Situācijas, kad noteikti saukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu

Zvani 113 neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai šādos gadījumos:

• bezsamaņa;
• apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi;
• ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, kas apdraud dzīvību;
• pēkšņi sirdsdarbības traucējumi, sāpes sirds apvidū, auksti sviedri, samaņas zudums;
• pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums;
• pēkšņas sāpes vēderā, saindēšanās, vemšana, intensīva caureja;
• pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi;
• smagas alerģiskas reakcijas vai citas dzīvību apdraudošas situācijas.

Ja no tuvākās slimnīcas dzīvojat vairāku stundu brauciena attālumā, noteikti zvaniet uz ārkārtas tālruni 113, nevis bez saziņas ar mediķiem centieties bērnu slimnīcā nogādāt paši! Dispečers izvērtēs situāciju – ja varēsiet mērot tālo ceļu paši, tad viņš to ieteiks. 

Zināšanai

NMPD brigādes ir izvietotas tā, lai, pēc MK noteikumiem, 75 % gadījumos mediķi pie cietušā mazā cilvēka varētu ierasties pilsētās ne vēlāk kā 12 minūšu laikā, novadu pilsētās ne vēlāk kā 15 minūšu, bet pārējā teritorijā ne vēlāk kā 25 minūšu laikā no izsaukuma pieņemšanas brīža. 

Valstī darbojas vienots dienests, un uz izsaukumu izbrauc tuvākā brīvā brigāde, līdz ar to palīdzība tiek sniegta iespējami operatīvi. 

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai uz ārkārtas tālruni 113 zvanītu tikai dzīvību apdraudošās situācijās. Jo, ja mediķu brigādes būs aizņemtas izsaukumos, kad varēja vērsties pie ģimenes ārsta vai dežūrārsta, piemēram, temperatūra, neliela brūce, sāpes kaklā u. c., tad tās var nākties ilgāk gaidīt izsaukumos, kuros situācija ir kritiska un izšķirošas ir minūtes, piemēram, bezsamaņa, aizrīšanās u. c.
 

Zvani uz ārkārtas tālruni 113 neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, ja bērnam ir:

• paaugstināta temperatūra, kura nemazinās, lietojot medikamentus pēc ģimenes ārsta norādēm. Ja temperatūra kāpj virs 39,5 grādiem, tad, it īpaši bērniem līdz 3 gadu vecumam, tā var izsaukt krampjus un būt bīstama dzīvībai;
• šķidruma zudums. Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra vai izteikta caureja un viņš atsakās dzert vai arī jūtams, ka mazulis ar uzņemto šķidrumu nekompensē tā zudumu, tad atūdeņošanās var iestāties dažu stundu laikā;
• galvas trauma. Jebkura galvas trauma var būt bīstama dzīvībai. Pēc kritiena, kurā savainota galva, simptomi var attīstīties vairāku stundu laikā, tāpēc bērns vecākiem rūpīgi jānovēro. Mediķim cietušais ir jāatrāda, ja viņš kļūst apātisks, miegains, sākas vemšana, krampji, bezsamaņa vai ja pēc kritiena ir bijis samaņas zudums – kaut vai īslaicīgs;
• lūzumi. Necenties izšķirt traumas veidu – domā, ka tas var būt lūzums. Tāpēc līdz mediķu ierašanās brīdim necenties lūzumu kustināt vai fiksēt! Vislabāk, ja parūpēsies, ka bērns traumēto vietu tur miera stāvoklī, piemēram, atgūlies gaida mediķus;
• elektrotrauma. Pat ja pēc elektrotraumas bērnam nav sūdzību, viņš jānogādā slimnīcā, jo pēkšņa sirds apstāšanās var notikt arī pēc 24 stundām;
• slīkšana. Ja bērns bijis pakļuvis zem ūdens, viņu vajadzētu nogādāt slimnīcā, lai konsultētos ar mediķiem vai novērstu iespējamos sarežģījumus, kādi var attīstīties pēc slīkšanas;
• indīga kukaiņa dzēliens mutē vai kakla apvidū. Ja bērnam mutē iedzēlusi bite, lapsene vai irsis, var sākties mutes gļotādas un elpošanas ceļu tūska un smakšana, tāpēc vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.