Kāpēc bērniem patīk saņemt dāvanas

Kas bērnam ir vissvarīgākais

“Vai bērnam vajag vai nevajag dot dāvanas Ziemassvētkos – tā ir katras ģimenes personiskā izvēle. Šim jautājumam nav pareizās vai nepareizās atbildes,” teic psiholoģijas profesore Sandra Beatrice Sebre. Viņa atzīst, ka ir skaidrs: mūsu sabiedrībā dāvanu došana un saņemšana Ziemassvētku vakarā daudzās ģimenēs ir attīstījusies kā tradīcija. “Dāvināšana var būt ļoti skaista un jauka tradīcija, jo Ziemassvētki daudziem ir mīlestības svētki, un tas nav pretrunā ar dāvanu pasniegšanu. Arī dāvana ir mīlestības simbols, it īpaši, ja tā ir ar mīlestību izvēlēta vai sagatavota, izvērtējot, kas saņēmējam varētu vislabāk patikt.” 
Speciāliste gan akcentē, ka šajā kontekstā priekšplānā jāizvirza tas, kas bērnam ir visbūtiskākais, – proti, mīlestība, ko viņš saņem tiešā veidā no saviem vecākiem. “Ir ļoti svarīgi savus bērnus ne tikai mīlēt, bet savu mīlestību arī izrādīt. Apmīļot un pateikt vārdos, cik ļoti mēs viņus mīlam. Emocionāls siltums, fiziska klātbūtne, mīļums, apkampieni, glāsti. Veltīt laiku un izrādīt cieņu pret saviem bērniem. Pozitīvas attiecības ar vecākiem, kas rada drošības izjūtu, bērniem ir vissvarīgākais,” ir pārliecināta Sandra Beatrice Sebre. 

Vērts zināt 

Dāvana ir mīlestības simbols. Visvēlamākā ir situācija, kad bērns ikdienā saņem vecāku reālo mīlestību, pozitīvo attieksmi un emocionālo siltumu un dāvana kalpo kā papildu simbols šai mīlestībai.

Ko bērnam nozīmē saņemt dāvanu

Kāds varbūt teiks – bet arī pieaugušajiem patīk saņemt dāvanas! Jā, jo tās simboliskā līmenī nozīmē, ka kāds par mums ir domājis, kāds grib mūs iepriecināt, un tas rada labas izjūtas. Protams, saņemot dāvanu, bērns lielākoties priecājas par pašu mantu, par jauniegūto lietu, ko tik ļoti ir vēlējies. Tašu dāvanas saņemšanai ir divas puses: viena ir pati manta, bet otra – devēja nodoms izrādīt mīlestību, iepriecināt. Bērns pavisam tieši spēj uztvert dāvanu, bet neapzinātā, sajūtu līmenī apjauš arī to, ka viņš kādam ir svarīgs. Tas padara dāvanas saņemšanu tik īpašu.

Arī dāvana ir mīlestības simbols, it īpaši, ja ir ar mīlestību izvēlēta vai sagatavota, domājot par to, kas saņēmējam varētu vislabāk patikt.

Vai zini, ko tavs bērns vēlas?

Jāņem vērā, ka pirmsskolas vecuma bērns, saņemot dāvanu, noteikti nevienādo iegūtās lietas lielumu vai dārgumu ar to, cik ļoti dāvinātājs viņu mīl, – šādas sakarības mazi bērni nesasaista. Tas, par ko vajadzētu aizdomāties vecākiem, gādājot dāvanu savam bērnam, – kas ir tas, kas mazo cilvēku iepriecinātu visvairāk, kas ir tas, ko viņš patiesi vēlas? “Protams, bērns ļoti priecājas, ja dāvana, ko viņš dabū, sakrīt ar viņa gaidām. Un te vecākiem ir divkāršs uzdevums – būt iejūtīgiem ar saviem centieniem vai arī jautājumiem, lai labāk izprastu, ko bērns kāro. Vienlaikus jādomā arī, vai šī vēlamā dāvana ir pieejama, vai atbilst vecāku finansiālām iespējām, vai tā ir piemērota bērna vecumam un vai nerada kādus veselības apdraudējumus,” padomāt par savu bērnu vēlmēm un tās apsvērt, mudina speciāliste.
Tāpat ir vērts domāt par vecāku attieksmi, dāvanu pasniedzot, – ir jauki, ka mīļums ir ne tikai ikdienā, bet tiek sasaistīts ar dāvanu un dāvināšanas procesu. Bērns caur to var izjust, ka tā ir dāvana, kas tiek dota ar mīļumu un vēlmi viņu iepriecināt, nevis lai remdētu vecāka vainas izjūtu.

Atceries!

Vislielākais prieks bērniem ir saņemt dāvanu, kuru viņi ir patiesi vēlējušies. Vēro, ieklausies un sarunājies ar bērnu, lai zinātu, kas viņu no sirds iepriecinātu svētkos! Domā arī par to, vai iecerētā dāvana ir piemērota bērna vecumam un vai tā nerada kādus veselības apdraudējumus. 

Dāvana kā mīlestības kompensācija

Mēdz būt situācijas, kad vecāki ikdienā nepietiekami pauž emocionālo siltumu un fizisko mīļumu – vai nu aizņemtības, vai citu iemeslu dēļ. Rezultātā gadās, ka dāvanas vecāki apzināti vai neapzināti lieto kā uzmanības un mīlestības aizstājējus, arī savas vainas izjūtas mazinātājus. Speciāliste atzīmē: “Dāvana pēc būtības nevar kompensēt vecāku klātbūtni. Iespējams, kādā virspusējā līmenī daļēji tā var palīdzēt aizvietot vecāku uzmanības trūkumu, jo bērns tajā mirklī jūtas labi un priecīgi, bet reāli tā nav paliekoša izjūta, kas patiešām piepildītu mazā cilvēka iekšējo vēlmi un vajadzību pēc mīlestības. Reizēm vecāki, kuri ir ļoti aizņemti, jūtas vainīgi par to un zina, ka vajadzētu vairāk laika veltīt saviem bērniem.”

Domājot par mīlestību pret saviem bērniem, ir ļoti svarīgi ne tikai viņus mīlēt, bet arī izrādīt, ka viņus mīlam, paust savu mīlestību pret viņiem. Būtiski ir veltīt laiku saviem bērniem.

Vai dāvanu ir par daudz?

Redzot, cik mūsdienās svētki ir komercializēti, rodas jautājums – vai esam pārāk aizrāvušies ar mantu kultu? Vai bērni maz spēj novērtēt visu, kas viņiem ir? Profesore Sandra Beatrice Sebre norāda: “Piekrītu, ka Ziemassvētki ir kļuvuši pārāk komercializēti un bieži vien apkārt valda pārāk liels materiālisms. Tāpat arī varētu teikt, ka gan vecāki, gan bērni izjūt sabiedrības spiedienu – dāvanas ir jāpērk, turklāt noteikta veida. Taču pieaugušajiem jāpatur prātā, ka, izvēloties dāvanas, tas jādara ar veselīgu saprātu un visas bērna izteiktās vēlmes nav jāpiepilda. Ja ģimenē ikdienā valda sirsnīgas attiecības, ir dabiski, ka vecāki vēlas iepriecināt bērnus ar dāvanām.” Speciāliste atzīmē, ka lieli dāvanu kalni un svētku pārsātinājums nav labi arī pašam bērnam – it īpaši situācijās, kad vecākus moka iekšēja vainas izjūta par bērnam nepietiekami veltīto uzmanību.

Ja vecāki izlemj iztikt bez dāvanām

Ir arī tādi vecāki, kas izlemj svētkus svinēt bez dāvanām. “Šādā situācijā ir ļoti svarīga vecāku attieksme, kāpēc šāds lēmums tiek pieņemts, un tas bērniem ir jāpaskaidro. Nevis lai kādam darītu pāri vai sodītu, bet lai uzsvērtu, ka arī bez pirktām dāvanām svētki var būt patīkami un neaizmirstami,” skaidro speciāliste. Tomēr viņa atzīmē – ja bērns no mazām dienām ir saņēmis Ziemassvētku dāvanas, tad pēkšņi bez paskaidrojumiem tradīciju nevajadzētu pārtraukt. Ja situāciju ar ierasto apdāvināšanu vēlas mainīt, sākotnēji var pāriet uz mazāku dāvaniņu – kaut ko mīļu, kas vienlaikus simbolizē vecāku mīlestību pret savu atvasi. 

Vai tu jūties līdzīgi?

Parasti, pasniedzot otram dāvanu, arī devējs jūtas pacilāti. To var mācīt arī bērnam – ka dāvināšana ir patīkama un liek labi justies gan tam, kas dāvanu pasniedz, gan tam, kas to saņem.

Vai kopīgi pavadīts laiks var būt dāvana

Reizēm, zinot, ka bērniem viss jau ir, tiek pasniegtas dāvanas, kuru mērķis ir laika pavadīšana kopā, turklāt nākotnē. Piemēram, biļetes uz koncertu, ūdens atrakciju parku, izlaušanās istabu u. tml. Šādas dāvanas, kas ģimenē veicina laika pavadīšanu kopā un slēpj sevī piedzīvojumu, ir vērtīgas un atbalstāmas. Tomēr pirmsskolas vecuma bērniem brīdī pie eglītes ir svarīgi saņemt arī kādu taustāmu, tūdaļ izmantojamu lietu. “Mazam bērnam vēl nav tik plašs skatījums, lai spētu novērtēt tādu dāvanu kā biļeti, lai arī tai ir liela vērtība. Bērna redzējums vairāk ir vērsts uz “šeit un tagad”. Bērnudārza vecuma bērni joprojām lielā mērā pasauli uztver ar tausti, līdz ar to “taustāmas” dāvanas būs īstā izvēle. Pat ja tā ir maza un simboliska, viņš to novērtēs.”

Dāvanas saņemšanai ir divas puses: viena ir pati manta, bet otra – devēja nodoms izrādīt mīlestību, iepriecināt.

Apdomā!

Pieaugušie bieži nonāk pie atziņas, ka par visām dāvanām svarīgāks ir kopā pavadītais laiks. Ja ģimenē lemjat par labu svētkiem bez taustāmām dāvanām, atceries, ka mazam bērnam, kas iepriekš ir pieradis pie apdāvināšanas, tā var būt bēdīga pieredze. Iespējams, ir vērts sagatavot pavisam mazas dāvanas, lai ilgi gaidītais svētku mirklis pie eglītes nenestu vilšanos.

Ja dāvana bērnam nepatīk

Novērots, ka bērni atklāti izrāda nepatiku, dusmojas, pat aizmet dāvanu, ja tā viņiem nepatīk. Vecākiem tas var būt visai mulsinoši. Lai atbildētu, kāpēc bērni tā rīkojas, situācija ir jāvērtē kontekstā. Bieži vien svētku reizēs bērni tiek pārstimulēti – gan bērni, gan vecāki ir pārguruši. Tāpēc atvases paziņojums, ka dāvana nekam neder, var būt noguruma dēļ. Būtiski šādā mirklī mazo nomierināt, aizvest kādā klusākā stūrī un samīļot, lai viņam pārietu svētku pārsātinājums. 
Tomēr nelāgā situācija var būt saistīta arī ar to, ka pieaugušais iepriekš nav iedziļinājies tajā, ko bērns vēlas, kas viņam šobrīd ir aktuāli. Reizēm bērnu vēlmes ir saistītas ar lielām, dārgām, pat neiespējamām dāvanām – ja tā ir, gaidot svētkus, par dāvanām ģimenē ir jāizrunājas. Ja bērns vēlas kaut ko nereālu, piemēram, zirgu, vecākiem ir jāpasaka, ka tas nav iespējams, un jāpaskaidro, kāpēc, neuzturot mazajā sapņotājā veltīgas ilūzijas. Vecāku uzdevums ir izskaidrot, kāpēc tāda dāvana nav iespējama, nevis solīt, ka zirgs būs, taču vietā tiek uzdāvināts rotaļu kumeliņš. 

​Bērnam drīkst nepatikt kāda manta vai lieta, piemēram, svece, tomēr pats fakts, ka kāds cilvēks ir domājis par viņu un dāvinājis šo lietu, – pats dāvināšanas process – ir jāvērtē atzinīgi.

Pieklājības normas, saņemot dāvanu

Ja bērnam kāda dāvana nepavisam neiet pie sirds un tam nav saistības ar iepriekš aprakstītajiem iemesliem, vecākiem ir ieteicams fokusēties uz pieklājības formām. “Vecākiem vajag bērnam mācīt pieklājības normas un rosināt, lai mazais jau agrīni sāk domāt par to, kā jūtas otrs cilvēks. Vecākiem jāskaidro, ka nejauki izteikumi par saņemto dāvanu var likt justies slikti tam, kas to ir gatavojis. Pētījumi rāda, ka jau 4–5 gadu vecumā bērni spēj domāt par to, ko domā un kā jūtas otrs,” stāsta Sebre. [1] 
Tāpat bērnam jāmāca pateikties par dāvanu. Protams, viņam drīkst nepatikt kāda manta vai lieta, piemēram, svece, tomēr pats fakts, ka kāds cilvēks ir domājis par viņu, iespējams, pats šo sveci lējis, ir jāvērtē atzinīgi. Dāvināšanas brīdī vajadzētu pateikt paldies, tomēr, ja jautā, nav jāmelo, ka dāvana patīk. Tāpat nav jāsaka, ka šī lieta nepatīk. “Dāvanas ir jāpieņem ar cieņu, un ir vērts reizēm nodalīt saņemto lietu no dāvināšanas procesa,” norāda profesore. 

Ja līdzekļi ir ierobežoti

Mazā vecumā bērni nespēj novērtēt, cik dārga vai lēta ir kāda dāvana. Tāpēc radoši jādomā, piemēram, kā mazu lietu iesaiņot vai pasniegt, lai tā spētu sniegt lielu pārsteigumu un iepriecinājumu.

Zeķes un svece kā dāvana?!

Pieaugušo sarunās dažkārt tiek pieminētas bērnībā piedzīvotās negatīvās emocijas dāvanā saņemtās sveces vai adīto zeķu pāra dēļ, lai gan tobrīd tik ļoti kārojušās konfektes vai mašīna. Vai vecākiem jāuztraucas, ka nevēlama dāvana bērnam var atstāt paliekošu rūgtumu? “Nevēlama dāvana pati par sevi nevar atstāt dziļu traumu vēlāk, pieauguša cilvēka dzīvē. Tomēr tas, cik liela sāpe varētu būt bērnam dāvanas saņemšanas brīdī, ir atkarīgs no tā, kādas ir vispārējās attiecības ģimenē. Ja tās ir mīļas, ja ir laba savstarpējā komunikācija un sadarbība, tad mazajam ir vieglāk pieņemt arī pašadītas zeķes no vecmāmiņas un novērtēt tās kā jaukas. Tomēr vietā pieminēt temperamenta nozīmi – ja bērns ir “sarežģītais zvirbulēns” un ātri aizsvilstas par sev nepatīkamu situāciju, tad vecākiem tas ir izaicinājums un pirms svētkiem bērns dažādiem iespējamajiem scenārijiem ir īpaši jāsagatavo,” uzsver speciāliste. 
Viņa vēlreiz uzsver jau iepriekš minēto: reizēm ir jānodala pati dāvana no dāvināšanas procesa. “Ja vecmāmiņa vēlas parūpēties par mazbērnu ar pašas adītām zeķēm, tas ir ļoti jauks žests. Arī tādas dāvanas, ja tās skaisti iesaiņo vai ko mazu pieliek klāt, bērnam radīs prieku un sajūtu, ka ir padomāts tieši par viņu,” skaidro Sandra Beatrice Sebre. Pieaugušajiem to ir vērts atcerēties – bērnus var iepriecināt pat pavisam maziņas lietas, piemēram, “čupa čups” konfekte vai burbuļpūšamais. Jautājums tikai – kā tas tiek pasniegts un vai atbilst viņa vecumam un interesēm.  

Izmantotā literatūra

1. Wellman, H. M.; Cross, D.; Watson, J. (2001). Meta-analysis of theory-of-mind development: The truth about false belief. Child Development, 72, 655-584.