Bērns jautā: kas ir Ziemassvētki?

Katrā ģimenē ir savas tradīcijas, kā tiek gaidīti un svinēti Ziemassvētki. Vienam rūķis labu brīdi pirms svētkiem nes saldumus, ko atstāj zeķē. Cits raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim. Kāds veido mājoklim Ziemassvētku rotājumus, darina adventes vainagu un cep piparkūkas, tā liekot smaržot mājai. Vēl citi dara šo visu un vēl iesaistās labo darbu akcijās, piemēram, sarūpējot dāvanas vientuļiem sirmgalvjiem vai trūcīgām ģimenēm. 
Un sanāk, ka dažādi tradīciju elementi ir savijušies tik cieši, ka grūti atšķirt, kurš no svētku ieradumiem kam pieder. Varbūt dažkārt arī nav svarīgs tradīciju dalījums, bet gan sajūtas, ko tās mums sniedz. Un tomēr – ja bērns jautā, kas ir Ziemassvētki, kas viņam būtu jāatbild? Un vai ir tāda pareizā atbilde? Lai labāk izprastu Ziemassvētku būtību, ar savu redzējumu dalās Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts un Dr. theol., Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Bērnu slimnīcas “Vecāku mājas” kapelāns Linards Rozentāls.

Kā stāstīt, ka patiesības un viedokļi par Ziemassvētkiem var būt vairāki?

Kā stāsta psiholoģe Iveta Aunīte, ir vērtīgi bērniem skaidrot, ka viedokļi dažādās tradīcijās ir atšķirīgi un arī uz Ziemassvētkiem var dažādi raudzīties. Ir ģimenes, kas izvēlas neitrālāku nostāju un nepievienojas nevienām no populārajām Ziemassvētku tradīcijām, bet veido paši savu interpretāciju, piemēram, ka Ziemassvētki ir vienkārši ģimenes kopā sanākšanas un apdāvināšanās laiks – un arī tas ir pieļaujams. Kad bērns ir jau paaudzies, ir vēlams virspusēji ģimenē pārrunāt un bērnam pastāstīt par dažādām izplatītākajām Ziemassvētku tradīcijām un uzskatiem, kā šie svētki radušies. Ja ir situācija, kad bērns ar vecākiem dalās par bērnudārzā dzirdētajām draugu vai audzinātāju versijām, ko šajā dienā īsti svin vai kas ir Ziemassvētki, labākais būtu uzklausīt bērnu un pārrunāt dzirdēto.

Kad bērns ir jau paaudzies, ir vēlams virspusēji ģimenē pārrunāt un bērnam pastāstīt par dažādām izplatītākajām Ziemassvētku tradīcijām un uzskatiem, kā šie svētki radušies.

Tāpat ir jāpārrunā temats Ziemassvētku vecītis vai rūķis. Psiholoģe teic, ka ir labi, ja par Ziemassvētku vecīti vai rūķi bērniem kopš mazotnes ir saprotams, ka tie tomēr ir izdomāti tēli. Var stāstīt, ka arī pieaugušajiem patīk brīnumi un justies kā pasakā. Tā kā viens no Ziemassvētku rituāliem ir apdāvināšanās, lai padarītu šos svētkus nedaudz citādus, ir izdomāts Ziemassvētku vecītis, kuram tic gan lielie, gan mazie un kas visiem svētkus padara īpašākus. “Ja bērns ir ļoti pieķēries ticībai par Ziemassvētku vecīša īstumu, saskaršanās ar patiesību var būt trieciens – ir iespējams, ka mazais būs ļoti sarūgtināts par sagruvušo ticību. Tāpat pastāv iespēja, ka bērnam radīsies grūtības ticēt vecākiem vai arī bērns savā kolektīvā var tikt apsmiets par ticību Ziemassvētku vecītim. No psiholoģiskā viedokļa, tas ir nopietns temats,” situāciju par Ziemassvētku vecīti iezīmē Iveta Aunīte.

Latviskās tradīcijas

Kā stāsta Folkloras biedrības vadītājs Andris Kapusts, kopumā tradīcijas ir ļaužu dzīves kārtības un vērtību noteicējas. Tās ir veidojušās daudzu gadsimtu gaitā, un caur tām cilvēki ir tiekušies uz labāku dzīvi. Katra nākamā paaudze cenšas ievērot savu senču tradīcijas, tādējādi nodrošinoties ar ilgā laika periodā apzinātām un pārbaudītām vērtībām.
Ziemassvētki latviskajās tradīcijās nozīmē gaismas atdzimšanu, stāsta A. Kapusts. Tie ir Saules svētki, un Saule latviešu pasaules tvērumā ir dieviete. Turpmāk tumsa sāks atkāpties, un gaismas kļūs aizvien vairāk un vairāk. Saule uzturēsies virs debess juma ar katru dienu ilgāk. Galvenās Ziemassvētku latviskās tradīcijas ir bluķa velšana jeb vilkšana, masku gājieni, svētku mielasts ģimenēs ar dziedāšanu, rotaļām un dančiem.

Turpmāk tumsa sāks atkāpties, un gaismas kļūs aizvien vairāk un vairāk. Saule uzturēsies virs debess juma ar katru dienu ilgāk.

Lai arī aizvien biežāk tiek runāts par to, ka Ziemassvētki modernajā pasaulē kļuvuši pārāk komerciāli, tomēr arī latviskajās tradīcijās ļoti svarīgi bija pacienāt un dot dāvanas atnākušajiem masku tēliem. Parasti tos sauc par Ziemassvētku čigāniem – vilks, kaza, lācis, dzērve, lielā sieva un mazais vīriņš, nāve, sietiņš un dažādas citas maskas. Šādi maskotie tēli simbolizē viņsaulē aizgājušos senčus. Viņus cienā, lai nākamais gads būtu veiksmīgs, bagāts un auglīgs.
Svētkos ir pieņemts dot dāvanas arī citiem mājas ļaudīm – gan lieliem, gan maziem. Taču šīs dāvanas ir jānopelna, dziedot dziesmas, skaitot dzejoļus vai stāstus vai arī citādi izdarot kādu labu darbu.

Vai zināji?

Bluķa velšana nozīmē vīrišķā un sievišķā pirmelementu savienošanos. Ozolkoka bluķis simbolizē vīrišķo pasaules daļu, bet zeme – sievišķo. Caur šo tradīciju atdzimst jauna gaisma, jauna pasaule. Arī svētkos piedalās gan vīrieši, gan sievietes.

Kristīgās tradīcijas

Mācītājs Linards Rozentāls uzskata, ka bērniem par Ziemassvētkiem ir jāstāsta ļoti konkrēti, izvairoties no abstrakcijām. “Ziemassvētki ir viena visnotaļ īpaša un cilvēcei nozīmīga cilvēka – Jēzus no Nācaretes – dzimšanas diena,” skaidro mācītājs. “Tas, ka šie svētki ir izturējuši laika pārbaudi un kļuvuši pazīstami visās kultūrās un nācijās, ir apliecinājums, ka šis cilvēks kaut kādā veidā patiešām ir pietiekami nozīmīgs, lai viņu atcerētos joprojām.”
Linards Rozentāls ir pārliecināts, ka Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas sākas jau krietni pirms Ziemassvētkiem, jeb garais adventes laiks ir tas, kas palīdz katrā no mums pamosties labākajam, kas mūsos ir, uz ko esam spējīgi. “Palīdz mums uz brīdi – īsāku vai garāku – kļūt par lēcu, kurā koncentrējas mīlestība un gaisma, kas spējīga iededzināt šajā pasaulē ko labu, veicināt pārmaiņas, mainīt esošos stāvokļus, likt aizdomāties par to, kas nav taisnīgi un cilvēciski. Arī cilvēks var kļūt par gaismu, kas šajā pasaulē ar savu rīcību un attieksmi kaut ko iededzina spožāku, gaišāku, ienesot cerību. Ziemassvētki pamodina cilvēkos labāko, kas viņos ir,” teic mācītājs.
 

Arī cilvēks var kļūt par gaismu, kas šajā pasaulē ar savu rīcību un attieksmi kaut ko iededzina spožāku, gaišāku, ienesot cerību. Ziemassvētki pamodina cilvēkos labāko, kas viņos ir.

Vai Ziemassvētkus var svinēt abējādi – gan latviskajā, gan kristīgajā garā?

Gan kristīgā pasaule, gan latviskās tradīcijas saka priekšā, ka Ziemassvētki ir gaismas svinēšana, ģimenes svētki un mīlestības dāvāšana. To, kā svinēt šos svētkus, katra ģimene lemj pati. Lai arī mazākie bērni visvairāk parasti gaida Ziemassvētku vecīti ar lielo dāvanu maisu, tomēr vecāku pienākums ir saviem bērniem rādīt piemēru, radot priekšstatu, kas ir svētku būtība. Un te vairs nav svarīgi, vai ģimene izvēlas pieslieties vienai vai otrai pasaulei – tradīcijas, ko vecāki ieliek bērnos, apzināti vai neapzināti, bet tiek nodotas tālāk saviem bērniem. 

Dāvināšanas prieks

Bieži vien pavīd viedoklis, ka jau ilgāku laiku patiesā svētku būtība ir aizmirsta un šie svētki ir kļuvuši pārāk komerciāli. Mācītājs rosina Ziemassvētkos iepriecināt sevi un otru ar to, ka kopīgi uzdāvinām kaut ko svarīgu tiem, kam tas ir vajadzīgs, un šo dāvināšanas prieku kopīgi apzināmies un svinam. Šādā situācijā tas kļūst par vēl vienu labu darbu.