Zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms – kas tas ir un kā pasargāt bērnu no tā

Raksts no grāmatas “Kā nosargāt savu bērnu”.

PNS riska faktoru novēršanai jāievēro 

Bērna gulēšanas vieta

Pētījumi apliecina, ka bērnam visdrošāk ir gulēt savā gultā, taču vienā istabā ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem. Gulēšana kopīgā gultā ir daudz nedrošāka, īpaši guļot starp mammu un tēti. Risku palielina tas, ja kāds no vecākiem ir lietojis miega zāles, alkoholu vai citas apreibinošās vielas. Ja mazulis tomēr guļ vienā gultā ar vecākiem, svarīgs ir gultas izmērs (jo lielāka, jo drošāk!) un bērnam atvēlētā vieta. Bērnu no vecāka var norobežot, piemēram, ar pakaviņu. Lai nodrošinātos pret kritiena risku, mazuli labāk likt gulēt sienas pusē vai vecākiem gultas vietā izvēlēties matraci. 

Īpaši bīstamas situācijas mēdz izvērsties, kad ģimene aizbrauc ciemos un kopā ar zīdaini pārnakšņo uz gulēšanai pielāgotām virsmām, piemēram, uz izvelkamā dīvāna ar nelīdzenu virsmu u. tml. Ciemos mazulim drošāk būs gulēt guļamajos ratiņos, nevis kopā ar vecākiem šaurā guļvietā. 

Droša bērna gultiņa

Tai ir jābūt ar drošiem režģu stiprinājumiem un pietiekami augstām malām. Gultas režģu atstarpēm jābūt ne lielākām par 10 centimetriem. Ja gar gultas malām liek aizsargjoslu, tai jābūt labi piefiksētai un stingrai, nevis polsterētai. Matracim jābūt gludam un stingram (bet ne cietam), spilvenu līdz gada vecumam nelietot! Bērna pēdām jābūt tuvu kājgalim, lai viņš nejauši nevarētu pilnībā palīst zem segas. Gultā nedrīkst turēt mīkstās mantiņas, lupatiņas, dvieļus, dzēriena pudelīti un citus priekšmetus. Tāpat, liekot gulēt mazuli, nedrīkst vilkt izdekorētas cepures, piemēram, ar zaķa ausīm, ziediem u. c. rotājumiem, kas var nosprostot bērna elpceļus. Tāpat jāuzrauga, lai bērna seja netiek nosegta ar segu. 

Zīdaini jāliek gulēt uz muguras un uz līdzenas virsmas

Ja nebūs spilvena (kas ir pareizi), tad mazulis, nolikts uz muguras, vienmēr galviņu pagriezīs uz vieniem vai otriem sāniem. Šāda poza ir pierādīta kā visdrošākā, un tā nav bīstama ar tādiem tautā izplatītiem aizspriedumiem kā, piemēram, aizrīšanās ar ēdienu. Visbīstamāk ir, ja zīdainis, kurš pieradis gulēt uz muguras, tiek nolikts gulēt uz vēdera. Tas īpaši ņemams vērā, nododot bērnu citas personas (vecvecāku, auklītes) aprūpē. Visiem cilvēkiem, kuri iesaistīti zīdaiņa aprūpē, jādomā vienādi, jo pat šķietami tik vienkārša lieta kā gulēšanas poza var radīt apdraudējumu bērna dzīvībai! Mazulis varēs gulēt uz sāniem vai vēdera tad, kad pats pratīs pagriezties šādā pozā. 

Nesmēķēt grūtnieces, zīdītājas vai zīdaiņa klātbūtnē! 

Protams, arī pati sieviete nedrīkst smēķēt vai atrasties piesmēķētās telpās ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā. Bez tā, ka smēķēšana (t. sk. pasīvā) rada PNS risku, tā ietekmē arī placentas asinsriti grūtniecības laikā un krūts piena daudzumu pēc bērna piedzimšanas. Pierādīts arī, ka smēķējošas mammas vidēji divas reizes īsāku laiku zīda mazuli ar krūti, jo var rasties problēmas ar laktāciju. Taču ekskluzīva zīdīšana līdz bērna sešu mēnešu vecumam ievērojami samazina PNS risku. 

Knupīši

Pirmā dzīves mēneša laikā katru brīdi (arī tad, kad zīdainis nevēlas ēst), kad bērns vēlas zīst, viņam ir jāsaņem mātes krūts, nevis knupītis. Kad mazulis kļuvis mēnesi vecs, knupi var dot tikai atsevišķos brīžos, piemēram, lai viņš aizmigtu. 

Kad bērns iemidzis un knupi izspļāvis, 

to atpakaļ mutē nebāž! 

Pārkaršana

Nav pierādīts, ka karstie vasaras mēneši nelabvēlīgi ietekmētu bērnu veselību, taču ir apstiprinājies, ka pārkaršana var sekmēt pēkšņās nāves sindromu. Istabas nedrīkst pārkarsēt! Ikdienā mazulim jāguļ telpā, kur vidējā gaisa temperatūra ir 20–22 grādi, ziemā var būt pat 18–20 grādi. Svarīgi zināt, ka bērns var pārkarst arī gada aukstajos mēnešos – situācijās, kad tiek saģērbts pārlieku biezi. Tā kā agrīnā vecumā bērns nesvīst, tad to, ka viņam ir karsti, var noteikt pēc ādas siltuma – ja tā ir siltāka nekā pieaugušajam, mazajam ir par siltu.

Riski, kas jāņem vērā

Tie, kas pierādīti saistībā ar pēkšņās nāves sindromu: 

• gulēšanas poza uz vēdera vai sāniem;
• nepareizi iekārtota gultiņa; •
• lieki priekšmeti vai mantiņas gultiņā, ratos;
• mātes smēķēšana grūtniecības laikā;
• pārkaršana.

2. Traumas iespēja:

• kritiens no augstuma;
• applaucējums;
• mājdzīvnieka uzbrukums;
• priekšmetu uzkrišana;
• elpceļu nosprostošanās.

3. Bērna attīstības kavēšana: 

• troksnis, liels skaļums;
• nepietiekama uzmanība pret bērnu;
• sapurināšana, kratīšana.