Dzīvesveids mazuļa plānošanas laikā
-
Dace Rezeberga
Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ginekoloģe, Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste
Grūtniecības plānošana ir piemērots laiks, lai pārskatītu savu dzīvesveidu, uzlabotu dzīves kvalitāti un saglabātu šos paradumus arī pēc mazuļa piedzimšanas. Ja nav bijusi motivācija sevis dēļ ieviest pārmaiņas dzīvē, iespējams, bērna dēļ to būs vieglāk izdarīt. Izvērtējot ģimenes dzīvesveidu grūtniecības plānošanas periodā, iespējams, tas būs jāmaina uz visiem laikiem ne tikai vienam no vecākiem, bet abiem partneriem, lai vēlāk bērns ienāktu ģimenē ar veselīgiem dzīvesveida paradumiem. Ģimenes veselīga dzīvesveida paradumi, mazuli plānojot, gaidot un viņam piedzimstot, var potencēt labāku bērna attīstību. Ir svarīgi abi šie aspekti – gan tas, ko mēs bērnam ieprogrammējam, viņu gaidot un plānojot, gan arī tas, ar ko bērns sastopas, nonācis dzīvē.
Hroniskas slimības un sievietes svars
Pacientiem ar hroniskām saslimšanām pirms bērna plānošanas būtu jāapmeklē ārsts, lai panāktu maksimāli labu slimības kontroli pirms grūtniecības iestāšanās. Iespējams, var nākties mainīt medikamentus, jo ir medikamenti, kas nav savietojami ar grūtniecību. Varbūt ir jāpalielina medikamentu devas. Lai grūtniecība būtu veiksmīgāka, svarīgi, lai grūtniecības sākumā sievietei būtu normāls svars. Ja svars ir paaugstināts, pirms grūtniecības iestāšanās vēlams to normalizēt. Tas ir būtiski, jo patoloģisks svars vai patoloģisks svara pieaugums var atstāt iespaidu uz augļa attīstību. Paaugstināts svars bieži saistās arī ar cukura vielmaiņas traucējumiem grūtniecības laikā, un tas ietekmē bērna attīstību.
Nevajadzētu domāt par smēķēšanu kā par neatmetamu lietu. Smēķēšanai ir daudzveidīga nelabvēlīga ietekme – sievietei tā ietekmē asinsriti dzemdē, maksts mikrofloru, vēlāk augļa augšanu.
Dzīvesveida rekomendācijas
Domājot par dzīvesveida rekomendācijām, plānojot mazuli, būtu vērts savu dzīvesveidu pārskatīt no dažādiem aspektiem, bet jo īpaši jāvērtē kaitīgo ieradumu klātbūtne topošo vecāku dzīvē, uztura un kustību paradumi. Tāpat atsevišķi jāvērtē stresa faktors, kas mūsdienās diemžēl ir biežs faktors tieši vīriešiem.
- Kritiski jāpārskata kaitīgi ieradumi – vēl pirms grūtniecības iestāšanās būtu vēlams abiem partneriem atmest smēķēšanu, izvairīties no alkohola lietošanas, arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas – tās ar grūtniecību ir nesavietojamas. Nevajadzētu domāt par smēķēšanu kā par neatmetamu lietu. Smēķēšanai ir daudzveidīga nelabvēlīga ietekme – sievietei tā ietekmē asinsriti dzemdē, maksts mikrofloru, vēlāk augļa augšanu. Ir novērots, ka, ja smēķē abi, tad vienam no partneriem atmest smēķēšanu ir ļoti grūti, turklāt vienlīdz lielu ļaunumu nodara pasīvā smēķēšana, atrodoties piesmēķētās telpās. Tāpēc ieteicams to vienlaikus darīt abiem topošajiem vecākiem. Tāpat būtu jāpārskata alkohola patēriņš – ar mērķi to maksimāli samazināt. Brīdī, kad grūtniecība ir iestājusies, sievietei būtu pilnībā jāatsakās no alkohola – neviena, pat vīna glāze, nav droša deva grūtniecei. Saprotams, ļoti daudz kas ir atkarīgs no katra cilvēka ģenētikas, bet to, kā kaitīgās vielas ietekmēs augošo mazuli, nav iespējams paredzēt. Ir redzams, ka dažkārt spiedīgos apstākļos auguši un dzimuši bērni piedzimst sveiki un veseli, bet citur tuvu ideālos apstākļos dzimušie jau piedzimst ar problēmām. Ģenētikai ir liela loma potencēt vai novērst nelabvēlīgās ietekmes. Laikā, kad menstruācijas jau kavējas, ir jāiestājas sarkanajai aizlieguma līnijai attiecībā uz smēķēšanu un alkoholu un citu apreibinošo vielu lietošanu.
- Uztura paradumi. Plānojot grūtniecību un jau grūtniecības agrīnajā stadijā, ļoti svarīgi sievietei ir saņemt sabalansētu uzturu. Ja sieviete ir vesela, ēd sabalansētu uzturu un neizslēdz no uztura nekādas atsevišķas produktu grupas, tad kompleksie vitamīni, plānojot grūtniecību, papildus nav jāuzņem. Jāatceras, ka katram organismam ir individuālas vajadzības, kas atkarīgas no cilvēka uztura paradumiem, dzīvesveida, nodarbošanās, svara un citiem faktoriem. Sabalansēts – tas ir konkrētam indivīdam piemērots – uzturs. Savukārt, ja ir problēmas uzņemt sabalansētu uzturu, palīgā var nākt grūtniecēm paredzētie vitamīni. Tos izvēloties, jāseko vitamīnu sastāvam, īpaši pievēršot uzmanību folskābes un joda saturam. Nav tā, ka sievietei ir jālieto viss pieejamais vitamīnu klāsts, bet tikai tas, kas katram indivīdam ir vajadzīgs. Vasarā noteikti var, pareizi sabalansējot uzturvielas, pilnvērtīgi uzņemt visus mikroelementus un vitamīnus, kas nepieciešams kā māmiņai, tā auglim. Reizēm noder uztura speciālista padoms. Tomēr ir elementi, kas grūtniecības plānošanas posmā ir nepieciešami ikvienai sievietei:
- Folskābe un jods – trīs mēnešus pirms grūtniecības iestāšanās
Folskābe un jods topošajām māmiņām ir svarīgi, lai nodrošinātu veiksmīgu augļa attīstību. Folskābes uzņemšana mazina risku topošā bērna nervu caurulītes defektu attīstībai, bet jodam ir būtiska nozīme augļa centrālās nervu sistēmas attīstībā. Ja grūtniecības laikā tiek uzņemts mazāks joda daudzums, iespējams, bērna garīgā attīstība nesasniegs maksimālo intelektuālo ģenētisko iespēju. Augļa agrīnajos attīstības periodos, kad sieviete vēl nenojauš par grūtniecību, joda un folskābes daudzumam ir jau jābūt pietiekamam, tāpēc ir rekomendācijas trīs mēnešus pirms grūtniecības iestāšanās uzņemt vismaz četrus miligramus folskābes un 250 mikrogramu joda dienā. Ar uzturu var uzņemt ap 100 mikrogramu joda, tāpēc pārējais ir jāuzņem papildus.
- D vitamīns – kā jebkuram cilvēkam
Sievietei, kura plāno grūtniecību, ziemas periodā jāuzņem papildus D vitamīns rekomendētajās devās, lai izslēgtu tā deficītu. Arī vīrietim būtu jāsaņem papildus šis vitamīns. Jāņem vērā, ka cilvēkiem ar lielāku svaru būs nepieciešamība uzņemt lielāku D vitamīna daudzumu.
- Zivju produkti vai Omega-3
Ja sievietes uzturā vismaz divas reizes nedēļā nav iekļautas zivis, papildus jālieto polinepiesātinātas taukskābes – kāds no zivju eļļas izstrādājumiem. - Kustības
Šodienas problēma nereti ir pārāk mazkustīgs dzīvesveids, kas korelē ar lieko svaru, un tas savukārt nav labvēlīgs, lai iestātos grūtniecība. Tāpēc veselīga kustību slodze būtu vēlama ikvienam, arī abiem partneriem, kas plāno mazuli. Tām sievietēm, kas līdz grūtniecības plānošanai nav bijušas fiziski aktīvas, plānošanas laiks varētu būt pagrieziena punkts, kad sākt fiziski aktīvāku dzīvesveidu. Vienkāršs veids, kā palielināt fizisko aktivitāti, ir izvēlēties visur doties ar kājām. Svarīgi piedomāt pie tā, lai būtu regulāra aerobā slodze vismaz 30 minūtes ik dienu. Paškontrolei ļoti palīdz un motivē viedie rokas pulksteņi.
Grūtniecības plānošanas laikā fiziskā slodze nav jāierobežo – tā var palikt iepriekšējā apjomā līdz pat brīdim, kad iepriekšējā slodze kļūst par augstu. Topošajai māmiņai ar savu aprūpes sniedzēju ir jāizvērtē, kuras aktivitātes ir un kuras nav vēlams saglabāt, piemēram, jāšana un kalnu slēpošana ir sporta veidi ar lielāku traumatisma risku.
Kontracepcijas atmešana
Tiem topošajiem vecākiem, kuri lieto drošas izsargāšanās metodes – pretapaugļošanās tabletes vai intrauterīnos kontraceptīvos līdzekļus (spirāles) –, būtu vēlams pirms grūtniecības iestāšanās sagaidīt vienu līdz trīs menstruālos ciklus bez grūtniecības iestāšanās. Tomēr, ja grūtniecība iestājas ātrāk, nenozīmē, ka tā būs apdraudēta.
Vai nepieciešams ginekologa apmeklējums?
Pirms grūtniecības plānošanas ir ieteicams profilaktiski apmeklēt ginekologu, lai noskaidrotu vairākus rutīnas jautājumus, piemēram, vai laikus ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings (grūtniecības laikā var būt mazāk ticamas analīzes fizioloģisko pārmaiņu dēļ), vai nav kādas akūtas dzimumceļu infekcijas, lai pārbaudītu maksts skābumu un mikrofloru. Savukārt sonogrāfiju vai asins analīzes parasti nenozīmē, ja vien nav atsevišķu sūdzību. Tas, ko ārsts pārbauda, atkarīgs no sievietes vecuma, dzīvesveida, slimību vēstures. Ja ir kādi riska faktori vai anamnēzē bijušas neveiksmīgas grūtniecības, tad nepieciešamos izmeklējumus nozīmē atsevišķi. Grūtniecību ieteicams uztvert kā fizioloģisku procesu un to pārlieku nemedikalizēt.
Dažādu risku novērtējums
Lai arī grūtniecība ir fizioloģisks process, ir lietas, par kurām ir vērts aizdomāties:
- Vai tuvākajā laikā ir ieplānota vakcinācija
Jāpārdomā, vai netuvojas laiks, kad pienākusi kārtējā ērču encefalīta vai difterijas, gripas vai cita pote. Ja iespējams, labāk vakcināciju ieplānot laikus, jo jāņem vērā dažādu vakcīnu darbības principi un tas, cik ātri veidojas imunitāte. Imūnā reakcija grūtniecības laikā arī var būt vājāka, jo to nosaka fizioloģiskās pārmaiņas grūtnieces imūnsistēmā. - Vai sieviete ir izslimojusi masaliņas un vējbakas
Tām sievietēm, kas nav potētas pret masaliņām vai vējbakām un zina, ka šīs slimības nav izslimotas, būtu vērts izrunāt šos jautājumus ar savu ārstu – iespējams, jānoskaidro antivielu daudzums asinīs un, ja tas ir nepietiekams, var apsvērt domu par vakcināciju. Saslimt ar šīm slimībām grūtniecības laikā nav vēlams. Īpaši bīstams ir masaliņu vīruss un var izraisīt augļa attīstības anomālijas. - Grūtniecība bija iestājusies, taču izdzēru glāzi vīna
Lai cik plānota būtu grūtniecība, ne vienmēr izdodas ievērot visas rekomendācijas. Gadās, ka laikā, kad grūtniecība jau ir iestājusies, bet tas vēl sievietei nav zināms, ir izdzerta kāda glāze vīna. Vērts zināt, ka paiet apmēram septiņas dienas, kamēr apaugļotā olšūna ieligzdojas. Šajā brīdī auglis vēl ir neatkarīgs no dažādām vielām mātes asins cirkulācijā. Alkohola lietošana mērenā apjomā šajā laikā augļa attīstību tik ļoti neietekmēs, taču, kolīdz ir zināms par grūtniecību, grūtniecei alkohola lietošana ir jāpārtrauc.
Īpaši vīrietim
Mūsdienās vīriešiem mēdz būt neauglības problēmas, kas bieži ir dzīvesveida rezultāts. Plānojot mazuli, vēlams atmest smēķēšanu, ierobežot alkohola lietošanu, sabalansēt uzturu, uzturēt regulāru fizisko slodzi. Arī stresa faktors, ko nereti mēdz piedzīvot vīrieši, ietekmē auglību. Ja vīrietis ir vesels, nevajadzētu uz viņu raudzīties caur neauglības prizmu. Topošajam tēvam jāievēro veselīgs dzīvesveids, ziemas periodā jālieto D vitamīns, ja iespējams, uzturā jālieto jodētais sāls, bet kopumā sāls patēriņu vajadzētu ierobežot.
Epiģenētiskā programmēšana
Lai novērstu neinfekcijas slimību attīstību nākamajām paaudzēm, mūsdienīgs skatījums uz nākamo paaudžu veselību ir epiģenētiskā programmēšana. Tādas saslimšanas kā hipertensija, aptaukošanās, diabēts ir cieši saistītas ar mūsdienu Rietumu civilizācijas dzīvesveidu, kas bieži iet roku rokā ar paaugstinātu svaru, mazkustīgu dzīvesveidu un nesabalansētu uzturu. Jau ar savu dzīvesveidu iespējams nodrošināt, ka nākamajām paaudzēm būs mazāks risks uz šādām saslimšanām.
Piemēram, izplatīts kļūst gestācijas jeb grūtnieču diabēts. Ja grūtniece cieš no gestācijas diabēta, tas nozīmē, ka viņas organismā netiek adekvāti kontrolēts cukura līmenis. Rezultātā paaugstinās glikozes līmenis asinīs, glikoze šķērso placentu un nonāk pie mazuļa, bet augļa organisms to sajūt un sāk pastiprināti izstrādāt insulīnu. Ja tas ir ievērojamā apjomā, mazuļa aizkuņģa dziedzeris iemācās strādāt paaugstinātas glikozes apstākļos vēl tikai, mātes vēderā esot. Mazulis izaug liels, viņam būs grūtāk piedzimt, var būt daudz tauku, vielmaiņa auglim jau ir izmainīta. Mazulim var būt diagnoze – gestācijas diabēta sindroms. Šādā gadījumā jau ir notikusi epiģenētiskā programmēšana. Tas nozīmē, ka nav mainīts mazuļa genoms, bet mainīts fenotips, kas nozīmē, ka visi stimuli, kas dzīvē būs saistībā ar vielmaiņu, var būt traucēti. Tāpēc ir tik svarīgi savus dzīvesveida paradumus sakārtot pirms grūtniecības iestāšanās, lai mazulis var ienākt ģimenē ar veselīgākiem paradumiem.