Bērni slīkst pat peļķēs! Kas jāmāca bērnam, lai atpūta pie ūdens būtu droša

Raksts no grāmatas “Kā nosargāt savu bērnu”.

Konsultējis ārsts, RSU MITC simulāciju instruktors Mareks Marčuks; Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Jau no mazām dienām jāmāca bērnam droša uzvedība pie ūdens – jo īpaši, ja ir piemājas dīķis, baseins vai cita ūdenstilpe. Pēc iespējas šīs ūdenstilpes jānorobežo ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim. Dārzā neatstāt uz zemes traukus (spaiņus, bļodas u. c.), kas ir piepildīti ar ūdeni, piemēram, lietusūdens mucas! Jāuzrauga visas ūdenstilpes, pie kurām atrodas, – grāvis, aka u. c. 

Vasarā

Jau no mazām dienām jāmāca bērnam droša uzvedība pie ūdens – jo īpaši, ja ir piemājas dīķis, baseins vai cita ūdenstilpe. Pēc iespējas šīs ūdenstilpes jānorobežo ar sētu, lai bērnam nav iespējas patvaļīgi piekļūt ūdenim.

Vienmēr uzmani bērnu, kas ir ūdenī. Noslīkt var pat mājas vannā vai laukos ūdens baļļā, kur bērni mēdz rotaļāties karstās vasaras dienās. Nenovērs no bērna ūdenī acis pat uz mirkli! Pieskatot bērnu, kas atrodas ūdenī, nelieto ekrānierīces!

Esot pie dabīgām ūdenskrātuvēm, nedrīkst izlaist mazuli no redzesloka! Ja viņu uz brīdi atstāj, jālūdz vienam no klātesošajiem palikt par atbildīgo – nevis uzsaukt visiem, lai pieskata, bet uzrunāt konkrētu personu. Šo pienākumu nedrīkst uzticēt citiem bērniem vai pusaudzim. Viņu uzmanību var viegli novērst kādas citas nodarbes, un mazais paliks nepieskatīts. Kamēr pieaugušais peld, otram pieaugušajam (!) bērns jāuzrauga! Ja peldas abi vienlaikus, mazā slīkšanu var nepamanīt, jo slīkstot cilvēks nespēj kliegt – viņam trūkst elpas, mute lielākoties atrodas zem ūdens vai arī viņš krampjaini kampj gaisu. Dažkārt slīkšana izskatās pat pēc laimīgas plunčāšanās!

ESI VĒRĪGS! Ja tiek novērota bērna dīvaina uzvedība ūdenī (izteikti māj ar rokām, periodiski galva ir tad virs, tad zem ūdens u. tml.), nekavējoties jāreaģē. Labāk trauksme būs sacelta lieki, nekā draudi nebūs novērtēti laikus. Reizēm bērni šādi spēlējas un ākstās, bet par to nevar būt droši. Bērnam jāmāca, ka ūdenī šādi māžoties nav pareizi, un jāpaskaidro, kāpēc. (Kā rīkoties, ja bērns slīkst, lasi šeit. )

Alkoholisko dzērienu lietošana nav savienojama ar atpūtu pie ūdens, jo paaugstina nelaimes gadījumu un traumatisma risku! Alkohols nelabvēlīgi ietekmē uztveri un var pasliktināt spēju vecākiem droši parūpēties par savu bērnu.

Jau kopš agrīna vecuma vecākiem bērniem jāmāca:

• peldēt un jāattīsta iemaņas, kādas nepieciešamas, atrodoties ūdenī,
• ka viņš viens pie ūdenstilpēm iet nedrīkst, ka nepazīstamās vietās jāpeldas uzmanīgi un nirt tajās nedrīkst,
• ka ūdenī ir jākāpj no krasta un ka nav droši lēkt iekšā no laipām vai stāviem krastiem,
• ka nedrīkst iet ūdenī lietainā laikā, vētrā vai ja ir lieli viļņi, izteikti aukstā ūdenī.
• ka nepieciešams arī uzmanīties no zemūdens straumēm, kuras var bērnu apgāzt vai ieraut ūdenstilpē dziļāk.
• ka nedrīkst peldēt peldēt tālāk par drošajām pludmales zonām. Ja ir redzami norobežojumi, piemēram, bojas, tie jāievēro.

Jāizvērtē, vai bērniem atļaut atrasties uz piepūšamajiem matračiem, jo pastāv risks, ka tos vējš var iepūst dziļāk ūdenī vai bērns var no tiem ievelties ūdenī.

Vienīgais peldēšanas palīglīdzeklis, kas var izglābt bērna dzīvību, ir pareizi uzvilkta peldveste (bet ne piepūšamā). Cits aprīkojums – peldriņķis, uzroči, peldmatrači – slīkšanas gadījumā nav droši. 

Māci bērnam peldēt, bet dari to droši. Neļauj ūdenī iet dziļāk par līmeni, kad bērns var stabili ar visu pēdas virsmu nostāties uz ūdenstilpes gultnes. Esi vienmēr blakus bērnam – gan ūdenī, gan pludmalē. 

Ziemā

Arī ziemā pie ūdenstilpnēm ir jāmāca un jāievēro drošība. Māci bērnu uz ūdenstilpju ledus nekāpt, jo tas nav droši. Izstāsti par iespējamo bīstamību bērna drošībai un veselībai. Arī vecākiem jāatceras – nedz liels, nedz mazs uz ūdenstilpju ledus nedrīkst atrasties, jo uz ikvienas ūdenstilpes pastāv iespēja ielūzt ledū. Ja vēlies baudīt ziemas priekus, dari to droši – speciāli ierīkotās slidotavās.

Zini! Neviens ledus uz ūdenstilpes nav 100 % drošs. Katru ziemu atsevišķas pašvaldības ziņo, vai, kad un uz kurām ūdenskrātuvēm ir droši uzturēties. Ja uz ūdenstilpēm noteiktajā periodā ir nedroši atrasties, pašvaldības policija drīkst piemērot naudas sodu – Rīgā tas var būt pat līdz 70 eiro. Vienā ūdenstilpē ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs – pie krastiem tas var būt plānāks, vidū biezāks. Plānāks ledus var būt arī tur, kur ir zemūdens avoti, straumes vai kur iesalis kāds objekts. Ledus biezāks būs uz dīķiem un ezeriem nekā upēm vai jūrā. 

No mazotnes jāmāca bērnam, kā rīkoties, ja ūdenī gadās ielūzt pašam vai ja ielūst kāds cits. 

Ja ūdenī ielūst pats: 

• skaļi jāsauc palīgā;
• jāturas pie ledus, plati izplešot rokas;
• jāpagriežas uz muguras tā, lai galva un pleci nedaudz atbalstītos uz ledus malas;
• jāmēģina elpot stabili.

Ja ielūzis cits: 

• skaļi jāsauc palīgā un jāzvana 112; •
• ielūzušajam jāmēģina pasniegt garu zaru vai striķi – tas jādara, esot ne tuvāk par 2–5 metriem;
• ja neizdodas sniegt palīdzību, jāsagaida glābšanas brigāde;
• nav prātīgi pašam skriet palīgā, jo ir liels risks, ka ielūzīs abi;
• jāsniedz mutiski padomi cietušajam, kas ir aprakstīti augstāk;
• kad izdodas izkļūt no ūdens, rāpus jāvirzās uz krastu; • pēc izglābšanās jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai 113;
• cietušajam pēc izglābšanās jānovelk mitrais apģērbs un jāsasilda ar sausām drēbēm un siltu dzērienu. Ja nav sausa rezerves apģērba komplekta, slapjās drēbes nost nevilkt!