20 jautājumi un atbildes bērniem par klimata pārmaiņām

1. Kas ir klimats?

Tas ir tas, cik parasti silts vai auksts ir kādā vietā konkrētā gadalaikā. Piemēram, Latvijā ziemā ir auksts un slapjš, citreiz uzsnieg sniegs. Vasarās ir silts, var peldēties.

2. Klimats ir tas, kāds šodien ārā laiks?

Ne gluži. Kāds šodien ārā ir laiks – tie ir laikapstākļi. Klimats ir tas, kāds vidēji ir bijis laiks septembrī mammas un tēta dzīvē.

3. Kas ir klimata pārmaiņas?

Tas nozīmē, ka klimats pārmainās – ziemas kļūst siltākas, sniega ir mazāk nekā bija mammas un tēta bērnībā. Kļūst biežāki lielie karstumi, kad var tikai peldēt un vairs neko citu negribas darīt. Kļūst siltāks ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Turklāt arī vietās, kur jau līdz šim ir bijis ļoti karsts, piemēram, Āfrikā.

4. Kas ir atmosfēra, un ko tā dod?

Mūsu planētu sauc Zeme, un tā iekļaujas Saules sistēmā. Saules sistēma sastāv no tās centrā esošās Saules, ap kuru riņķo astoņas planētas: Merkurs, Venera, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Neptūns un Urāns. Mūsu Zeme ir vienīgā, uz kuras kāds dzīvo. Citur nav, ko ēst, nav ūdens, ko padzerties, un nav, ko elpot. Citur nav atmosfēras – tas ir tāds gaisa slānis, ko mēs varam elpot. Un atmosfēra aizsargā mūs no Saules stariem. Saule – tas ir forši, bet, ja nebūtu atmosfēras, tā mūs nodedzinātu.

5. Kas ir siltumnīcas efekts?

Ja ir pieejama siltumnīca, tad tā lieti noderēs, skaidrojot siltumnīcas efektu! Tajā ir siltāks nekā ārā. Vēsās dienās tur var iet sildīties kopā ar tomātiem un gurķiem. Tas tāpēc, ka saule iespīd iekšā, uzsilda siltumnīcu un siltums netiek ārā.
Kosmosā ir ļoti auksts, bet uz Zemes ir silts. Tas tāpēc, ka Zemei ir sava siltumnīca. Atmosfēra, kas aprakstīta iepriekšējā jautājumā, ir kā stikla vai plēves sienas siltumnīcā. Spīd saule, uzsilst Zeme. Un, tā kā priekšā ir atmosfēra (jeb siltumnīcas siena), liela daļa siltuma paliek uz Zemes.

6. Kāpēc rodas klimata pārmaiņas?

Tāpat kā vistas zupā ir ūdens, sāls, kartupeļi, burkāni un vista, tā arī atmosfērā ir dažādas lietas. Dažas no tām būvē “siltumnīcas sienu” un aiztur siltumu uz Zemes. Ne jau visu – tad mēs pārkarstu. Aiztur tieši tik, cik vajag.
Taču pirms apmēram 150 gadiem jeb tad, kad dzīvoja tavi vecvecvecvecvecāki, cilvēki atklāja, ka var radīt enerģiju, kaut ko dedzinot. Viņi atklāja, ka ar šo enerģiju var apsildīt mājas, taisīt ēst, darbināt dažādas ierīces, braukt ar vilcienu un mašīnu. Sāka dedzināt fosilo kurināmo (skatīt nākamo jautājumu). Tajā ir lietas, kas nonāk atmosfērā un padara “siltumnīcas sienu” biezāku. Tāpēc vairāk siltuma no Saules paliek uz Zemes un kļūst siltāk, nekā bijis iepriekš.

7. Kas ir fosilais kurināmais?

Tas ir vecs, ļoti vecs kurināmais. Tā ir nafta, ogles, kas īstenībā ir ļoti, ļoti veci augi un dzīvnieki. Krietni vecāki nekā vecmāmiņa un vectētiņš. Fosilais kurināmais ir radies apmēram tad, kad pa zemi skraidīja dinozauri. Ogles radušās no augiem, kas, nokrītot zemē un sadaloties, veido kūdru. Šo procesu var novērot arī purvos – sūnas pārvēršas par kūdru. Pēc daudziem miljoniem gadu šī kūdra kļūs veca un cieta. Un tā vecā kūdra ir ogles. Līdzīgi varētu notikt arī ar jūsu ģimenes mīļāko purvu.
Savukārt nafta radusies senajās jūrās. Tur dzīvoja mazi dzīvnieciņi, kas nomirstot nogrima jūras dibenā. Palēnām tos apsedza smiltis, un ar tiem mielojās baktērijas. Nafta ir tas, kas pēc daudziem miljoniem gadu ir palicis pāris no šiem mazajiem dzīvnieciņiem. Varētu teikt, ka tās ir vecas kakas – baktērijas apēd dzīvnieku, “izlaiž” sev cauri, un tad jāgaida miljoniem gadu.
Lai arī ogles un nafta ir veidojušās miljoniem gadu garumā, mēs tās sadedzinām ļoti ātri.

8. Kas ir ogleklis?

Tas ir tāds nieks, kas ir gan gaisā, gan dzīvās būtnēs, gan augsnē, gan arī ūdenī. Ja visās vietās tā ir tik, cik vajag, viss ir kārtībā. Bet, dedzinot fosilo kurināmo, cilvēki izjauc līdzsvaru. Kā?
Kad augs aug, tas ēd oglekli no gaisa. Augam lapās ir mazas mazītiņas mutītes, kas to oglekli no gaisa savāc. Kad ogleklis nonāk augā, tas aug lielāks. Kaut kad augs nomirst un nogāžas zemē. Daļa no oglekļa izkūp gaisā, bet daļa paliek zemē. Kā augstāk teikts, pēc miljoniem gadu augs pārvērtīsies par oglēm, kurās būs daudz oglekļa. Viena maza ogle ir taisīta no daudziem, daudziem saspiestiem augiem. Un, kad to ogli dedzina, viss ogleklis izkūp gaisā. Nelaime ir tāda, ka tieši ogleklis ir tas, kas padara biezākas 5. jautājumā aprakstītās “siltumnīcas sienas”, kas apņem zemi.

9. Vai oglekli no gaisa kaut kā var savākt?

Jā. Kā jau minēts, oglekli ēd augi. Tātad ir nepieciešami koki un puķes – lai tik ēd nost! Jāstāda jauni koki, bet vēl svarīgāk ir necirst vecos, jo tie oglekli ir noglabājuši ne tikai sevī, bet arī zemē zem sevis. Ja tur pāri brauks traktori vai, izcērtot mežu, ierīkos labības laukus, gaisā nonāks arī daļa zemē esošā oglekļa.
Taču svarīgāk par oglekļa “savākšanu” no gaisa ir nelaist to gaisā. Fosilais kurināmais “taisīts” miljoniem gadu un tiek nodedzināts īsā laikā. Koki nevar paspēt apēst visu jauno oglekli, kas nonāk gaisā.

10. Vai klimata pārmaiņas ir labas vai sliktas?

Vairāk sliktas nekā labas.

11. Man patīk, ja vasarā ir karsts un var peldēties. Kas tur slikts?

O, man arī patīk! Siltāka laika dēļ mums uzrodas jaunas iespējas. Bet mēs kaut ko arī zaudējam. Paprasi vecākiem vai vecvecākiem, kādas bija ziemas viņu bērnībā. Tagad ziemās sniegs snieg retāk. Tas nozīmē, ka ziemā drīz uz ielām būs peļķes, nevis sniegs – retāk un retāk varēsim slēpot, braukt ar ragaviņām, pikoties, slidot, taisīt eņģeļus sniegā vai vienkārši ēst sniegu. Var gadīties tā, ka sniegs Ziemassvētkos vairs būs redzams tikai skaistās bilžu grāmatās.

12. Kas notiks ar ledu?

Siltāks laiks nozīmē, ka kūst ledāji. Ledāji ir tādas vietas pasaulē, kur jau tūkstošiem gadu visu laiku ir bijis sniegs, ledus un liels aukstums. Kļūst siltāks, ledāji izkūst jeb pārvēršas par ūdeni – tieši tāpat kā no ledus gabaliņa paliek pāri ūdens peļķe, ja to atstāj uz galda. Ja tukšā glāzē iebērtu dažus ledus gabalus, pēc kāda laika tur būtu ūdens, nevis ledus. Okeāns ir milzīgs – lielāks nekā visas pasaules zemesgabali kopā. Taču ledāji arī ir milzīgi. Lielie ledāji kūst, un ūdens nonāk okeānā. Tādā veidā ceļas okeāna līmenis, jo tur pēkšņi ūdens ir vairāk: tas, kas jau tur bija, plus tas, kas paliek pāri no izkusušā ledus. 
Rīga, Liepāja, Ventspils, Salacgrīva ir pie jūras. Ja ūdens līmenis celsies, no sākuma būs mazāk vietas, kur spēlēties pie jūras, jo daļu pludmales klās ūdens. Tad ūdens ies tālāk un pludmale pazudīs. Ūdens ies vēl tālāk un applūdinās mājas pie jūras. Pasaulē miljoniem cilvēku dzīvo pie ūdeņiem. Un viņiem vairs nebūs, kur dzīvot. Būs jāmeklē citas mājas. Tas būs ļoti grūti, jo citās foršajās vietās jau dzīvo daudz cilvēku.

13. Vai jaunas mājas jāmeklē arī leduslāčiem?

Jā. Nelaime ir šāda – ja cilvēks teorētiski var pamest visu un meklēt dzīvesvietu, tad leduslācim citu iespēju nav. Ledus ir viņa mājas, un tur dzīvo arī dzīvnieki, ko lācis ēd, uz ledājiem viņš audzina savus mazos lācēnus. Var gadīties, ka tad, kad būsi liels, leduslāči būs tikai zoodārzos un kokakolas reklāmās.

14. Vai arī dzīvniekiem Latvijā nepatīk klimata pārmaiņas?

Kā kuram. Piemēram, izskatās, ka ērcēm ļoti patīk! Ja ziemas nav aukstas, ērces viegli pārziemo un labprāt piesūcas cilvēkiem, kas grib pavadīt laiku pie dabas. Ir arī tādi dzīvnieki, kam pilnībā sajūk ritms. Piemēram, pavasarī agrāk kļūst silts, tāpēc kāds putns atgriežas no siltajām zemēm. Parasti tad, kad viņš atgriežas Latvijā, atmodušies ir arī kukaiņi vai tārpi, kurus tas ēd. Taču, ja pēkšņi siltāks ir agrāk, var gadīties, ka putns ir ieradies, bet kukaiņi un tārpi vēl negrasās līst ārā no savām ziemas mājām. Putns ir klāt, bet nav, ko ēst. Līdzīgi būtu, ja tu pēkšņi bērnudārzā ierastos četros naktī. Pirmkārt, tu būtu samiegojies. Otrkārt, līdz brokastīm būtu jāgaida vēl daudzas stundas. Tā tagad ir dabā. Ir liels sajukums, un daudzi dzīvnieki nesaprot, kad kas īsti jādara.

15. Kas ir salna?

Tas ir liels aukstums, kas uznācis tad, kad jau likās, ka siltais laiks ir klāt. Ja liels aukstums ir ziemā, nav problēmu – tam tur ir īstā vieta. Bet, kad paliek siltāks un tuvojas pavasaris, sāk ziedēt visvisādi ziedi, ja tad uznāk pēkšņais aukstums – salna –, tad ziedi nomirst. Kas tur slikts? No ziediem rodas augļi. Ja nosalst ābeles ziedi, nebūs ābolu. Ja nosalst ķiršu ziedi, nebūs ķiršu. Ja nosalst zemeņu ziedi, nebūs zemeņu. Kas tā par vasaru bez zemenēm? Tas ir slikti ne tikai cilvēkiem, kam garšo svaigi augļi un ogas, bet arī dzīvniekiem, kas ēd augļus un sēklas. Nav, ko ēst!
Salnas pavasarī – tas ir normāli. Taču, tā kā agrāk kļūst silts un sāk plaukt lapas un ziedēt ziedi, sanāk, ka salnas sāk parādīties, kad jau ir ziedi, ko nosaldēt.  

16. Vai pietiks ūdens?

Ūdens pasaulē ir ļoti daudz. Kopumā pasaulē lietus līst pat vairāk. Taču ar laiku tas līs nevis bieži un pa drusciņai, kā mums un citai dzīvajai radībai labāk patiktu, bet gan reti un daudz. Būs ilgi sausuma periodi, kas mīsies ar lielām lietavām un plūdiem. Jau tagad pasaulē mēdz izžūt lielas upes – pat lielākas nekā Daugava! Un lielam sausumam seko stiprs lietus, kas rada plūdus. Vienu brīdi cilvēkiem nav, ko dzert, bet pēc dažām dienām viņu mājas jau tiek applūdinātas.

17. Vai senos laikos ir bijušas klimata pārmaiņas?

Jā. Ir bijis gan siltāks, gan aukstāks (ir bijuši pat vairāki ledus laikmeti!). Taču tolaik klimats mainījās lēnāk un dzīvajai dabai bija laiks pierast pie pārmaiņām. Tiesa, pasaules vēsturē ir bijuši vairāki posmi, kad dzīvnieki masveidā ir izmiruši (un pēc kāda laika to vietā radušies citi), bet nekad tas nav noticis tik ātri, cik šobrīd. Turklāt tagad uz Zemes dzīvo daudz, daudz vairāk cilvēku. Un visi grib ūdeni, ēst un kaut kur dzīvot. Sausuma periodos ūdeni visiem sagādāt būs grūti.

18. Vai Zeme ies bojā?

Kaut kad noteikti ies bojā, bet ne drīz. Ne tavas, ne tavu bērnu, ne tavu mazbērnu dzīves laikā. Zeme ir vairāk nekā 4 miljardus gadu veca. Tā ir vēl senāka nekā vecmāmiņa un dinozauri, kopā ņemot. Un varbūt ies bojā pēc miljoniem gadu. Bet tuvākajā laikā tā noteikti mainīsies. Celsies ūdens līmenis, būs mazāk vietas, kur dzīvot, būs grūtāk izaudzēt ēdienu, daudzās vietās būs tik karsts, ka tur vispār nevarēs dzīvot.

19. Vai pieaugušie kaut ko dara, lai klimata pārmaiņas būtu mazākas?

Kaut ko mēģina darīt. Pieaugušie mēģina izdomāt, kā atrast citu veidu, kā dabūt enerģiju, nededzinot fosilo kurināmo jeb augus no dinozauru laikiem un miljoniem gadu vecas kakas. Cerams, laikā, kad tev jau būs savi bērni, fosilo kurināmo dedzinās tikai muzejos. Turklāt daudzi pieaugušie aizstāv mežus un cīnās pret tiem, kas grib tos izcirst.

20. Ko varu darīt es, lai mazāk piedalītos “siltumnīcas sienas” būvēšanā?

Pērc mazāk mantu. Tās, kas ir apnikušas, vari pārveidot. Vai arī vari apmainīties ar draugiem, kam ir savas apnikušās rotaļlietas. Izmanto vecāko brāļu un māsu, un draugu atdotās drēbes. Tāpat arī sev vairs nevajadzīgo apģērbu atdod kādam, kam to vajag. Pirms lūdz vecākiem jaunu mantu, padomā divreiz, vai tev tiešām to vajag. Uz šķīvja liec tikai tik, cik vari apēst. Kādreiz gadīsies sarēķināt nepareizi (tā gadās arī pieaugušajiem), bet tas palīdzēs arī vecākiem saprast, cik daudz un ko gribi ēst. Tā būs jāmet ārā mazāk pārtikas. Un šīs visas darbības, kopā ņemot, klimata pārmaiņas patiesi palēnina.