Seksuālās veselības novērtējums

Seksualitāte ir zināšanas par cilvēka ķermeni un pārmaiņām tajā augšanas un attīstības procesa laikā, priekšstati par vīrieti un sievieti, cilvēku domas, jūtas, izturēšanās pret sevi un citiem, attiecības ar citiem cilvēkiem, arī iemīlēšanās, intimitāte un, visbeidzot, arī seksuālās attiecības. Runājot par cilvēka veselību kopumā, tiek izdalītas trīs dimensijas – fiziskā, psiholoģiskā un sociālā. Arī, runājot par seksuālo veselību, ir jāņem vērā visi šie aspekti.

Seksualitātes trīs dimensijas

1. Fiziskā joma – dzimumakts, seksuāli transmisīvas infekcijas, bērnu radīšana, sava ķermeņa higiēna, rūpes par to, piemēram, regulārs ginekologa apmeklējums sievietēm un vizīte pie urologa vīriešiem. Arī drošas kontracepcijas izvēle, sevišķi, ja ir partneru maiņa vai vairāk nekā viens partneris. Latvijā par tiešām drošu kontracepciju uzskatāmi tikai vīriešu prezervatīvi, jo tie ir vienīgie, kas pasargā ne tikai no nevēlamas grūtniecības, bet arī no inficēšanās ar seksuāli transmisīvām slimībām un dažādām vīrusa infekcijām. Pie fiziskajiem aspektiem noteikti jāpiemin arī asinsanalīžu veikšana uz seksuāli transmisīvajām slimībām, dažādu hepatītu un HIV infekcijām, pirms ļauties tuvībai ar jaunu partneri. Jā, nav jākaunas prasīt jaunajam partnerim šos asinsanalīžu rezultātus, jo, piemēram, hlamidioze ir tipiska jauniešu infekcija, kas neārstēta var rezultēties ar neauglību nākotnē.
2. Psiholoģiskā joma – PVO definīcija vēsta, ka laba seksuālā veselība no psiholoģiskā aspekta nozīmē to, ka cilvēkam neviens neko neuzspiež, ka viņš var brīvi paust savu seksualitāti un viņam ir pieeja visai nepieciešamajai informācijai par šo tematu. Tas nozīmē “jā” atbildes uz daudziem jautājumiem – vai partneris ir tieši tas, ar kuru vēlos mīlēties; vai sekss man netiek uzspiests; vai es pats varu noteikt, cik bērnus gribu; vai sekss man ir tik bieži, cik vēlos; vai pieredze vienmēr ir man tīkama; vai es sevi nepiespiežu; vai mani neviens ne uz ko nepiespiež; vai es lietoju tieši to kontracepcijas veidu, kuru vēlos; vai drīkstu izvēlēties partneri un viņam brīvi paust, ko gribu vai negribu attiecībās un seksā; vai es vispār saprotu, ko gribu un kas man patīk.
3. Sociālā joma – bieži pārklājas ar psihisko jomu un nozīmē to, ka cilvēkam ir ienākumi, viņš necieš badu, viņam ir mājoklis, draugi, viņš var īstenot savu brīvo gribu. Seksuālās veselības kontekstā ir līdzīgi. Piemēram, sievietei ir tiesības kļūt par olšūnu donori, ja viņa vēlas, vai – viņai ir tiesības uz drošu abortu. Tiesa, Latvijā regulāri notiek diskusijas, lai abas minētās lietas aizliegtu. Tāpat pie sociālajiem aspektiem pieder brīva pieeja visai vajadzīgajai informācijai par seksuālo un reproduktīvo veselību. Ikvienam pieaugušajam dzīves laikā ir nepieciešams pašizglītoties veselības, tostarp seksualitātes jautājumos, laužot dažādus pastāvošos mītus, piemēram, ka masturbācija rada kaitējumu veselībai vai otrādi – vajag masturbēt, lai puišiem sperma nesastāvas sēkliniekos.

Kādas ir veselīgas seksuālās attiecības?

Galvenais kritērijs ir pozitīva atbilde uz jautājumu – vai esmu laimīgs? Arī attiecību, seksa kontekstā. Tā ir joma, kas ļoti tieši ietekmē pāra fizisko un psihisko veselību, apmierinātību ar dzīvi kā tādu. Ne velti ir teiciens – acis ir dvēseles spogulis. Laimīgam, apmierinātam cilvēkam acis dzirkstī un smaida visa viņa būtība. Veselīgas seksuālās attiecības ir sava veida tilts starp cilvēka emocionālajām vajadzībām un ikdienas dzīvi, tās veido spēcīgu, īpašu saikni starp diviem cilvēkiem, kuri nolēmuši būt intīmi tuvi. 

Sekss rada reālu un arī simbolisku piepildījumu daudzām fiziskām un emocionālām vajadzībām, turpretī neveiksmīga seksa gadījumā cilvēka vajadzības paliek neapmierinātas, radot pārdzīvojumu. Tāpēc laiku pa laikam ir vērts sev atbildēt uz šo galveno jautājumu – vai esmu laimīgs? Ja gadās kādi strīdi, pat lielāki konflikti, šķietami nepārvaramas grūtības vai ir liela spriedze ikdienā darbos, ar bērniem vai citās jomās, tad veselīgas seksuālās attiecības var būt labākās zāles, lai ar to visu tiktu galā. Jā, labs sekss jeb tāds, kurā abi partneri ir apmierināti, kurā nevienam nekas netiek uzspiests vai nodarīts pāri, var būt patiešām dziedējošs. Tas palīdz justies mīlētam, bet mīlēts cilvēks spēj gāzt kalnus.    

Sekss rada reālu un arī simbolisku piepildījumu daudzām fiziskām un emocionālām vajadzībām, turpretī neveiksmīga seksa gadījumā cilvēka vajadzības paliek neapmierinātas, radot pārdzīvojumu.

Kā zināt, ka ir problēmas? 

Nav vienas mērauklas, pēc kuras noteikt, ka pāra seksuālajās attiecībās kaut kas izgājis ārpus normas robežām un tāpēc sāk attīstīties problēma. Katram šīs normas vai mērauklas ir citādas, un galvenais kritērijs, kam sekot – vai abi partneri ir apmierināti, laimīgi un vai spēj otram pateikt visu to, kas tomēr sagādā raizes vai nerada pilnvērtīgu apmierinājumu.

Kādus jautājumus mammai sev vērts uzdot par seksuālo apmierinātību

Izvērtējiet! 

• vai sekss ir tik bieži, cik gribas abiem;
• vai abi spēj gūt orgasmu;
• vai tad, ja ir atšķirīgas seksuālās vajadzības, ir iespējams par to runāt un rast kompromisu.
  Ja radusies kāda problēma, nedrīkst ļaut tai samilzt! Vajadzības gadījumā jāmeklē profesionāla palīdzība – pāru terapija var būt palīdzoša. Piemēram, ja viens vēlas orālo seksu, bet otrs nav apmierināts ar šādu situāciju, arī tad pāru terapija var līdzēt.

Kontracepcijas metodes

Mūsdienās pieejamas ļoti dažādas:

• hormonālās tabletes, makstī ievietojami riņķi, plāksteri, kas neļauj organismā nobriest olšūnai. Efektivitāte līdz pat 98–99%;
• barjermetodes jeb prezervatīvs, dzemdes spirāle, kas neļauj spermai nokļūt līdz olšūnai. Arī ļoti augsta efektivitāte, turklāt prezervatīvus var iegādāties brīvi, un tā ir vienīgā metode, kas pasargā arī no inficēšanās ar seksuāli transmisīvajām slimībām un citām infekcijām;
• spermicīdi, kas nopērkami gela, krēma, sūkļa veidā un kurus pirms dzimumakta ievada vai ieziež makstī, kur tie iznīcina spermatozoīdus. Efektivitāte salīdzinoši zema – vien 60–90%;
• pārtrauktais dzimumakts – vīrietis pirms ejakulācijas izņem dzimumlocekli no sievietes maksts. Ļoti nedroša metode (efektivitāte 40–70%), jo nedaudz spermas izdalās arī pirms ejakulācijas;
• kalendārā metode, kad pāris ar seksu nodarbojas tikai “drošajās” dienās menstruālā cikla laikā. Efektivitāte 40–97%. Visa menstruālā cikla laikā pastāv iespēja, ka iestāsies grūtniecība, turklāt “drošo” dienu skaitīšana iespējama tikai tad, ja sievietei ir veselīgs, neizmainīts, katru mēnesi vienāda garuma menstruālais cikls;
• ķirurģiskās metodes – sievietēm olvadu, vīriešiem sēklvadu nosiešana. Abas metodes ir drošas, taču neatgriezeniskas;
• avārijas kontracepcija jeb tabletes, kuras lieto gadījumā, ja ir plīsis, noslīdējis vai nav lietots prezervatīvs, vai aizmirsts iedzert hormonālo tableti. Šī metode spēcīgi ietekmē sievietes hormonālo sistēmu, tāpēc avārijas kontracepciju nedrīkst lietot bieži, un tā noteikti nedrīkst būt kā pamata kontracepcijas metode.

Sekss – cik bieži ir veselīgi?

Seksualitāte ir ļoti sarežģīts fenomens, un katram ir pilnīgi atšķirīgas vajadzības. Nevar pateikt, ka, piemēram, veselīgi ir mīlēties divreiz nedēļā vai divreiz mēnesī. Normāli ir tik, cik abiem gribas un lai ir iespēja to īstenot. Ir aseksuāli cilvēki, kurus sekss neinteresē vispār, tikai platoniskas attiecības, un ir arī cilvēki, kuriem sekss vajadzīgs vairākas reizes dienā. Abas situācijas ir normālas.

Galvenais kritērijs ir, vai tu esi laimīgs

Lai izmērītu, vai valstī cilvēkiem ir vai nav laba seksuālā veselība, PVO ieteikums ir uzdot tikai vienu jautājumu, lai to noskaidrotu. Proti, vai tu esi apmierināts ar savu seksuālo dzīvi? Jā, esmu – var teikt cilvēks, kuram sekss ir piecreiz dienā, un tāds, kurš ir pilnīgi viens, taču dzīvo pašpietiekami bez seksa, kā arī pozitīva atbilde var būt no cilvēka, kuram šad un tad ir gadījuma sekss.

Galvenais ir, vai es sevi pazīstu, vai zinu, ko gribu savā seksuālajā dzīvē, un vai varu to īstenot. Ja šīs vajadzības ar partneri nesakrīt, tās ir jāizrunā vai jāmeklē profesionāla palīdzība – tās ir rūpes par savu seksuālo veselību un arī par attiecībām. Seksologs, psihoterapeits, psihologs, psihiatrs – visi šie speciālisti attiecīgos brīžos var palīdzēt. Piemēram, ir cilvēki, kuri nespēj sasniegt orgasmu, un daļa tāpēc cieš. Visbiežāk tam iemesli nav fizioloģiski vai anatomiski, kad būtu vajadzīga endokrinologa (hormonālo pārmaiņu dēļ), ginekologa vai urologa palīdzība. Lielākoties tie ir psiholoģiskas dabas cēloņi, kurus risina galvenokārt pie psihoterapeita.