No attiecību stiprināšanas līdz labākai karjerai. Kā priekšā lasīšana spēj ietekmēt bērna dzīvi

Pienākumu un ieteikumu, ko mūsdienu vecākam vajadzētu nodrošināt savam bērnam, 

lai viņš augtu emocionāli un fiziski vesels, gudrs un laimīgs, ir daudz, un ir sajūta, ka to kļūst aizvien vairāk. Taču grāmatu priekšā lasīšana bērnam kā ieteicams kopā laika pavadīšanas veids nav jaunums. Bet vai tāpēc vecāki Latvijā ir pietiekami informēti par neatsveramajiem bērna šī brīža un nākotnes ieguvumiem, ko sev līdzi nes grāmatu priekšā lasīšana? Un vai viņi saviem bērniem lasa priekšā regulāri? Diemžēl ne [1].

Kāpēc jālasa priekšā

“Ja mēs kā vecāki nevaram atrast laiku, lai 15 minūtes dienā lasītu priekšā saviem bērniem, ir nopietni jāizvērtē un jāpajautā sev, vai vispār mums vajadzētu radīt bērnus,” austrāliešu profesore, priekšā lasīšanas eksperte un grāmatu autore Mema Foksa savulaik vecākiem ir veltījusi tik skarbus vārdus, lai akcentētu to, cik neizmērojami liela nozīme bērna dzīvē ir it kā tik vienkāršai ikdienas nodarbei kā grāmatas priekšā lasīšana. 

Jo patiesi – tas, ka vecāks savam bērnam lasa priekšā grāmatas, ne tikai veido jauku atmosfēru mājās, bet atstāj arī nopietnu ietekmi uz vecāka un bērna nākotnes attiecībām, kā arī ievērojami ietekmē bērna nākotnes izglītību, karjeru un labklājību.

Priekšā lasīšana bērnam ir viens no būtiskākajiem vecāku ieguldījumiem bērna nākotnes izglītībā un, jā, pat nākotnes labklājībā. Taču vecāki Latvijā saviem bērniem priekšā lasa nepietiekami bieži. Ja vecāki bērnam jau agrīni un regulāri lasa priekšā dažādu literatūru, tas atstāj pozitīvu ietekmi daudzējādā ziņā – ne tikai uz lasītprasmi vēlākā vecumā un bagātīgu vārdu krājumu. Savukārt bagāta valoda ietekmē domāšanu un intelektu [2]. 

 

Lasot priekšā bērniem, vecāki veic nozīmīgu ieguldījumu savu bērnu valodas, domāšanas, atmiņas un sociālo prasmju attīstībā. 

Priekšā lasīšana bērnam rada arī sajūtu, ka vecākam viņš ir svarīgs, ka vecāks viņu mīl. Kad vecāki iepazīstina mazus bērnus ar grāmatām, rādot viņiem bildes, lasot priekšā, skaitot utt., bērni to augstu novērtē, jo šīs darbības ir saistītas ar mīlestības izpausmi [3].

Viens no lielākajiem ieguvumiem, ko sev līdzi nes grāmatu priekšā lasīšana, ir bērna lasītprasmes veicināšana. Tomēr pētījums “Vecāku izpratne par grāmatu priekšā lasīšanas nozīmi pirmsskolas vecuma bērniem”, kurā piedalījās pirmsskolas vecuma bērnu vecāki no Latvijas, atklāj: visi pētījuma dalībnieki priekšā lasīšanu vērtē pozitīvi un spēj nosaukt vairākus ievērojamus bērna ieguvumus no tās – gan šī brīža ieguvumus, gan nākotnes. Tomēr tikai retais to saistīja ar vislielāko ieguvumu, kas nopietni ietekmē tālākos mācību sasniegumus, un tā ir lasītprasme [1].

Lasītprasme ir ļoti būtiska mūsu dzīves un arī labklājības sastāvdaļa – uz lasīšanas spēju un lasītā teksta izpratni balstās, piemēram, izglītības iespējas. Kā minēts Eiropas Komisijas izdotajā dokumentā “Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse”, “Eiropas sabiedrībai vāja lasītprasme ir potenciāla katastrofa [4], jo mūsdienu sabiedrība ir balstīta uz zināšanu apguvi, kas pamatā balstīta uz dažādu tekstu izpratni un analīzi, tādējādi bērniem, kas nespēj pienācīgi izprast pat vienkāršu rakstītu tekstu, ne vien draud bezdarbs, bet arī netiek dota iespēja mācīties tālāk”.

Dažādie bērna ieguvumi no priekšā lasīšanas: 

• vārdu krājuma, valodas bagātināšana. Lasot priekšā, bērniem tiek paplašināts vārdu krājums, kas ir neatsverams ieguvums nākotnes izglītībā, karjerā un dzīvē kopumā,
• atvieglota lasīšanas apguve. Ja bērniem no agras bērnības regulāri lasa priekšā, apgūt lasīšanu viņiem parasti nav grūtību,
• iztēles, radošuma veicināšana,
• paplašina redzesloku, zināšanas,
• vecāka un bērna netraucēta kopā būšanas iespēja,
• emocionālās saiknes veidošana vecākam ar bērnu,
• izpratnes veidošanās, ka informāciju var iegūt dažādos veidos.

Cik bieži bērnam jālasa priekšā grāmatas, lai no tā būtu jēga nākotnē

Diemžēl pētījumi liecina, ka “Latvijā tikai 60% vecāku bieži bērniem lasījuši grāmatas, tikai 43% – bieži stāstījuši stāstus un bieži dziedājuši dziesmas. 

Kopumā šajā ziņā mūsu skolēnu vecāku aktivitātes nav augstā līmeni, salīdzinot ar citu valstu skolēnu vecākiem” [5]. Kas ir pietiekami bieži? Izpētīts, ka tie bērni, kuriem vecāki lasījuši priekšā vismaz trīs reizes nedēļā, skolā gūst labākus panākumus nekā tie, kam lasīts priekšā retāk. Lasot priekšā, bērniem tiek paplašināts vārdu krājums, kas ir neatsverams ieguvums. Vācijā “Stiftung Lesen” veiktā pētījumā secināts, ka īpaši labu lasītprasmi un interesi par lasīšanu bērni uzrāda tad, ja vecāki lasa saviem bērniem priekšā katru dienu.

Profesore Mema Foksa norāda: ja vecāki savam bērnam no dzimšanas līdz skolas gaitu sākšanai lasīs priekšā 10–15 minūtes katru dienu, vecāki neatgriezeniski mainīs bērnu dzīvi trīs dažādos līmeņos. 

• Pirmkārt, vecāki savus bērnus padarīs ļoti gudrus. 
• Otrkārt, vecākiem ar bērniem veidosies brīnišķīga savstarpēja pieķeršanās, kas ir ļoti svarīga bērna emocionālajai attīstībai un dvēseles mieram kā bērnībā, tā pieaugušā vecumā.
• Treškārt, daudzi no šiem bērniem iemācīsies lasīt bez nevienas lasīšanas nodarbības. Un pat tad, ja viņi neiemācīsies lasīt pirms skolas, viņi iemācīsies to darīt ātri, viegli un bez piespiešanās jau pirmajā skolas gadā [6].

Rezumējot atbildi par to, cik bieži vecākiem vajadzētu lasīt savam bērnam priekšā: vismaz trīs reizes nedēļā 15–20 minūtes katrā reizē.

Kuram no vecākiem jālasa priekšā bērnam – mammai vai tētim? 

Jā, ir nozīme arī tam, kurš bērnam lasa priekšā. Vēlamākā izvēle ir – kāds no vecākiem. Arī paplašinātā ģimene, kopiena un sabiedrība zināmā mērā ietekmē bērnus, bet tuvākā ģimene bērna attīstību ietekmē visvairāk [7]. 

r lieliski, ja bērnam priekšā lasa arī vecvecāki, auklīte vai citi aprūpētāji, taču vislabākā ietekme būs no mammas un tēta ieguldītā laika. 

Jāuzsver: priekšā lasīšana ir būtiska arī vecāku un bērnu savstarpējo attiecību stiprināšanai, proti, “vecākiem – ne tikai aizņemtajiem tēviem, bet arī aizņemtajām mātēm –, kuru karjera apēd laiku un apdraud ģimenes attiecības, kopīga grāmatas lasīšana ar bērnu ir viens no efektīvākajiem palīgiem, attiecību glābšanas līdzekļiem” [6]. Laiks, ko mēs pavadām, lasot saviem bērniem, sniedz viņiem skaidru pierādījumu par mūsu mīlestību un rūpēm, un nav nozīmes tam, cik ļoti bērnu mīl viņa vecvecāki, auklīte vai citi aprūpētāji, visvairāk mīlestības bērns alkst no saviem vecākiem, un šo mīlestību vecāks var parādīt, veltot bērnam laiku – kaut vai 15 minūtes dienā lasot priekšā, sarunājoties, esot kontaktā [6].

Tātad tikai viena regulāra nodarbe – grāmatu priekšā lasīšana – būtiski ietekmē un stiprina vecāku savstarpējās attiecības un arī bagātina bērna valodu, lasītprasmi un ir ieguldījums bērna izglītībā.

Vai zināji? Arī grāmatu skaits mājās ietekmē tava bērna nākotni

Izklausās neticami, bet fakts: grāmatu skaitam mājās ir nozīme! To apliecina kā senāki, tā jaunāki pētījumi [1], pierādīts ne tikai tas, ka grāmatu skaits ietekmē vecāku priekšā lasīšanas biežumu un bērna interesi par grāmatām, bet arī šis – “grāmatu skaits mājās ir spēcīgs indikators, kas nosaka nākotnes panākumus skolā” [8]. No tā izriet – jo vairāk mājās grāmatu, jo lielāka iespējamība, ka vecāki biežāk bērniem lasīs priekšā. Tas attiecīgi veicinās visu to labo, ko priekšā lasīšana spēj nodrošināt, un galvenokārt pētījumos akcentētais ieguvums ir saistīts ar bērna nākotnes panākumiem izglītībā un karjerā. Piemēram, pētījumos ir uzsvērts: bērna nākotnes izglītības līmeni precīzāk paredz nevis vecāku izglītības līmenis, bet gan grāmatu skaits mājās [8]. Secīgi rodas jautājums, kāds ir ideālais grāmatu skaits mājās? Arī šī atbilde ārvalstu pētījumos ir datos pamatota – ievērojams lasīšanas sasniegumu pieaugums
bērniem tiek uzrādīts jau tad, ja mājās ir vismaz 20 grāmatas. Taču ideālais skaits ir 500 [9].

Izmantotā literatūra:
1) Akmentiņa-Smildziņa, I. (2021). Vecāku izpratne par grāmatu priekšā lasīšanas nozīmi pirmsskolas vecuma bērniem. Bakalaura darbs bakalaura grāda iegūšanai socioloģijā. Latvijas Universitāte. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/56268

2) Bourdieu, P. (1991). Language and symbolic power. Edited and introduced by John B.

3) Lasītmācīšana viegli un ar prieku. (2017). Rokasgrāmata skolotājiem. Human Resource Development Centre. Pieejams: http://easereading.org/wp-content/uploads/2015/12/Handbook_LV.pdf

4) Teaching Reading in Europe: Contexts, Policies and Practices (2011). Brussels: Education, Audiovisual and Culture Executive Agency (p. 3).

5) Ozola, A. (2020). Skolēnu sasniegumi lasīšanā sākumizglītības posmā. Antras Ozolas redakcijā. Monogrāfiju sērija “Izglītības pētniecība Latvijā” Nr. 10. Rīga: Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/media_file/pirls_2016_monografija.pdf

6) Fox, M. (2002). The Power and the Story: How Reading Aloud to Children Will Change Their Lives Forever. Delivered at the biennial conference of the Hunter Children's Services Forum Conference, “Children, Families and Communities Growing Together”, 25th May 2002.

7) Niklas, F., Cohrssen, C., & Tayler, C. (2016). The Sooner, the Better: Early Reading to Children. Available: https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/2158244016672715

8) Evans, M., Kelly, R., Sfkora, J., & Trefman, D. J. (2010). Family scholarly culture and educational success: Evidence from 27 nations. Research in Social Stratification and Mobility, 28, 171–197. Izgūts no: https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/2158244016669973

9) Conyers, J. (2012). My very own imagination library. Childhood Education, 88, 221–225.doi:10.1080/00094056.2012.699850.