Spītnieks vannā

Iemesli, kāpēc bērns nevēlas iesaistīties ikdienas higiēnas rituālos, var būt dažādi. Tikpat atšķirīga ir taktika, kā tikt galā ar mazo, kas pretojas. To, kādi ir iespējamie risinājumi, lai vannošanās, zobu mazgāšana vai nagu griešana būtu patīkama kā bērnam, tā vecākiem, stāsta pediatre Arta Pavlova un krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” klīniskā psiholoģe Laura Sijāte-Novicka.
  • Madara Kandevica

    Madara Kandevica

    Autore

  • Arta Pavlova

    Arta Pavlova

    Pediatre

  • Laura Sijāte-Novicka

    Laura Sijāte-Novicka

    Klīniskā psiholoģe

Mazgāšanās bailes var ilgt dažas nedēļas, dažkārt vairākus mēnešus. Vecākiem ir svarīgi saprast, ka bērna izjustās bailes ir patiesas, īstas, un vienlaikus būtiski ir ņemt vērā, ka tās ir pārejošas.

FOTO:

Mazgāšanās bailes var ilgt dažas nedēļas, dažkārt vairākus mēnešus. Vecākiem ir svarīgi saprast, ka bērna izjustās bailes ir patiesas, īstas, un vienlaikus būtiski ir ņemt vērā, ka tās ir pārejošas.

Ņemot vērā cilvēka smadzeņu attīstību, 1–2 gadu vecumā bērni sāk apzinātāk uztvert apkārtējo vidi. Dažādas skaņas, piemēram, ūdens nolaišana tualetē, kā arī atrašanās jaunās vietās mazajam var radīt satraukumu. 2–3 gadu vecumā bērns stiprina savu “es” un aktīvi pašapliecinās, pārbaudot vecāku noteiktās robežas. Dažkārt vecāki pauž izbrīnu, kāpēc bērns, kurš iepriekš labprāt piedalījies higiēnas rituālos, pēkšņi pretojas un nevēlas vairs to darīt. Minētās izmaiņas bērna attīstībā var radīt it kā pēkšņu nepatiku pret higiēnas rituāliem.

 

Kāpēc rodas pretestība

Ja bērnam it kā pēkšņi parādās pretestība pret ierasto higiēnu, ir svarīgi ar mazo pārrunāt viņa izjūtas un noskaidrot, vai atsacīšanās no ierastajiem rituāliem nav saistīta ar traumatisku pieredzi, piemēram, paslīdēšanu ūdenī, savainošanos nagu griešanas laikā vai šampūna iekļūšanu acīs. “Mazgāšanās bailes var ilgt dažas nedēļas, dažkārt vairākus mēnešus. Vecākiem ir svarīgi saprast, ka bērna izjustās bailes ir patiesas, īstas, un vienlaikus būtiski ir ņemt vērā, ka tās ir pārejošas. Iesaku saglabāt pacietību un mieru,” stāsta klīniskā psiholoģe Laura Sijāte-Novicka. Pretestība var būt saistīta ar sensoro vai audiālo jutīgumu. Mazajam var nepatikt ūdens pieskāriens ādai, tā temperatūra vai tecēšanas skaņas. Iespējams, ka vannasistabā bērns izjūt sensoru un/vai dzirdes pārslodzi. Tādas pieaugušajiem ierastas lietas kā vannas putas, ūdens šļakatas, muzikālās mantiņas ir faktori, kas bērnu var satraukt. Tāpat iespējams, ka mazais sabīstas no ūdens skaņām, ko rada ūdens tecēšana laukā no vannas. Tādā gadījumā ūdeni vēlams izlaist pēc bērna izcelšanas no vannas.

 

Informē mazo par mazgāšanās laiku

Lai mazgāšanās būtu iespējami patīkamāka, svarīgi, lai bērns ir informēts, pēc cik ilga laika būs jādodas mazgāties. Ja brīdī, kad vecāks aicina mazgāties, mazais ir aizņemts ar citu nodarbi, vajadzētu laikus atkārtoti brīdināt par mazgāšanos, kas tuvojas. Jaunākiem bērniem mazgāšanās laiku var noteikt, ņemot vērā iesāktās aktivitātes pabeigšanas laiku – ļaut pabeigt iesākto, bet informējot, ka pēc tam sekos mazgāšanās. Ar vecākiem bērniem var vienoties par konkrētu laiku, piemēram, sakot: “Es redzu, ka tu tagad spēlējies ar klucīšiem, pēc desmit minūtēm tev būs jāiet mazgāties.” Citkārt bērnam var būt raksturīgas grūtības pārslēgties no vienas nodarbes uz citu. Vecāku uzdevums ir pieņemt šo iezīmi, vērot viņu un pielāgoties – ļaut pabeigt iesākto un tikai tad doties uz vannasistabu.

 

Mammas vai tēta ķermeņa valoda, balss tonis vai vārdu izvēle dažkārt var norādīt uz to, ka vecāks gatavojas cīņai, kas savukārt mazajā var izraisīt dabisku reakciju cīnīties pretī.

 

  • Ideja!

Var gadīties, ka bērns, kuram ir grūtības ar gulētiešanu, mazgāšanās laiku sāk uztvert kā gulētiešanas priekšvēstnesi, tāpēc pret to izrāda pretestību. Tādā situācijā mazgāšanos var ieplānot citā laikā vai starp vannošanos un miegu piedāvāt vēl citas mierīgas nodarbes: salikt puzli, sakārtot rotaļu stūri vai tml.  

 

Ko darīt, ja pretošanās tomēr notiek. Četras stratēģijas vecākiem

Pastāv vairākas stratēģijas, kā rīkoties, lai bērnu novannotu, viņam nogrieztu nagus vai iztīrītu zobus. Pamatnoteikums: nenonākt līdz situācijai, kad vecāki, piemēram, mazgā bērna matus vai griež nagus ar varu, neņemot vērā mazā pretestību. Svarīgi ir neiesaistīties cīņā ar bērnu. Lai mazinātu iekšējo satraukumu par mazgāšanās rituāliem, mazajam cilvēkam ir svarīgi just mierīgu, pieņemošu un ieinteresētu vecāka nostāju. Tādējādi bērnā tiek stiprināta izjūta, ka šīs grūtības ir risināmas. Mammas vai tēta ķermeņa valoda, balss tonis vai vārdu izvēle dažkārt var norādīt uz to, ka pieaugušais gatavojas cīņai, kas savukārt mazajā var izraisīt dabisku reakciju cīnīties pretī. Tāpēc vecākam ir svarīgi veidot draudzīgu, cieņpilnu un tajā pašā laikā skaidru un noteiktu sarunu, dodot bērnam iespēju izteikt savus pārdzīvojumus un kopīgi meklējot risinājumus.

Dažkārt vecākiem ir jābūt gataviem, ka bērna pierašana pie higiēnas rituāliem var prasīt vairāk laika, nekā viņi sagaida. Meklējot piemērotāko risinājumu savam “spītniekam”, vērts paturēt prātā, ka labāk ir mazāk nekā necik. Vajadzētu pieņemt, ka kādā no mazgāšanās reizēm mati nav izmazgāti tik tīri, kā cerēts, vai arī vispār nav izdevies tos izmazgāt. Jo mierīgāk vecāki spēj reaģēt uz pretošanos, jo veiksmīgāk izdosies saglabāt saikni ar bērnu. Vecāku spējas būt mierīgiem dod bērnam ļoti būtisko drošības izjūtu, kā arī stiprina ticību sev. Ar šādiem priekšnosacījumiem vecākiem būs vieglāk mazo iesaistīt risinājumu meklēšanā un kopīga sadarbība veidosies veiksmīgāka.  

Apbruņošanās ar pacietību laika gaitā, visticamāk, dos rezultātu, un soli pa solim mazais pieradīs pie ķermeņa, matu, nagu un zobu kopšanas, arvien apzinātāk izprotot higiēnas nozīmi un nepieciešamību.  

 

1. Iesaistes stratēģija

Viens no veidiem, kā rosināt bērnā vēlmi rūpēties par savu higiēnu, ir vecāku piemērs un ļaušana bērnam maksimāli līdzdarboties procesā. Piemēram, pie mazgāšanās lielajā vannā bērnu var pieradināt pakāpeniski – vannā bez ūdens, nodrošinot neslidenu virsmu, var ielikt bļodu ar ūdeni, lai mazais pats var kontrolēt iekāpšanu un izkāpšanu no bļodas. Nākamajā mazgāšanās reizē var nedaudz piepildīt ūdeni gan vannā, gan bļodā un tādā veidā pamazām radināt mazo mazgāties lielajā vannā. Tiesa, daudziem bērniem vannas prieki ļoooti patīk un problēmas sagādā citi jautājumi, piemēram, matu mazgāšana vai regulāra zobu tīrīšana. Ja iespējams, vēlams zobus tīrīt vienā laikā ar bērnu. Tāpat var rādīt, kā rūpējaties par saviem matiem, vai ļaut, lai bērns saķemmē jūsu matus. Kopīgo rituālu laikā ieteicams aprakstīt apkārtējo vidi un visu, ko darāt, piemēram, stāstot, ka lejat siltu ūdeni un tūdaļ kāpsiet vannā. Svarīgi dot bērnam izvēles iespējas – ļaut paņemt mantu, ar ko kopā vēlas vannoties, savu dvieli un pidžamu. Līdzīgi var rīkoties ar zobu mazgāšanu – ja bērns atsakās no savas vienas zobu sukas, iespējams, jāļauj izvēlēties starp divām birstītēm. Jo bērnu vairāk iesaista procesā, jo lielāka iespēja, ka viņš pieņems rituālu bez pretošanās.

 

2. Uzmanības novēršanas stratēģija

No 1 līdz 4 gadu vecumam vecākiem vairākās situācijās var palīdzēt uzmanības novēršanas stratēģija. Piemēram, tīrot zobus vai apgriežot nagus, var izdomāt ritmisku dziesmiņu, var to dziedāt dažādās balss intonācijās vai mainīt dziedāšanas tempu. Lai iztīrītu zobus, palīgā var aicināt uzticamu bērna draugu – mantu, kas dinozauram vai lācim līdzīgā balsī pastāsta, kādēļ zobu tīrīšana ir svarīga, citkārt drauga roka (ķepa) var palīdzēt bērnam iztīrīt zobus.  

 

  • Atceries! 

Nekad nemazgā vai neapkop bērnu ar varu, izmantojot savu spēku un neņemot vērā mazā pretestību.

 

3. Rotaļu stratēģija

Tā vietā, lai kauninātu bērnu par netīrību vai paustu kareivīgo apņēmību apgriezt nagus vai izmazgāt matus, vecāks var sasniegt mērķi, jokojoties un dauzoties ar bērnu. Piemēram, var teikt: “Klau, paskatīsimies, vai mācēsim nokļūt līdz vannasistabai, kā to dara vardes (krabji, čūskas, gliemeži)?” Motivācijai mazgāties bieži labi kalpo dažādas aktivitātes: burbuļu pūšana, vannas krītiņi vai ūdens ietonēšana. Vecāks laikus var sagādāt spēļu vai īstus, vieglus trauciņus, kuros pildīt ūdeni, un vannošanās laikā spēlēties, piemēram, “kafejnīcās” vai “veikalos”. Tikpat labi, mazgājot zobus vai griežot nagus, noturēt uzmanību var palīdzēt kāda iecienīta bilžu grāmata. Dažādas rotaļas liek bērnam fokusēties uz pozitīvām emocijām, nevis raizēm par nepatīkamajiem rituāliem.

Varētu, iespējams, domāt, ka bērns var pierast pie pārlieku lielas iesaistīšanās un turpmāk pieprasīs, lai vecāki nodrošina dažādas izklaides arī citās situācijās. Taču pieņemoša vecāku attieksme un iesaistīšanās grūtību pārvarēšanā iedrošina bērnu veselīgā veidā tikt galā ar spēcīgām emocijām un māca izreaģēt negatīvās emocijas, nevis apspiest tās. Svarīgi apzināties, ka bērns vēl tikai mācās pašregulācijas prasmes, kā arī jāpatur prātā, ka mazā cilvēka emocijas ir patiesas un viņa uzvedībai ir noteikts iemesls.

“Rotaļas nav nekas slikts, ja procesa noslēgumā mazais tiek nomazgāts. Pat piecu un sešu gadu vecumā bērns drīkst ņemt līdzi mantas un spēlēties, tomēr viņam jāzina – pēc rotaļāšanās sekos mazgāšanās,” saka pediatre Arta Pavlova.

 

4. Atlikšanas stratēģija

Ja neviena no jau minētajām metodēm nedarbojas, iespējams, nepieciešama nogaidīšana. Bērnam nekas slikts nenotiks, ja vannošanās vietā notīrīsiet ādu ar mitru dvieli vai mīkstu lupatiņu. Citkārt, lai izvairītos no cīņas, piemēram, par matu mazgāšanu, ieteicams mazgāšanu atlikt un dot bērnam iespēju noteikt dienu, atzīmējot to kalendārā, vai, ja bērns atsakās, tad vecāks pats to izvēlas. Ja pienāk noteiktais datums un bērns joprojām atsakās mazgāt matus, vecāks, saglabājot mierpilnu nostāju, saka: “Šī ir diena, par kuru mēs vienojāmies, bet tu vari izvēlēties laiku: no rīta, pēc diendusas vai pirms ģimenes filmu vakara?” Vēl, dodot bērnam izvēles iespēju, var paskaidrot: “Lai tu būtu vesels un justos labi, par savu ķermeni ir jārūpējas. Tu vari izvēlēties – vai šoreiz iesi mazgāties bļodā ar burbuļiem vai vannā ar vannas bumbu?”

“Iespējams, ka pirmais risinājums, ko kopīgi atradīsiet, nebūs piemērots, un tas ir normāli. Tā vietā, lai iesaistītos cīņā par varu, ieteicams turpināt kopīgo dialogu un meklēt iemeslus un risinājumus, nevis fokusēties uz domām par mazgāšanās nozīmīgumu. Sarunas ar bērnu iesaku veidot nepiespiestā, vieglā veidā, lai dotu mazajam iespēju paust savas domas. Šādos sarunu brīžos vecākiem ir iespēja vispārīgi pastāstīt par higiēnas nozīmi, tādā veidā veicinot bērnā vēlmi iesaistīties higiēnas rituālos,” saka Laura Sijāte-Novicka.  

 

  • Svarīgi!
Reklāma
Reklāma

Ja ilgtermiņā mazais turpina noliegt mazgāšanos, turklāt pretestībai pievienojas raudāšana vai dusmu lēkmes, vēlams konsultēties ar bērnu psihologu.

 

Pediatres padomi

“Higiēnas kultūra nāk no ģimenes. Mana pārliecība – divos vai trīs gados bērniem būs pirmais “pusaudžu vecums”, tomēr higiēnas rituāls, kas sakņojas ģimenē, turpināsies,” saka pediatre Arta Pavlova. Viņa iesaka praktiskus padomus, kā bērnudārza vecuma bērnus saudzīgi pieradināt pie dažādām higiēnas normām.  

 

Vannošanās, galvas ādas un roku higiēna

• Svarīgi bērnu iepazīstināt ar regulāru mazgāšanos jau no mazotnes. Tiesa gan – jaundzimušajiem ne visai patīk ūdens, sevišķi tiem, kas dzimuši pirms laika. Tādos gadījumos vēlams bērnu radināt pie vanniņas pakāpeniski. Var izmantot autiņu, kur ietin mazo, un tikai tad likt ūdenī. Savukārt tiem bērniem, kam patīk ūdens, ieteicams ļaut plunčāties tik bieži un ilgi, cik vēlas. Tādā veidā veidojas vannošanās rituāls.

• Vannošanos laiku pa laikam var atlikt, piemēram, kad bijusi pote vai mazais apslimis. Tajā pašā laikā svarīgi neiekrist vienā vai otrā galējībā. Nepietiek ar mazgāšanos reizi mēnesī, būtu vēlams bērnu nomazgāt vismaz reizi nedēļā vai pēc vajadzības arī biežāk, ja bērns ir nosmērējies, piemēram, ar ēdienu, dubļiem, guaša krāsām utml.

• Mitrās salvetes rekomendēts lietot vienīgi tad, kad pie rokas nav tīra ūdens, piemēram, pārgājienos vai pārbraucienos ar mašīnu.  

• Visbiežāk vecākiem ir problēmas izmazgāt bērnam matus. Pretošanās var ilgt pat līdz trīs vai četru gadu vecumam. Reizi nedēļā lēnām un prātīgi vecāki var vispirms ļaut mazajam paspēlēties vannā un tikai tad, kad bērns iejuties vannā vai dušā, mazgāt matus.  

• Vēlams mācīt mazgāt rokas jau mazā vecumā – arī jau zīdainītim rāpotājam regulāri nomazgāt rociņas –, lai rituāls kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Vajadzētu stāstīt un rādīt, ka rokas vienmēr jāmazgā pirms ēšanas un dažreiz pēc maltītes, ja gadījies sasmērēties. Tāpat kā vecāki var pieradināt bērnu pie veselīga uztura, tā arī iespējams iemācīt regulāru roku mazgāšanu. Protams, var gadīties, ka bērns ir saguris vai nelabā omā – tādā brīdī, lai neignorētu higiēnas kultūru, vecākiem būtu jānotīra bērna rokas kaut ar mitru salveti.  

 

Vajadzētu pieņemt, ka kādā no mazgāšanās reizēm mati nav izmazgāti tik tīri, kā cerēts, vai arī vispār nav izdevies tos izmazgāt.

 

Zobu mazgāšana

• Zobus vēlams mazgāt divreiz dienā, tiklīdz izauguši pirmie zobi. Ar laiku zobu mazgāšanas rituāls nostiprināsies. Galvenais saglabāt pacietību un konstanti pieradināt pie mutes kopšanas.

• Uz bērnu zobu birstes iepakojuma parasti norādīts vecums, kādam tā paredzēta. Uzpirksteņi piemēroti līdz gada vecumam. Pēc tam būtu vēlams lietot īstu, bērnam piemērotu birstīti. Savukārt līdz tam vecāks var rādīt piemēru, kā pats mazgā savus zobus, un uzraudzībā dod bērnam spēlēties ar īsto zobu suku.

• Vispirms bērnam var iedot zobu birsti, lai spēlējas un tīra zobus, kā māk, pēc tam vecāks var pārtīrīt mazā zobus un tad atkal iedot viņam birsti, lai mazais patstāvīgi noslēdz procesu.  

• Vecākam bērnudārznieka zobi būtu jāpārtīra.  Pārtīrīšanai vienmēr jābūt maigai, neradot nepatīkamas sajūtas. Kad bērnam ir 8–12 zobi, mutes kopšanai vajadzētu pievērsties vēl cītīgāk.

 

Nagu griešana

• Nagus ieteicams griezt, kad bērns ir labā garastāvoklī. Ja mazais nejūtas labi vai ir aizņemts ar kādu nodarbi, vēlams nogaidīt. Nagi jākopj pēc vajadzības – tiklīdz nags izaudzis tik garš, ka aiz tā var krāties melnums, tas būtu jāapgriež.

• Bērnu ir iespējams pieradināt pie nagu griešanas, kā arī pastāv iespēja iemācīt mazajam griezt pašam savus nagus. Viss sākas ar uzticēšanos bērnam – jau pusotra gada vecumā var (vecāku uzraudzībā!) dot bērniem piemērotas šķēres ar noapaļotiem galiem, lai viņi sāk izprast šķēru darbības principu, griežot, teiksim, papīru vai plānu kartonu. Mērķis nav iemācīt bērnam griezt nagus, bet gan radīt interesi par griešanas procesu. Ap piecu sešu gadu vecumu mazajam var ļaut pašam apgriezt savus nagus, arī vecāku uzraudzībā. [1–4]

 

Vecāku pieredze

“Manam dēlam pirmie zobiņi parādījās salīdzinoši vēlu, un zobu tīrīšana kļuva aktuāla ap gada vecumu. Jau pirmajos mēģinājumos saskāros ar pretestību. Sākumā tīrīju ar uzpirksteni, un to viņš neilgi pieņēma. Vēlāk mēģināju pāriet uz parasto zobu suku, bet bez panākumiem. Bērnu interesēja gan sava, gan mana zobu birste, bet tikai kā rotaļlieta.

Progress notika aptuveni pusgada laikā. Pusotra gada vecumā bērns beidzot sāka ļaut sev tīrīt zobus. Metodes izmantoju dažādas. Piemēram, nopirku sev un bērnam identiskas zobu sukas. Tā kā dēlam līdz šim ļoti patika mana suka, tas radīja interesi arī par savu jauno birstīti. Taču visefektīvākā metode bija ņemt bērnu klēpī, kamēr pati tīru zobus, tādējādi vairojot interesi par procesu.  

Iet vannā bērnam patīk. Taču mēdz būt reizes, kad viņš ir pārāk noguris vai kā citādi sliktāk jūtas, tad mazgāšanos neuzspiežu. Līdzīgi ar nagu griešanu – ja bērns ļaujas, tad daru, ja ne, nemoku. Dažkārt griežu pa vienam vai pāris nadziņiem dienā.  

Citiem vecākiem iesaku respektēt bērna “nē”. Es neuzstāju un ar varu neiesaistu nevienā higiēnas rituālā. Ja redzu, ka šoreiz nekādi neļausies, liekos mierā un vienkārši mēģinu nākamreiz. Man svarīgi ir neizveidot negatīvas asociācijas par kādu aprūpes elementu.”

Līga, mamma 2 gadus vecam bērnam

 

“Kad dēls bija pavisam maziņš, vannojām viņu mazajā bēbīšu vannā, ko novietojām dušas kabīnē. Viņš pieņēma vannošanos līdz pusotram gadam, līdz saprata – nepatīk, ka viņam mazgā matus. Ir pagājuši divarpus gadi, un ar matu mazgāšanu joprojām ir problēmas – dēls bieži raud un nelabprāt ļaujas procesam. Patlaban mazgājam galvu reizi nedēļā un ļaujam viņam iet mūsu dušā. Zobu tīrīšanu sākām līdz ar pirmajiem piena zobiem. Sākumā ļāvās, bet pēc tam konstatēja, ka šis rituāls viņam tomēr nepatīk. Katru reizi turam klēpī un stāstām, kādēļ zobi ir jātīra, cerot, ka drīz pretestība pāries. Nagus griežu dēlam nomodā un skaitu līdzi: “Viens, divi, trīs...” Tādā veidā noturu viņa uzmanību, un puika pacietīgi sēž. Kāju nagus griežot, viņam kut pēdas, bet skaitīšanas metode palīdz paveikt higiēnas rituālu līdz galam.”  

Jana, mamma 2,5 gadus vecam bērnam

 

Izmantotā literatūra:

1. How To Solve Bath-Time Fears: Our Mums Give Their Advice. Pieejams: https://www.everymum.ie/kids/toddlers-1-3-yrs/how-to-solve-bath-time-fears-our-mums-give-their-advice/

2. Toddler tantrums at teeth-brushing time? Try these 5 handy tips. Pieejams: https://www.herfamily.ie/parenting/toddler-tantrums-teeth-time-try-5-handy-tips-211794

3. Developing Good Hygiene Habits. Pieejams: https://www.todayskids.ca/good-advice/hygiene-spring-2018/

4. Bath Time a Struggle? Pieejams: https://www.anxioustoddlers.com/hate-bath-time/#.X6BjHFgzapo