Etiķete pludmalē: kā apģērbties un uzvesties, lai sadzīvotu ar pārējiem

Kas jāzina pieaugušajiem, dodoties uz pludmali ar mazajiem bērniem, skaidro Līga Bernāte, psihoterapijas speciāliste.

Sociālās normas – ievērojam paši un mācām bērniem

Pirmsskolas vecumā vienas no pamatprasmēm, kuras jāapgūst, ir sociālās prasmes un sociālo normu ievērošana. Mazā vecumā bērns šīs prasmes tikai sāk apgūt, un jāatceras, ka galvenokārt mazais mācās, atdarinot vecāku vai citu tuvo cilvēku uzvedību. Līdz ar to, arī domājot par etiķeti pludmalē, jāsāk ir ar sevi pašu. Vienlaikus jāpadomā, vai mūsu gaidas par bērnu uzvedību ir atbilstošas viņa vecumam un temperamentam. 

Zvilnēt saulītē vai skraidīt smiltiņās? 

Būt ar pavisam mazu bērnu pludmalē nebūs atpūta, jo viņš būs visu laiku jāuzrauga. Drošības dēļ nebūs iespējams nebūt cieši blakus ar bērnu, ja vien viņu tajā laikā nepieskata kāds cits. Pēc trīs gadu vecuma situācija kļūst nedaudz vieglāka, bet kopumā bērni uz pludmali nedodas gulēt un atpūsties. Viņiem ir cits enerģijas līmenis, citi mērķi un vajadzības pludmalē. Pārsvarā tās ir aktīvas rotaļas ar ūdeni un smiltīm vai arī pietiekami aktīva skriešana, apkārtnes pētīšana utt. Līdz ar to, lai visu laiku nebūtu mazais jābremzē un viņam jādzird daudzi “ne”, ir jāpārdomā, kādos laikapstākļos, diennakts laikā un kādās pludmales zonās mēs ar bērnu uzturamies. 

Ja nevarēsim nodrošināt bērna vajadzības, mazais būs neapmierināts, nelabprāt spēlēsies vienatnē un arī vienoties ar bērnu būs grūtāk.

Drošības atgādinājumi:

• galvassega – tā vajadzīga kā lieliem, tā maziem;
• Saules aizsargkrēms – tas jāatjauno regulāri, īpaši ūdens tuvumā;
• nenovērsies no bērniem ne mirkli;
• izvairieties no atrašanās tiešos saules staros karstajās dienas stundās;
• būtiski padzerties un uzkost. Lai bērns nezaudētu pārāk daudz šķidruma, regulāri piedāvājiet padzerties. Arī vieglas uzkodas saglabās bērna enerģijas līmeni;
• pirms došanās uz pludmali izrunājiet ar bērnu uzvedības un drošības noteikumus.

Bikšelēs vai pa pliko

Domājot, vai un no kāda vecuma bērnam obligāti jālieto peldkostīms vai peldbikses, nav viennozīmīgas atbildes. Latvijā vēl arvien ir visai pieņemts, ka mazi bērni pludmalē dzīvojas plikiņi. Līdz kādam vecumam? Tas ļoti būs atkarīgs no katras ģimenes uzskatiem un pieredzes attiecībā pret kailumu un savu ķermeni. Vēl bez uzskatiem ir svarīgi atcerēties par higiēnu – gan apkārtējo, gan paša bērna, jo sēdēt ar pliku dupsi smiltīs ne vienmēr ir patīkami. 

Tāpat, ja bērns pats vēl labi nemāk kontrolēt savu vēdera izeju, tad, ja tas notiks, patīkami nebūs ne pašam bērnam, ne apkārtējiem. Vai atpūtas brīdī nepieciešamas neērtības vai kauna sajūta? Diez vai. 

Arī bērns var justies neērti un kautrēties

Lai izlemtu, kad obligāti jāvelk kāds apģērbs pludmalē, ir ļoti jāvēro bērna vajadzības un vēlmes. Būs meitenes, kas jau ap trīs gadiem obligāti gribēs peldkostīmu; dažādu iemeslu dēļ – gan atdarinot mammu vai lielākas meitenes, gan tāpēc, ka patīk, kas uzzīmēts uz peldkostīma. Tomēr arī mazi bērni var gribēt privātumu un justies neērti apkārtējo skatienu un komentāru dēļ. Tāpēc ir tikai dabiski un normāli, ka mēs respektējam viņu ķermeni un tā robežas, kā arī to, ka skatieni var būt nepatīkami. Ir svarīgi bērnam jau agrā vecumā mācīt, kas ir ķermeņa intīmās daļas, ko varam/nevaram rādīt citiem, svešiem cilvēkiem, lai bērns būtu pasargāts un mācītos sevi pasargāt no iespējamas nepatīkamas pieredzes, viņam pieaugot.

Kad pludmalē esam kā siļķes mucā… 

Mēs varam un mums vajag bērnam mācīt, ka otru neapšļakstām, neapberam ar smiltīm u. tml., tajā pašā laikā jāatceras par reālistiskām gaidām. Pludmalē smiltis iet pa gaisu, ūdenī bērni šļakstās, un, kamēr tas netiek darīts speciāli, bērns par to nav ne jākaunina, ne jārāj. Tomēr mums vajadzētu mācīt par distanci, par vēja virzienu un to, kā otrs cilvēks varētu justies. Tajā pašā laikā tā ir pieaugušo atbildība – cik tuvu vai tālu no citiem cilvēkiem mēs atrodamies. 

Ja pludmale ir pārpildīta, tad visiem jāmācās sadzīvot un plašu iespēju manevriem nav, bet, ja pludmalē ir pietiekami daudz vietas, būtu nekorekti izklāt savu dvielīti blakus ģimenei ar bērniem un tad aizrādīt par skaļumu, troksni vai tamlīdzīgi. 

Līdzīgi arī pretēji – ja es zinu, ka mani bērni ir skaļi un aktīvi, tad es maksimāli cenšos atrast vietu, lai visiem būtu ērti un labi. 

Kā aizrādīt citiem?

Ja nu tomēr sanāk, ka kaut kā ir par daudz, tad vienmēr ir jautājums, kā mums apmierināt savas vajadzības un risināt sarežģījumu. Mēs nedrīkstam kaunināt un bārt citus bērnus vai fiziski aizskart, bet varam norādīt – vēlamas, laipni un pieklājīgi – uz to, kas mūs traucē vai kādi kopumā ir noteikumi pludmalē. Piemēram, varam teikt: “Man tikko uzlija smilšu lietus no tevis, bet, ja tu paietu četrus soļus tālāk un nostātos tā, lai vējiņš nepūš man sejā, tad tu droši savam priekam varētu taisīt smilšu vētru.” Katrā ziņā ir svarīgi saprast – pārsvarā nekas no tā, ko bērns dara, netiek darīts speciāli, lai mums nodarītu pāri. Bērns, visticamāk, guļošo tanti nav pat īsti pamanījis vai nesaprot, kāpēc mazliet smilšu viņai varētu traucēt. Vecākiem savukārt šī ir iespēja mācīt bērniem atvainoties, ja kaut kas ir atgadījies netīšām. 

Ķīviņi par smilšu spainīti

Citādi ir ar bērnu savstarpējo saskarsmi – tajās bieži var tikt kārtotas attiecības, un, ja tas notiek par daudz agresīvi un skaļi, tad pieaugušā uzdevums ir iejaukties un palīdzēt bērniem saprast, kā šo situāciju var risināt pēc iespējas draudzīgāk. Bērnudārznieki dalīties, gaidīt savu kārtu, atvainoties, paprasīt mantiņu, nevis izraut to no rokām mācās tikai tad, kad daudzas reizes to ir piedzīvojuši paši un vecāki to viņiem ir mācījuši rādot un stāstot, radot izpratni un uzskaitot ieguvumus no tā. Tāpēc vecākiem nevajadzētu no trīsgadnieka prasīt perfektu etiķeti un uzvedību ne pludmalē, ne citās sabiedriskās vietās. Bērnam nav obligāti ar visu, visur un vienmēr jādalās. Tomēr varam mācīt – ja kāds cits bērns grib to mantu, ar kuru mūsu bērns pats nespēlējas, tas var būt labs veids, kā iepazīties vai sadraudzēties, vai iemācīties mainīties ar rotaļlietām un uz laiku dabūt sev pilnīgi citas spēļmantas.

Sagatavojies un izbaudi!

Pamata lietas par to, ko bērns drīkst, nedrīkst darīt pludmalē, jo īpaši par drošības jautājumiem, jau sākot no 3 gadiem, var pārrunāt mājās, lai pludmalē vajadzētu tikai atgādināt. Piemēram, var atgādināt, ka ūdenī viens nedrīkst iet vai drīkst tikai iebrist, bērnam visu laiku jāredz mamma, cepurei jābūt galvā, smiltis gaisā nevajag mest. Lai atcerētos visas šīs sarežģītās lietas, var izdomāt kādu pantiņu, ko atkārtot pirms došanās uz pludmali un pat noskaitīt pludmalē. Lai pantiņu vieglāk būtu atcerēties, var pievienot atbilstošas kustības.

Cepurīte, krēms, vienmēr redzu mammu. 

Smiltis gaisā nemetam, 

Tālu projām neskrienam.