Higiēnas mācība tualetē

Kad autiņbiksītes ir pagātne, sākas nākamais posms – iešana uz „lielā poda”. Kādi noteikumi par tualetes apmeklēšanu bērnam ir jāierāda, stāsta pediatre Katrīna Selecka.
  • Liene Millere

    Liene Millere

    Žurnāliste

  • Katrīna Selecka

    Katrīna Selecka

    Pediatre

Bērnam ir jāpaskaidro, ka roku mazgāšana nav tikai mammas vai tēta iegriba, bet gan veids, kā pasargāt sevi no saslimšanām.

FOTO:

Bērnam ir jāpaskaidro, ka roku mazgāšana nav tikai mammas vai tēta iegriba, bet gan veids, kā pasargāt sevi no saslimšanām.

Podiņmācība katram bērnam noris citādi, tāpēc arī nav konkrēta vecuma, kad bērnam jāmāca noslaucīties pašam. Kāds sāk iet uz podiņa ātrāk, kāds vēlāk – podiņmācība notiek ļoti atšķirīgos laikos. Tātad arī savas personīgās higiēnas apgūšana sākas, kad bērns ir pilnībā iemācījies iet uz podiņa un dara to regulāri.  

 

Ja bērns vēl nenokārtojas podiņā, tad par higiēnas ievērošanu – dupša slaucīšanu – vecāki var stāstīt un mācīt uzreiz, sākot apmācību. Kā uzsver pediatre Katrīna Selecka, ir svarīgi iemācīt, ka dibentiņš jāslauka no priekšpuses uz mugurpusi, īpaši būtiski tas ir meitenēm. Vēl viens svarīgs aspekts, uzsākot podiņmācību, ir iemācīt bērnam, ka pēc tualetes apmeklējuma ir jānoslauka ne tikai dupsis, bet arī jānomazgā rokas.

 

Svarīgi! Kas jāzina katram bērnam

  • pēc nokārtošanās jānoslaukās virzienā no priekšpuses uz mugurpusi;
  • pēc tualetes apmeklējuma rokas jānomazgā ar ziepēm;
  • aiz sevis tualetē ir jāatstāj tīrība un kārtība.

 

Kad bērnu var palaist vienu uz publisko tualeti?

Bērnam noteikti nevajag uzspiest doties kaut kur vienam, ja viņš vēl nejūtas par sevi pārliecināts vai izjūt nedrošību publiskā telpā šķirties no vecākiem. Tomēr dažkārt gadās, ka bērns jau sen ir gatavs apmeklēt tualeti individuāli, bet vecāki tomēr nav gluži pārliecināti par sava lolojuma spēju tikt galā ar situāciju vienam. Pediatre uzsver, ka brīdī, kad bērns apguvis noslaucīšanos un pats jūtas komfortabli, viņš ir gatavs apmeklēt labierīcības vienatnē.

 

Mamma ar dēlu – sieviešu vai vīriešu tualetē?

Mazliet citādāk ir tad, ja mammai uz tualeti jāpavada dēls. Te nu rodas jautājums – mammai iet līdzi vīriešu tualetē, vai arī tētim sava meita jāpavada uz sieviešu tualeti? Runājot par atšķirīgu dzimumu tualetēm, pediatre teic: kamēr bērniņš ir mazs, tas parasti problēmas nesagādā. Ja pats bērns kādā brīdī sāk justies nekomfortabli, apmeklējot pretējā dzimuma tualeti, tad gan noteikti ir laiks sākt iet uz savam dzimumam paredzētajām labierīcībām. Parasti šādas situācijas notiek jau apzinātā vecumā, kurā bērns var apmeklēt labierīcības arī viens pats.

 

Brīdī, kad bērns apguvis noslaucīšanos un pats jūtas komfortabli, viņš ir gatavs apmeklēt labierīcības vienatnē.

 

Kā mācīt bērnam pašam apkalpoties sabiedriskajā tualetē?

Nav lielas atšķirības, vai bērns apmeklē savu tualeti mājās, vai arī dodas uz publiskām labierīcībām. Jāsaprot, ka visās tualetēs noteikumi ir vieni un tie paši – aiz sevis ir jāatstāj tīrība un kārtība. Aiz sevis ir jānolaiž ūdens, papīrs jāmet tikai tam paredzētā urnā, kā arī galvenais nosacījums pēc publiskas tualetes apmeklējuma – jānomazgā rokas. Bērnam ir jāpaskaidro, ka roku mazgāšana nav tikai mammas vai tēta iegriba, bet gan veids, kā pasargāt sevi no saslimšanām. Mēs nekad nezinām, kas pirms mums ir pieskāries rokturim, poda vākam vai ūdens nolaišanas mehānismam, tāpēc drošākais veids, kā sevi pasargāt no nevēlamas saslimšanas, ir nomazgāt rokas.  

Reklāma
Reklāma

 

Vērts atcerēties!

Dažkārt mēdz gadīties, ka rinda uz izlietni ir tik gara, ka mazajam cilvēkam zūd pacietība gaidīt savu kārtu līdz roku mazgāšanai, tāpēc vecākiem somā vienmēr vajadzētu turēt iepakojumu ar roku dezinfekcijas līdzekli vai dezinfekcijas salvetēm. Jāatceras, ka bieži vien labierīcībās ir beidzies tualetes papīrs, tāpēc nenāktu par ļaunu, ja bērnam iedotu līdzi nelielu iepakojumu ar papīra salvetēm vai kabatas lakatiņiem. Tie lieti noder arī tad, ja pēc roku mazgāšanas nav pieejami vienreizlietojamie roku dvieļi.

 

Šobrīd daudzās publiskās tualetēs vairāk tiek domāts par mazākajiem apmeklētājiem. Tiek uzstādīti bērnu podi, kas atrodas speciālās bērnu kabīnēs. Tās parasti ir marķētas ar īpašiem – bērniem viegli saprotamiem simboliem – lai mazie tās varētu pamanīt, atpazīt. Ir vietas, kurās tiek novietotas arī bērniem paredzētas izlietnes un roku žāvētāji - lai tie būtu aizsniedzamā augstumā.  

 

Tīrības un kārtības atstāšanu aiz sevis tualetē

Bērniem ir jāmāca, ka sabiedriskā tualete neatšķiras no mājām, un arī tur ir jāievēro zināma kārtība. Kas nokritis – tas jāpaceļ. Ja uz poda malas kas uzpil, tad tas jānoslauka. Papīram un citiem atkritumiem ir paredzēta atkritumu urna. Tiesa gan, tas attiecas tikai uz paša nejauši nomesta papīra pacelšanu. Sabiedriskajā tualetē nevajadzētu uzkopt pēc citiem, jo to profesionāli dara apkalpojošais personāls, bet mazajam cilvēkam jāiemācās elementāra pieklājība.  

 

Bērnam ir jāpaskaidro, ka roku mazgāšana nav tikai mammas vai tēta iegriba, bet gan veids, kā pasargāt sevi no saslimšanām.

 

Vai drīkst sēdēt uz poda brilles?

Ja tualete ir tīra, tad bērns var sēdēt uz poda brilles, protams, pēc tam kārtīgi nomazgājot rokas. Daudzās sabiedriskajās tualetēs arvien biežāk parādās dezinfekcijas šķidrumi, kas paredzēti poda brilles dezinfekcijai. Ir ļoti labi, ja ir šāda iespēja, bet tas nemaina faktu, ka pēc labierīcību apmeklējuma tāpat jānomazgā rokas.

 

Vai tualetē ir iespējams saķert infekciju?

Saķert infekcijas ir iespējams jebkur. Bet, ja runājam par sabiedriskajām tualetēm, tad visbiežāk tajās iespējams saķert infekcijas, kas tiek pārnestas fekāli orālā ceļā. Tātad tie ir vēdera vīrusi un bakteriālas zarnu infekcijas. Un arī šo infekciju galvenā profilakse ir roku mazgāšana.