Saaukstēšanās vai vīruss? Vai Covid-19?

Kas ir augšējo elpceļu infekcijas

Augšējo elpceļu infekcijas ir infekciju slimības, kas skar degunu un tā blakusdobumus (parastas iesnas, sinusīti), rīkli (faringīts, tonsilīts) un balseni (laringīts un epiglotīts). Viss, kas anatomiski izvietots zem balsenes (traheja, bronhi, plaušas), ir apakšējie elpceļi, kur biežāk raksturīgs ir tieši klepus. Arī augšējo elpceļu infekciju gadījumā mēdz būt neliels klepus, bet tas vairāk būs saistīts ar gļotādas iekaisumu, kairinājumu un izdalījumiem no deguna, kas ietek pa rīkles aizmugurējo sienu pašos elpceļos.

Viena no augšējo elpceļu nopietnākajām slimībām ir epiglotīts jeb uzbalseņa un blakus esošo audu iekaisums. Šīs infekcijas raksturīgākie simptomi ir pēkšņs sākums ar augstu temperatūru (38–40 oC), ar strauji progresējošiem simptomiem (12–24 stundu laikā): sāpes kaklā, pārmērīga siekalošanās, apgrūtināta, skaļa elpošana un epiglotītam raksturīgā elpceļus atvieglojošā “ošņāšanas” poza (noliecies uz priekšu ar izstieptu kaklu, atgāztu galvu un izvirzītu zodu uz priekšu), bieži var būt pilnīgs balss zudums. Šo simptomu gadījumā ir nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu vai Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu, jo infekcija var izraisīt pēkšņu elpceļu tūsku un nosprostojumu.

Kas izraisa šīs slimības?

Bērnu vecumā biežākais elpceļu infekciju cēlonis ir vīrusi. Tikai aptuveni 30 % gadījumu bērniem var būt bakteriālas dabas faringīts jeb rīkles iekaisums. [1]

Kā izplatās šīs infekcijas?

Elpceļu infekciju ierosinātāji parasti izplatās gaisa pilienu ceļā, t. i., klepojot, šķaudot, sarunājoties. Inficēšanās var notikt arī kontakta ceļā, gan saskaroties ar inficēta cilvēka sekrētu tiešā veidā, gan pieskaroties inficētām virsmām un pēc tam ar rokām pieskaroties gļotādām (acīm, degunam, mutei).

Kas ir saaukstēšanās

Tautā bieži lietotais jēdziens “saaukstēšanās” nereti tiek saistīts ar nosalšanu, samirkušām kājām vai izlīšanu. Tāpat reizēm šķiet, ka pēc peldes vēsā ūdenī vai atrodoties telpā, kurā darbojas kondicionētājs, pēkšņi klāt ir iesnas vai kakla sāpes. Pediatre Alla Silova stāsta, ka nosaukums “saaukstēšanās”, visticamāk, tautā radies ar iespējamo elpceļu infekciju sezonalitāti, jo, kā zināms, tās biežāk skar cilvēkus tieši aukstajos gada mēnešos, kad vīrusu izplatība ir visaugstākā. Speciāliste skaidro, ka tādām slimības pazīmēm kā iesnas un sāpes kaklā ierosinātājs ir kāda infekcija, nevis aukstums: “Iesnas un sāpes kaklā ir iekaisuma pazīme, ko parasti izraisa infekcija. Taču straujas gaisa temperatūras pārmaiņas var radīt stresu organismam, kas var pazemināt imūnās sistēmas spējas cīnīties ar infekciju izraisītājiem. Tāpat ir minams fakts, ka gaisa kondicionētāji sausina gaisu, padarot sausāku arī ādu un gļotādu, kas arī veicina infekciju attīstību. Gaisa kondicionieru filtri ir laba augsne mikrobiem, tāpēc arī tas var veicināt inficēšanos.”

Speciāliste skaidro, ka tādām slimības pazīmēm kā iesnas un sāpes kaklā ierosinātājs ir kāda infekcija, nevis aukstums.

Kā atšķirt parastu saaukstēšanos no kādas nopietnākas slimības?

Ja bērnam saglabājas augsta temperatūra ilgāk par 3 dienām, būtu jākonsultējas ar savu ārstu, taču visbiežāk augšējo elpceļu infekciju norise ir viegla un simptomi mazinās 3–5 dienu laikā. Ja tomēr esat noraizējušies par bērna veselības stāvokli, vienmēr sazinieties ar savu ārstu.

Pie ārsta noteikti jāvēršas, ja bērnam ir:

• apgrūtināta elpošana, mazulis elpo ātrāk nekā parasti, bērniņš pukst vai sten;
• atūdeņošanās pazīmes – samazināta urinācija, sausas gļotādas, bērns raud bez asarām, mazajam ir “iekritušas” acis, atkārtota vemšana un/vai šķidra vēdera izeja, kuras dēļ nespēj uzņemt šķidrumu;
• ādas krāsas izmaiņas – tā ir pelēcīgi bāla vai zilgana, bērnam ir izsitumi, kuriem uzspiežot tie nepazūd;
• nevēlēšanās dzert un/vai ēst;
• izmainīta aktivitāte – bērns ir miegains, ilgstoši guļ, grūti pamodināms, neskaidri, nesaprotami runā, ir neparasti uzbudināts, guļ vairāk nekā parasti;
• krampji, spēcīgas galvassāpes;
• paaugstināta temperatūra ir ilgāk par 5 dienām vai arī nemazinās 30–40 minūšu laikā pēc prettemperatūras līdzekļu lietošanas bērna vecumam un svaram atbilstošā devā;
• ja bērnam ir hroniskas slimības. [2]

Mazajam iesnas. Vai bērnu var vest uz dārziņu?

Rudens daudziem vecākiem nesīs lielo dilemmu – vai ar iesnām un nelielu klepu šogad, Covid-19 gadā, var vest bērnu uz dārziņu. Pediatre norāda: “Kamēr bērnam ir klepus vai iesnas, ko izraisījusi infekcija, nevis alerģija, tikmēr pastāv iespēja, ka viņš inficēs citus bērnus. Tāpēc uzskatu, ka mazulim vēlamāk būtu veseļoties mājās, nevis doties uz bērnudārzu, kad organisms vēl pilnībā nav atjaunojis savus spēkus.” Iespējams, ka ne visiem bērniem ir iespēja ar nelielām iesnām palikt mājās veseļoties, tāpēc pediatre atzīmē pazīmes, ar kādām bērnu noteikti nevajadzētu vest uz bērnudārzu: “Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra, spēcīgs klepus, izdalījumi no acīm, ja viņš ir izteikti saguris vai ir slikta ēstgriba, viņam ir jāpaliek mājās.”

Ārstēšana

Pat ja tās ir tikai nelielas iesnas vai šķietami maza saaukstēšanās, vienmēr vislabākais ir konsultēties ar savu ģimenes ārstu, lai lemtu par iespējami atbilstošāko terapiju. Taču, kā stāsta pediatre, ir arī daži terapijas principi, ko būtu vērts ievērot vairumā slimības gadījumu:

1.Pietiekams šķidruma apjoms. Fizioloģiski nepieciešamais šķidruma daudzums, ko bērns uzņem gan ar ēdienu, gan dzērienu diennaktī:

        ◦ 1–3 gadi – ap 1000–1300 ml;

        ◦ 4–6 gadi – ap 1300–1500 ml;

        ◦ 7–10 gadi – ap 1500–1750 ml;

        ◦ pusaudži – ap 1750–2000 ml. [3]

2. Temperatūru mazinošu līdzekļu lietošana. Jāatceras, ka paaugstināta ķermeņa temperatūra jāārstē tikai tad, ja tā rada bērnam diskomfortu, un tā visbiežāk ir virs 39,0 °C.

3. Iesnu gadījumā var lietot simptomus mazinošus līdzekļus, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus un mazina tūsku, taču šo līdzekļu uzņemšana nevar būt ilgāka par 7 dienām.

4. Simptomātiska terapija kakla sāpju gadījumā, ko palīdzēs izvēlēties vai nu ģimenes ārsts, vai aptiekas farmaceits.

Esi zinošs! 

Ņemot vērā, ka visbiežāk elpceļu infekcijas izraisa vīrusi, tad antibakteriālā terapija nav pirmā izvēle, kad ir saslimis, taču terapijas nepieciešamība noteikti būtu jāizvērtē ārstam.

Māmiņ, tēti – neuztraucieties!

Reizēm vecākus mulsina un satrauc šķidruma normas, kas norādītas kā vēlamās bērna atveseļošanās laikā. Jāatceras, ka arī ar uzturu tiek uzņemts papildu šķidrums, taču lielākais apjoms no nepieciešamā daudzuma tomēr būtu jāuzņem ar ūdeni, tējām. Vesels bērns reti izdzer normu, taču slimošanas laikā tam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo biežākais iemesls, kāpēc ar vīrusu slimībām bērni nonāk  slimnīcā, ir tieši nepietiekams izdzertā šķidruma apjoms.

Atkal saaukstēšanās? Cik daudz ir par daudz

Vecākiem, mēģinot sabalansēt savu darba un ģimenes dzīvi, bērnu slimošana bieži cerēto līdzsvaru var izjaukt. Reizēm liekas, ka bērns tikko kā izveseļojies, kad jau nākamās iesnas ir klāt. Speciāliste skaidro: “Parasti, uzsākot bērnudārza gaitas, vecākiem ir jārēķinās ar biežāku slimošanu. Tas skaidrojams gan ar psiholoģiskās spriedzes faktu, gan fizioloģisku imūnās sistēmas attīstību, kas pirmajos dzīves gados vēl tikai nobriest un nav pietiekami spēcīga, lai cīnītos ar infekcijām. Bērnudārza vecumā bērns var izslimot 6–8,pat 10 reizes gadā, un tas nav ārpus normas robežām.”

Kā pasargāt bērnu no biežas slimošanas

Citkārt ir viedoklis, ka slimošana stiprina bērna imunitāti un norūda. Pediatre skaidro, ka vecākiem ir svarīgi saprast, ka bērnu imūnā sistēma sākotnēji nespēj atpazīt dažādos infekciju ierosinātājus. Katru reizi mazulim saslimstot, imūnā sistēma “iemācās” atpazīt konkrēto vīrusu vai baktēriju, tādējādi veidojas “atmiņa” par šo patogēnu. Nākamajā saskarsmes reizē tā spēs cīnīties, un bērnam infekcija noritēs vieglāk vai pat neattīstīsies.

Profilaktiski pasākumi, kas var palīdzēt izvairīties no biežas slimošanas:

• roku higiēnas ievērošana. Svarīgi mazulim iemācīt un atgādināt, kad un kā ir jāmazgā rokas, jo ar tām visbiežāk tiek pārnēsāti dažādi mikrobi, kas var izraisīt ne tikai elpceļu slimības, bet arī zarnu infekcijas;
• regulāra telpu vēdināšana. Tādējādi tiek mazināta patogēno mikrobu koncentrācija un palielināta skābekļa koncentrācija gaisā, kas labvēlīgi ietekmē bērna organismu un spēju cīnīties ar infekciju izraisītājiem;
• sabalansēts uzturs;
• pastaigas svaigā gaisā;
• pietiekama D vitamīna uzņemšana. Kā zināms, D vitamīns ir svarīgs mūsu imūnās sistēmas regulators, tāpēc ir būtiska tā uzņemšana vecumam atbilstošas devās [4];
• fiziskās aktivitātes.

Vai tas ir Covid-19?

Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, katra saslimšana ir jāizvērtē rūpīgi. Pediatre norāda, ka bērniem biežākie Covid-19 simptomi ir paaugstināta temperatūra, klepus, iesnas, sāpes muskuļos, nogurums. Aptuveni ceturtdaļai pacientu mēdz būt galvassāpes, vemšana, sāpes vēderā vai caureja. Interesanti, ka aptuveni desmitai daļai pacientu, kuriem parādījušies gastrointestināli simptomi, nav bijuši respiratori simptomi. [5]

Izmantotā literatūra:

1. Simoes, E. A. F. et al. Acute Respiratory Infections in Children. Disease Control Priorities in Developing Countries. Eds.: D. T. Jamison, J. G. Breman, A. R. Measham et al. 2nd edition.

2. Klīniskie algoritmi un pacientu ceļi. Drudža vadība bērniem stacionārā etapā. Slimību profilakses un kontroles centrs, 2019. Pieejams: https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/8.drudzis_stacionrais_etaps1.pdf

3. Santillanes, G.; Rose, E. Evaluation and Management of Dehydration in Children. Emergency medicine clinics of North America, 2018.

4. Wimalawansa, S. J. Non-musculoskeletal Benefitsof Vitamin D. Journal of Steroid Biochemistry and Molecular Biology. Available: http://dx.doi.org/10.1016/j.jsbmb.2016.09.016

    5. Götzinger, F. et al. COVID-19 in Children and Adolescents in Europe: A Multinational, Multicentre Cohort Study. The Lancet Child & Adolescent Health, 2020.