Mājokļa novērtējuma tests: Vai mūsu bērns dzīvo drošā vidē?

Krītot, klūpot, lecot vai pagrūžot cits citu. Sagriežoties, aizrijoties. Apēdot to, kas nav paredzēts ēšanai. Spēlējoties ar paša mājdzīvnieku, nezinot dzīvnieka spēles noteikumus. Paliekot bez pieaugušā uzraudzības. Lai bērnus no traumām pasargātu, vecākiem ir jāzina pastāvošie riski. Tiesa, ne visus var paredzēt. Tomēr novērst var daudz! Tāpēc vecākiem ir mērķtiecīgi jāizglītojas, kā nosargāt sava bērna veselību un pat dzīvību.

GULTASVIETA

• Prom no sildierīcēm un logiem! Šūpulīšus vai mazu bērnu gultas, un īpaši mazulīšiem līdz gada vecumam, jānovieto istabā tālu prom no loga un radiatora, krāsns mūrīša u.c. Vislabāk likt gultiņu pie pretējās sienas. Maziem bērniem vēl nav nobriedusi organisma termoregulācija, un ārējā vide ļoti tieši ietekmē bērna ķermeņa temperatūru. Mazais var viegli pārkarst vai atdzist.
• Gultā – nekā lieka! Kad bērniņš guļ savā šūpulītī vai gultiņā, no tās ir jāizņem viss liekais – rotaļlietas, arī plīša lielie lāči, spilventiņi, dvieļi, mīļlupatiņas, pudelīte un viss cits, kam tur nav jāatrodas laikā, kad mazais ir miegā. Sevišķi tas attiecas uz zīdaiņiem divu līdz trīs mēnešu vecumā. Mazulis vēl nespēj pats velties, pagriezt vai atvirzīt galvu gadījumā, ja viņam kaut kas aizsedz elpceļus. Un tas ir īpaši bīstami – pēkšņās nāves sindroms, kas tiek saistīts arī ar iedzimtām problēmām, mēdz notikt arī gultiņā atstātu lieko priekšmetu dēļ. Šādām nelaimēm nav jānotiek.
• Apmalītes gultai elastīgas! Ir lieliski, ka gultiņas cietās redeles tiek apsegtas ar mīkstu pārklājumu jeb tā sauktajām apmalītēm, taču noteikti nevajag izmantot pavisam mīkstās, polsterētās apmales. Apmalēm jābūt elastīgām un reizē arī pietiekami stingrām. Ja zīdainis savu seju pievirzīs ļoti tuvu apmalītei, tad pārlieku polsterētā apgrūtinās elpošanu, jo būs padevīga un ieņems mazuļa sejas formu. Tāpēc jāpavērtē, vai situācijā, kad mazais pievirzījies par tuvu apmalei, viņa deguntiņam un mutītei paliks vieta, kur ievilkt pietiekami dziļu elpu.
• Uz sāniem vai uz muguras! Bērns līdz trīs mēnešu vecumam atrasties uz sava punča drīkst tikai tad, kad pieaugušais ir blakus un uzmana mazulīti. Liekot bērnu gulēt vai atstājot viņu vienu kaut uz brīdi, pavisam mazais bērniņš jānoliek uz sāniem vai uz muguriņas, tāpat kā tad, kad vecāki paši dodas gulēt. Ja zīdainis būs uz vēdera un piekusīs (un tas notiek ātri), viņš atbalstīs galvu ar sejiņu gultā. Līdz apmēram trīs mēnešu vecumam bērns pats nespēj apzināti pagriezt galvu sānis, lai brīvi elpotu, tāpēc pastāv liels nosmakšanas risks.
• Apsedz pareizi! Galvenais nosacījums ir atstāt brīvu bērna seju un kakla priekšējo daļu, lai segas mala netiek līdz bērna mutei vai pat degunam.
• Pārtinamais galds. Lai cik mazs un šķietami vēl nevarīgs būtu bērns, uz pārtinamā galda viņu nedrīkst atstāt nepieskatītu ne mirkli! Arī jaundzimušo ne – pat viņi žiperīgi kustas! –, un arī zīdaini, kurš vēl neprot velties, ne. Pārtinamie galdi ir tik augsti, lai zīdainis gūtu nopietnu galvas traumu – bērna galvaskauss ir trausls kā olas čaumala, un tā ir salīdzinoši smagākā ķermeņa daļa, tāpēc, ja zīdainis krīt, tad parasti uz galvas. Lai bērns salauztu galvaskausu, pietiek ar 30 centimetru augstumu! Tāpēc pirms aprūpē mazuli uz pārtinamā galda, ir jāpārliecinās, vai pilnīgi viss nepieciešamais nolikts rokas stiepiena attālumā – autiņbiksītes, mitrās salvetes, zeķes u.c.
• Gultiņas tuvumā nekā lieka! Ja vien iespējams, bērna gultiņas tuvumā nevajadzētu novietot citas mēbeles vai priekšmetus, lai tās nevarētu aizsniegt, izbāžot rociņu caur redelēm. Īpaši, kad mazais jau sāk celties kājās, turoties pie gultiņas. Gan skapis, gan kumode, gan uz tās novietotie priekšmeti, tostarp stāvlampas, var uzkrist bērna gultai. Paaugoties mazajam pētniekam sāk interesēt pilnīgi viss apkārt esošais, ko gribas aptaustīt, apskatīt un arī – nogaršot!
• Pārvietojamais šūpuļkrēsls. Parasti šķiet, ka tie ir gana stabili, lai liktu uz gruntīga galda un tur atstātu savu zīdainīti dzīvoties, kamēr paši turpat blakus gatavojam ēst vai veicam kādus citus mājas darbus. Tas nav droši! Ir gadījumi, kad bērns ar visu šūpuļkrēslu nokritis no ļoti stabilas virsmas. Nekļūdīsieties tikai un vienīgi tad, ja pārvietojamo šūpuļkrēslu ar savu mazulīti novietosiet uz grīdas. Protams, drošā attālumā no vietas, kur jūs gatavojat ģimenei pusdienas, lai bērnam kaut kas neuzlīst, neuzkrīt vai neuzsprakšķ tauki.

LOGI, PALODZES, BALKONS

Svaigs gaiss mājās ir veselībai labvēlīgs, bet jārūpējas, lai logi būtu bērniem droši – atverami vēdināšanas režīmā, kā arī tādi, lai mazajam pašam loga atvēršana nebūtu pa spēkam. Bērnu nekad nedrīkst atstāt pie atvērta loga nepieskatītu! Īpaši, ja loga tuvumā stāv galds, krēsls vai jebkas cits, kur mazais var uzrāpties, lai nokļūtu uz palodzes.

• Uzmanies! 
  Logam priekšā pielīmētais moskītu tīkls nespēs noturēt bērnu, ja viņš kritīs. Ja paplēš pielīmēto maliņu, labi redzams, cik viegli tīkls nāk nost.

VIRTUVE 

• Pie plīts uzmanīgi! Gatavojot maltīti uz plīts, jāatceras – pannas vai katla rokturis jāpavērš prom no sevis vienmēr, kad tie tiek atstāti bez uzraudzības. Bērnam patīk imitēt vecākus, tāpēc interese par rokturi un traukā atstāto ēdienu var būt neizmērojami liela. Turklāt dažkārt vecāki savu mazuli novērtē par zemu, jo maldīgi šķiet – viņš to vēl nespēs pasniegt! Bērni patiesi aug ātri. Taču, ja karstā ēdiena saturs uzlīs bērnam, tā var izvērsties par lielu nelaimi – par īpaši bīstamu veselībai var kļūt ikviens apdegums, kas ir vienāds vai lielāks ar paša cietušā plaukstas izmēru.
• Neturi mazuli klēpī kafijošanas laikā! Baudot karstus ēdienus vai dzērienus, bērnu klēpī turēt nedrīkst! Arī tos mazuļus, kas ir vēl pavisam mazi un šķietami nekustīgi. Tas ir viens mirklis, kad nupat rāmā situācija var izvērsties par traumu gan bērnam, gan vecākam.

Vannasistaba 

• Vannā bez uzraudzības neatstāt! Bērnu vannā bez pieskatīšanas nedrīkst atstāt ne mirkli, arī mazliet lielāko brāļu un māsu uzraudzībā ne – viņi nespēs uzreiz novērtēt, ka mazākais brālis vai māsa aizrijies ar ūdeni vai rīstīšanos var pat uztvert kā joku.
• Pārbaudīt ūdeni! Ja vien vannā jau nav iestrādāts indikators, kas rāda bēdīgo sarkano vai smaidīgo zaļo sejiņu, tad ūdens temperatūra ir jāpārbauda ar speciālo termometru. Vecāks var paļauties arī uz savām sajūtām, taču tad tas jādara ar elkoni, kur jutīgāka āda – ja ūdens temperatūra patiks vecākam, tad arī bērnu var droši vannot. Ja ūdens vannai tiek jaukts, to uzvārot uz plīts, tad vienmēr vannā pirmais ir jālej aukstais un tikai tad karstais ūdens – ja lies otrādā secībā, bērns, nezinot situāciju, karstajā var iekāpt negaidīti.
• Uzmanīgi ar veļasmašīnu! Veļasmašīnas durvis drošāk ir turēt ciet. Mazs bērns var iebāzt galvu veļasmašīnas tvertnē, lai paskatītos, kas tur ir, un pats nejauši galvu tur iespiest. Mazuļa kustības vēl nav tik koordinētas, lai diskomforta vai pat sāpju gadījumā spētu noreaģēt adekvāti un durvis atlaist. Var pat notikt pretēji, – ka mazais apjūk un spiež tās ciet vēl vairāk.
• Sadzīves ķīmija, zāles, kosmētika
  Visas sadzīvē bīstamās vielas – kosmētikas līdzekļi, sadzīves ķīmija, baterijas, asi, kā arī sīki, plīstoši priekšmeti un medikamenti jāglabā bērnam neaizsniedzamā vietā. Ja medikamenti tiek turēti rokassomiņā, tad arī tai ir jābūt bērnam nesasniedzamā vietā.

Praktisks padoms! Bīstamas lietas 

vienmēr jānovieto plauktu augstāk par to, kas, pēc vecāka ieskatiem, bērnam ir nesasniedzams.  

• Televizors un sadzīves tehnika 
  Galvenie nosacījumi – nenovietot lielo televizoru vai datora monitoru uz skapīša, galda vai kumodes, kam apakšā ir ritentiņi, kā arī tuvu malai (šis attiecas arī uz mēbelēm bez ritentiņiem). Ja bērns ieraudzīs ekrānā savu mīļāko multfilmas varoni vai sadomās vienkārši tāpat iepazīties ar šo lielo un nezināmo brīnumu, viņš noteikti mēģinās tikt tam klāt, itin viegli izkustinot nestabilo mēbeli un uzgāžot sev virsū uz tās novietoto televizoru vai datoru.
• Uzmanies! Jāizvēlas stabilas mēbeles, lai uz tām novietotie smagnējie priekšmeti arī būtu iespējami stabilāki un neapdraudētu bērnu.
• Kontaktligzdas, elektroierīces
  Tām jābūt bērnam neaizsniedzamās vietās un elektrodrošām – kaili vai kā citādi bojāti elektrovadi apdraud ne tikai bērnu, bet arī pārējos mājiniekus. Savukārt bērnam aizsniedzamās vietās esošajām kontaktligzdām vajadzētu būt drošības vārtiņiem vai speciālajiem veikalos nopērkamajiem aizbāžņiem, lai bērns spēlējoties nevarētu ielikt savu pirkstu vai šaurāku priekšmetu viņam tik interesantajā kontaktligzdas spraugā. Ja bērnam rokās būs kāds priekšmets, kura fizikālie parametri atļaus to ievietot kontaktligzdas caurumiņā, šāda bīstama ideja viņam prātā var iešauties visai drīz.
• Trepes mājā
  Tām vajadzētu būt ar margām, bet margu konstrukciju veidojošām vienībām jābūt pietiekami biežām, lai neveidojas liela sprauga, kur bērns var izbāzt galvu vai pat tikt cauri pilnībā un iesprūst vai vēl ļaunāk – nokrist. Drošībai rekomendējamais margu atstarpju platums – 10 centimetri. Kāpņu abi gali – gan lejā, gan augšā – jānorobežo ar sētiņu, kuras mehānisms ir gana sarežģīts, lai bērns pats to nevarētu atvērt. Tāpat svarīgi atcerēties par trepēs iestrādātiem pretslīdes elementiem – smilšpapīram līdzīgas līnijas, lai bērns (un arī pārējie mājinieki) ar čībām vai zeķēm nepaslīdētu un nenokristu.
• Mājas ārdurvis slēgtas. Vienmēr!
  Kad ģimenē ienāk bērns, durvis jāslēdz arī privātmājās, pat ja iepriekš tā nav darīts. Vēl vairāk – atslēga no durvīm jāizņem, jo bērna dabā ir atdarināt pieaugušos un izmēģināt visu to, ko prot viņi. Zinātkāre mazo var vilināt tālāk, taču tālākais var būt bērna dzīvību apdraudošs, piemēram, kāpņutelpa.
• Draudzība ar mājdzīvnieku 
  Jau no bērna agrīna vecuma bērnam ir jāmāca drošas attiecības ar mājdzīvnieku. Tāpat pieaugušajam vienmēr jābūt klāt reizēs, kad bērns ir kontaktā ar mājdzīvnieku. Visbiežāk tāpēc, ka tieši bērnam var ienākt prātā dažādas izklaides, kas mājdzīvniekam var nepatikt vai sabiedēt viņu. Ir tikai loģiski, ka dzīvnieks mēģinās sevi aizstāvēt, kā nu to prot.