Aizsegties ar somu, pakāpties vai saritināties kamolā. Rīcības plāns, ja uzbrūk suns

Raksts no grāmatas “Kā nosargāt savu bērnu”.

Jāmāca bērnam un jāievēro pieaugušajiem – pret svešu suni ir jāizturas piesardzīgi, ar distanci. Pat ja suņa saimnieks apgalvo, ka šis ir nekaitīgākais radījums pasaulē. Suns ir un paliek dzīvnieks, bet dzīvnieks nav prognozējams! 

Pat suņa dauzīšanās, plucinot bikses, rotaļīgi ķerot kājā vai lecot virsū, pēkšņi var pāraugt azartiskā sportā, kad atrasts atbilstoša izmēra cilvēciņš, kas neprot sevi aizsargāt. Tad bieži vien visvairāk cieš bērna galva – sejas daļa vai skalps. 

Ja lielākajiem bērniem ir bieži jāiet garām kaimiņmājām, kur ir nikni suņi vai tie brīvi staigā pa pagalmu un nereti tiek laukā no pagalma, labāk izdomāt bērniem citu ceļu vai vienoties ar kaimiņiem, kad suņus pieskatīt. 

Bērnam ir jāmāca pret suni izturēties jauki un laipni, jāmāca respektēt suņa ķermeni un telpu ap to. Jāmāca no svešiem suņiem nevis baidīties, bet izturēties neitrāli un droši, kā arī jāiemāca pamata likumi, satiekot svešu un dusmīgu suni. 

Ja suns agresīvi skrien virsū, var apstāties un mierīgi parunāties, bet nestiept pretī rokas, jo pastāv liels risks, ka iekodīs. 

Bērnu rotaļu laukumā, kas saistīts ar fiziskām aktivitātēm, suni labāk izolēt. 

Bērnam jāzina, ka sunim nedrīkst tuvoties, ja tas ēd, grauž savu rotaļlietu, ir noguris, guļ vai ir slims. Nelikt seju tuvu suņa purnam, neņemt sunim nost koku vai bumbu, kuru tas tur mutē. Netuvoties sunim, ja tas rūc vai kāpjas atpakaļ. 

Ja uzbrūk svešs suns, ieteicams pakāpties uz kaut kā augstāka, piespiesties ar muguru pret sētu un sastingt. Ja ir soma, novietot to priekšā vēderam. Ja suns uzbrūk, neveidot acu kontaktu, nekliegt, nevicināt rokas, nespert. Tāpat jāzina, ka nevajag mēģināt aizbēgt skrienot – suns skrien ātrāk. Vecākiem ar bērnu jāpārrunā un rotaļas veidā jāmāca, kā no uzbrūkoša suņa sevi var pasargāt – nokrist zemē, pievilkt sev klāt kājas un ar rokām apsegt galvu. Brīdī, kad suns uzbrūk, tas ir glābiņš – tiek pasargāta galva, seja, vēders un kājas! Šādā pozā esošam cilvēkam sunim īsti nav kur ar zobiem ieķerties. 

Ja bērns brauc ar velosipēdu un pēkšņi izskrien suns, kas metas viņam kājās, mācīt apstāties un mierīgi ar dzīvnieku parunāties. Velosipēds jānovieto kā aizsargs starp sevi un suni. 

Ja bērnam sanāk staigāt gar kaimiņa sētu, kur drasē vai pie ķēdes ir neapmierināts suns, jāizstāsta, ka mēdīties un tracināt dzīvnieku nedrīkst. Šādas lietas suns lieliski atceras, kad tiek vaļā! 

Negadījumi ar dzīvniekiem nebeidzas tikai ar neglītām rētām. Jebkurš nopietnāks suņa uzbrukums traumē bērna drošības sajūtu. Šoks pēc dzīvnieka uzbrukuma vai koduma var nopietni iedragāt arī bērna valodu – vai nu uz laiku, vai uz visu mūžu var palikt trauma, kas izpaužas kā valodas raustīšana. 

Nopietnākais kaitējums – trakumsērga. Trakumsērga ir vīrusa ierosināta slimība, kas visbiežāk rodas pēc dzīvnieka koduma, kam ir raksturīgs nervu sistēmas bojājums un kas vienmēr beidzas ar pacienta nāvi. 

Zāļu pret trakumsērgu nav, tāpēc ārsts vērtē, kāda pēcekspozīcijas profilakse ir nepieciešama. 

Pēcekspozīcijas profilakse sastāv no diviem posmiem – brūču apstrādes un no imunizācijas. Imunizācijā ietilpst vakcīna un trakumsērgas imūnglobulīns. Brūču apstrāde būs vienmēr, bet par imunizāciju un tās veidu, atkarībā no riska un, atbilstoši nacionālajiem standartiem, lems ārsts. 

Jāatzīmē, ka visos gadījumos, kā tas bija agrāk, vakcinācija netiek veikta. Ārsts vērtē, vai dzīvnieks atbilst vai neatbilst aizdomīga gadījuma definīcijai. Tāpat tiek vērtēts, cik laicīgi ir notikusi vēršanās pie ārsta – palīdzība pie ārsta jāmeklē ne vēlāk kā 7 dienu laikā pēc koduma, līdzi ņemot dzīvnieka potēšanas datus, ja iespējams. 

Labā ziņa – Pasaules dzīvnieku veselības organizācija 2015. gadā Latvijai piešķīra no trakumsērgas brīvas valsts statusu, un šo statusu Latvijā joprojām saglabā!

Uzmanību! Dzīvnieki, kuri var būt uzskatāmi par inficētiem ar trakumsērgu, ir suņi, kaķi, mājas seski un jebkurš cits mājdzīvnieks, kurš ir zīdītājs un kuram ir sugai neraksturīga uzvedība, kurš uzbrucis bez provokācijas. No savvaļas dzīvniekiem Latvijā parasti tie ir jenoti, seski, lapsas, sikspārņi un citi.