pats, nevis manta kaut ko rāda priekšā. 

• Atceries!
  Efektīvas būs tās nodarbes, kas bērnam rada prieku. Ja mazajam būs prieks no spēles, viņam būs arī motivācija un interese rotaļāties.

Vai attīstošās mantas ir obligātas?

Nē, psiholoģiski un neiroloģiski vesels bērns bez blakus iedzimtām slimībām attīstīties tāpat, bez stimulēšanas un speciālajām rotaļlietām. “Bērns var atrast akmentiņu uz ielas un izdomāt, kā spēlēties ar to. Tā būs vislabākā, visattīstošākā spēle pasaulē! Bērnam jādod vide, iespēja un visparastākais materiāls,” teic speciāliste. Tomēr saprotams, ka ir ērti un patīkami, ja varam piedāvāt bērniem īpašas rotaļlietas un arī paši iesaistīties šajās spēlēs. Tas, cik daudz mantu izvēlēties, atkarīgs no vecāku vēlmēm un iespējām. Ja mantu ir par daudz, bērnam ir grūti orientēties. Kā jau arī visās lietās, arī mantu izvēlē un apjomā jāiet zelta vidusceļš, atzīmē J. Bovtramoviča.

Rotaļlieta Ābolītis

• Rotaļas mērķis ir ar kociņu trāpīt tārpiņa galvai un izvilkt tārpiņu. No 1,5 gadu vecuma.
• Attīsta: sīko roku motoriku, pincetes satvērienu, roku kustību un koordināciju, pacietību.
• Ar rotaļlietu var mācīt krāsas, skaitīt.
• Šāda rotaļlieta satur magnētus, taču svarīgi, lai magnēti rotaļlietā būtu droši nostiprināti.

Figūru zvēri

• Mērķis ir atrast, kur katru figūru var uzlikt un kā to izdarīt. No 1,5 gadu vecuma.
• Attīsta: plaukstu rotāciju – citādāka kustība, kas ir pamats skrūvēšanas kustībai. Sfērisko tvērienu, roku un plaukstu koordināciju.
• Ar rotaļlietu var mācīt figūras, krāsas.

Piramīda 

• No 1,5 gadu vecuma.
• Attīsta: roku kustību koordināciju, pacietību un uzmanību, māca trāpīt mērķī, parādās jēdzieni “mazāks” un “lielāks”.

Tunelis

• Piemērots, kolīdz izrāda interesi. Rāpošana attīsta lielo motoriku. Rodas izpratne par telpiskuma jēdzienu. Attīsta uzdrīkstēšanos un drosmi. Ja nav vēlēšanās iegādāties speciālu tuneli, to var uzbūvēt no krēsliem un segām.

Mozaīka

• Speciāli plastmasas gabaliņi, kas jāievieto virsmas caurumos. No 3 gadu vecuma.
• Attīsta: sīko roku motoriku, trāpīšanu mērķī, roku, acu koordināciju, pacietību, mērķtiecību, radošumu.

Veramās rotaļlietas

• Šūšanas imitācija, vēršanas kustība, piemērots no 3 gadu vecuma.
• Attīsta: sīko motoriku, pincetes satvērienu, roku, acu un pirkstu koordināciju, trāpīšanu mērķī, pacietību un uzmanību.

Zivtiņu makšķerēšana

• Vislabāk spēlēt kopā ar vecākiem – pieaugušais uzvelk mantu, tā sāk griezties, bet bērnam ar “makšķeri” jāizceļ zivtiņas. No 3–4 gadu vecuma.
• Attīts: sīkā motoriku, uzmanību, pacietību, roku kustības. Var mācīt krāsas, skaitīšanu.
• Spēlējot kopā ar vecākiem, mācās sadarbību. Šāda rotaļlieta satur magnētus, taču svarīgi, lai magnēti rotaļlietā būtu droši nostiprināti, lai mazais nevarētu tos atdalīt.

Loģikas un uzdevumu kārtis 

• No 4–5 gadu vecuma.
• Līmēšana attīsta roku un pirkstu kustību. Matemātisko jēdzienu apgūšana – formas, cipari. Var mācīt krāsas, skaitīšanu.
• Veikalos pieejamas dažādu veidu kārtis ar loģikas uzdevumiem.

Puzles

• Koka puzles no 1,5 gadu vecuma, tradicionālās – no 3 gadu vecuma. Sīkā roku motorika.
• Koka puzlēm tiek attīstīts pincetes tvēriens.
• Pirmās iemaņas dažādu formu atpazīšanā un vienādu formu savietošanā.
  Pacietība, uzmanība, mērķtiecība,. No 1,5 gadu vecuma var piedāvāt pavisam vienkāršās koka puzles. Augot bērnam, mainās puzles, gabaliņi kļūst aizvien mazāki.

Pērlīšu virteņu vēršana 
 

• Lielās koka pērles no 1,5 gadu vecuma, sīkākas pērlītes – no 3 gadu vecuma.
• Tiek att istīta: sīkā motorika, pincetes satvēriens, roku, acu un pirkstu koordinācija, trāpīšana mērķī, pacietība un uzmanība, radošums.
• Augot bērnam, mainās pērlīšu izmērs. Jo lielāks bērns, jo mazākas pērlītes viņam var piedāvāt.

Lego konstruktors

• Lego duplo no 1,5 gadu vecuma, tradicionālais – no 4 gadu vecuma.
• Tiek attīstīta sīkā roku motorika, pirkstu veiklība, roku koordinācija, iztēle, radošums.