Ko darīt, ja vakcinācijas kalendārs iekavēts, un vēl 7 vecāku jautājumi par vakcināciju

Raksts no grāmatas “Kā nosargāt savu bērnu”.

Šajā laikā bērns drīkst saņemt arī citas nepieciešamās vakcīnas. Vienīgais ierobežojums attiecas uz MMP (masalas, masaliņas, cūciņa) un vējbaku vakcīnu – ja tās abas netiek ievadītas vienas vizītes laikā, tad jāievēro vismaz viena mēneša intervāls. 

Tas nepieciešams, lai nenomāktu imunitātes veidošanos pret tieši šo vienu dzīvo vakcīnu (vējbaku vakcīna) ar antivielām, kas izveidojušās otras dzīvās vakcīnas laikā (MMP vakcīna). Citu dažādu dzīvo vakcīnu ievadei konkrēti intervāli starp tām nav nepieciešami.
 

Tāpat paredzētajā laikā vakcināciju neveic, ja bērns ir nopietni saslimis. Potes atliek uz laiku, kad nokrītas augstā temperatūra, taču 

viegli saaukstēšanās simptomi nav šķērslis, lai vakcināciju veiktu droši un efektīvi.

Vai vairākas vienlaikus ievadītas vakcīnas neizraisīs vairāk nevēlamu notikumu pēc vakcinācijas?

Jebkura vakcinācija var izraisīt reakcijas – gan lokālas, gan sistēmiskas. Tomēr tās savā starpā nesummējas neatkarīgi no tā, cik daudz un kādas vakcīnas ir saņemtas.
 

Vai drīkst veikt vakcināciju antibiotiku lietošanas laikā?

Antibiotiku lietošana nav iemesls, lai atliktu plānoto vakcināciju. To var atlikt gadījumos, kad bērnam ir vidēji smaga vai smaga akūta saslimšana (ar paaugstinātu temperatūru virs 38 °C), kuras laikā tiek vai netiek lietotas antibiotikas.
 

Vai ir ieteicams atlikt vakcināciju, ja bērns bieži slimo?

Vakcinācija noteikti nebūtu jāatliek, ja bērns atkārtoti slimo. Gluži pretēji, bērniem ir laikus jāsaņem vecumam atbilstošā un paredzētā vakcinācija – tā palīdz bērna organismam pretoties smagām slimībām, kuru izraisītāji ir ne tikai vīrusi, bet arī baktērijas. Šādā veidā bērns tiek pasargāts no saslimšanas ar dzīvību apdraudošām slimībām.
 

Kad vakcinācija jāsāk no paša sākuma?

Vakcināciju uzsāk no paša sākuma tikai tad, ja personai ļaundabīgas slimības dēļ bijusi cilmes šūnu transplantācija, kas nozīmē, ka visa imūnā atmiņa ir pilnībā zudusi un tā ir jāatjauno no paša sākuma.

Vai dzīvas novājinātas vakcīnas var izraisīt slimību, un vai pastāv iespēja inficēt apkārtējos (piemēram, vējbaku vakcīna)?

Dzīvu novājinātu vakcīnu sastāvā esošais antigēns nav spējīgs izraisīt saslimšanu, un pēc
vakcīnas saņemšanas persona nevar inficēt apkārtesošos. Dzīvo vakcīnu ievade var tikt uz laiku atlikta tikai smagas imūnsupresijas gadījumā, ko izvērtē vakcinācijas vai konkrētās slimības speciālists.
 

Vai vakcinācija var saasināt bērna hroniskās slimības (atopisko dermatītu, CNS patoloģijas, iedzimtas slimības, retās slimības u. c.)?

Vakcinācija nevar saasināt hroniski slimo pacientu stāvokli. Gluži pretēji – vakcinācijas neveikšana vai atlikšana var apdraudēt šo pacientu veselību, pakļaujot riskam inficēties un saslimt ar infekciju slimībām. Pacientiem ar hroniskām slimībām infekciju norise bieži ir smaga un komplicēta.
 

Vai ir nepieciešams noteikt antivielu līmeni pirms un pēc vakcinācijas, lai zinātu, kā veidojas vai darbojas imunitāte?

Antivielu līmeni pirms vai pēc vakcinācijas nosaka tikai atsevišķām pacientu grupām, piemēram, pacientiem, kuriem ir aizdomas par noteiktu imūnās sistēmas defektu. Reizēm šajos gadījumos diagnostikai nosaka antivielu līmeni pēc vakcinācijas. Antivielu noteikšanas nepieciešamību un metodi, kā to veikt, norāda speciālists.
 

Vakcinācija ir pierādīta kā labākais, efektīvākais un drošākais infekcijas slimību profilakses līdzeklis. 

Vakcinācijas panākumi nāvējošu slimību novēršanā, lai cik paradoksāli tas būtu, vairo vakcinācijas efektivitātes apšaubītāju skaitu, jo, mazinoties saslimstībai ar vakcīnnovēršamām slimībām, mazinās sabiedrības motivācija vakcinēties un dažreiz arī ārstiem veikt vakcināciju.

Atceries!

Latvijas valsts, kā arī Bērnu tiesību konvencijā noteikts, ka bērnam ir tiesības uz veselību, ko palīdz nodrošināt vakcinācija.