Cik ilgi lipīgās slimības var nodot citiem?

Raksts no grāmatas “Kā nosargāt savu bērnu”.

Saaukstēšanās. Parasti tā sākas ar iesnām, šķaudīšanu un/vai kakla sāpēm. Vēlāk var parādīties arī klepus. Lai arī aplipināt citus visbiežāk var tad, kad slimība ir visprogresējošākā, citiem var nodot slimību arī vienu vai divas dienas, pirms pašam parādās pirmie simptomi. 

Saaukstēšanās ilgst no vienas līdz divām nedēļām.

Gripa. Arī ar šo vīrusu var inficēt citus 24 stundas pirms simptomu parādīšanās. Gripa sākas strauji – vēl no rīta bērns ir možs, bet jau pēcpusdienā viņu moka drudzis un citi gripai raksturīgie simptomi.

Vislipīgākā gripa ir 24–48 stundas no slimības pirmajiem simptomiem. Ap piekto slimības
dienu lipīgums par galvas tiesu mazinās un praktiski nav nosakāms bērnam laboratorijā.
 

Atceries! 

Gripa nebūt nav tikai nevainīga augšējo elpceļu infekcija. Tā potenciāli var radīt smagas komplikācijas, piemēram, pneimoniju, sirds muskuļa iekaisumu, centrālās nervu sistēmas iekaisumu. Pret gripu ir ieteicams vakcinēties – tas var pilnībā neglābt no saslimšanas, bet būtiski mazināt iespēju attīstīties dzīvībai bīstamām komplikācijām.
 

Covid-19. Vīruss SARS-CoV-2 izpaužas ar drebuļiem un drudzi, apgrūtinātu elpošanu, nogurumu, klepu, kā arī sliktu dūšu vai caureju. Ar šo vīrusu var inficēt citus vienu līdz divas dienas, pirms parādījušies kādi no minētajiem simptomiem. Ievērojami tas mazinās piektajā līdz septītajā slimības dienā (visizteiktākais lipīgums ir sākumā, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, un trīs dienas pēc tam, kad ķermeņa temperatūra vairs nepieaug). 

Kontaktēties ar citiem ir droši pēc trim dienām, kad slimniekam ir normalizējusies ķermeņa temperatūra. 

Tāpat ir gadījumi, ka slimību pārnēsā citam, lai arī pašam nav nekādu slimības pazīmju.
 

Garais klepus. Tā ir bakteriāla infekcija, kas bīstamāka ir zīdaiņiem, taču saslimt var arī pusaudži un pat pieaugušie. Inficēšanās notiek pilienveidā, turklāt var inficēt citus pat divas līdz trīs nedēļas pēc klepus sākuma.

Atceries! 

Sevišķi bīstama šī infekcija ir zīdaiņiem. Tā var komplicēties ar smagām elpošanas grūtībām, iespējami arī letāli gadījumi. Lai izvairītos no tā, ieteicama vakcinācija.
 

Norovīruss. Caureja, slikta dūša, sāpes vēderā, galvassāpes, drudzis, vemšana ir biežākie šā vīrusa simptomi. Lipīgs no simptomu sākuma līdz vismaz trim dienām pēc atveseļošanās.
 

E. coli jeb zarnu nūjiņas. Izplatīta baktērija, kas izraisa caureju. Baktēriju var nodot citiem, ja netiek mazgātas rokas, ar netīrām rokām tiek aizskarti pārtikas produkti un netiek pirms ēšanas nomazgāti, kā arī saslimušajam peldoties baseinā.

Citus var aplipināt visbiežāk slimošanas laikā un ap 48 stundām pēc izveseļošanās. Nedēļu pēc simptomu izzušanas absolūtais vairākums vairs nav infekciozi.
 

Konjunktivīts. To izraisa baktērijas, vīrusi, kairinātāji vai alergēni, kas iedarbojas uz acs iekšējo plakstiņu un acu audiem. Par konjunktivītu liecina sarkanas, ūdeņainas vai niezošas acis. Ja izraisītājs ir infekciozs, tad acis struto. 

Inficēt citus var vienu vai divas dienas, pirms parādījušies pirmie simptomi, vai 24 stundas pēc antibakteriālo pilienu lietošanas.
 

Impetigo. Tā ir ādas infekcija, kas biežāk skar mazus bērnus. Lipīgās čūlas parasti parādās uz sejas, rokām, kakla vai dibena.

Infekcija ir lipīga, un to var viegli pārnest citiem ar ūdens starpniecību, kā arī tad, ja tiek aiztiktas čūlas. Roku mazgāšana var palīdzēt mazināt inficēšanās risku.

Masalas. Masalas nav tikai mazas sarkanas pumpiņas. Vīruss izraisa arī sausu klepu, iesnas, kakla sāpes un drudzi. Masalas var iegūt gaisa pilienu vai tieša kontakta ceļā. 

Bērns var inficēt citus četras dienas, pirms parādās pirmie izsitumi, un četras dienas pēc tam.
 

Vējbakas. Vīrusam raksturīgie simptomi ir iekaisis kakls, drudzis, ķermeni klāj jutīgi, niezoši pūslīšveida izsitumi. Bērnam jābūt izolācijā deviņas dienas no pirmo izsitumu parādīšanās.