Svarīgā vakcīna pret CPV. Arī zēniem

CPV ir cilvēka papilomas vīruss, ar kuru var inficēties lielākoties dzimumattiecību laikā. Mikroplaisas gļotādā vai ādā vīrusam kalpo kā ieejas vārti uz šūnām. 
Lielākoties cilvēks nezina, kurā brīdī inficējas ar vīrusu, un bieži vien vīrusa izraisītas labdabīgās izpausmes izzūd spontāni. Tomēr CPV ir ievērojams ar to, ka tā ietekmē var veidoties ļaundabīgi procesi šūnās. Sievietēm visbiežāk CPV ir dzemdes kakla priekšvēža un vēža izraisītājs. Latvijā katru gadu tiek atklāti aptuveni 250 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi, un tā ir trešā biežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana sievietēm līdz 45 gadu vecumam. 

Vīriešiem ilgstoša jeb persistējoša CPV infekcija var izraisīt mutes/rīkles dobuma, anālā kanāla un dzimumlocekļa vēzi. 

Turklāt nevienai no šīm trim onkoloģiskajām saslimšanām nav pieejamas skrīninga analīzes kā dzemdes kakla vēža gadījumā, tāpēc nereti slimība tiek atklāta jau ielaistā stadijā.

Gudrais vīruss 

- 1976. gadā virusologs profesors Haralds Curhauzens pirmo reizi izteica hipotēzi par to, ka cilvēku papilomas vīrusam ir liela loma dzemdes kakla vēža attīstībā, bet 80. gadu sākumā profesors ar kolēģiem atklāja vīrusa augsta riska onkogēnos 16. un 18. tipus. Par šo atklājumu 2009. gadā profesors ar kolēģiem saņēma Nobela prēmiju medicīnā. Taču, gadiem ejot, tika atklāts, ka šis vīruss ietekmē ne tikai dzemdes kaklu, bet arī citas lokalizācijas, tostarp anālo kanālu, mutes/rīkles dobumu, dzimumlocekli, maksti un vulvu. 
- Vīruss pēc izmēriem ir pavisam mazs un gudrs. Lielākoties vīrusa infekcija ir pašlimitējoša – tā vienkārši izzūd no šūnas, un cilvēks nezina, ka viņa organismā kas tāds ir bijis. Arī nelielās vīrusa veiktās pārmaiņas šūnās nebūs jūtamas, un, vīrusam no šūnas izzūdot, tā atgūs savu sākotnējo stāvokli. Visbiežāk minētais process notiek 6–24 mēnešu laikā.
- Ar CPV iespējams inficēties pat tad, ja bijis tikai viens vienīgs dzimumakts un partnerim tajā brīdī ir aktīva CPV infekcija.
- Katra seksuāli aktīva sieviete kaut reizi dzīvē bijusi inficēta ar CPV.

CPV vakcīnas sastāvs

Tālajā 1990. gadā pirmo reizi laboratorijā tika sintezētas vīrusam līdzīgās daļiņas un tad arī iegūta atļauja sākt pašas vakcīnas izstrādi. No 2006. gada tā ieviesta vakcinācijas kalendāros lielākajā daļā Eiropas, ASV un Austrālijā. Neviena no CPV vakcīnām nav tā sauktā “dzīvā vakcīna”, jo to pamatā ir mākslīgi veidotas vīrusam līdzīgas daļiņas, kas, nokļūstot organismā, sekmīgi veicina antivielu veidošanos pret konkrētiem CPV tipiem. 

Sarunvalodā šī vakcīna tiek dēvēta par poti pret dzemdes kakla vēzi, taču tā nav. Patiesībā tā pasargā gan vīriešus, gan sievietes no dažādām CPV izraisītām saslimšanām. 

Līdz šim Latvijā bija pieejama divvalentā vakcīna, kas aizsargā pret visagresīvākajiem, biežāk sastopamajiem onkogēnajiem vīrusa tipiem – 16. un 18. tipu. No 2020. gada janvāra Latvijā tiek izmantots pašreiz labākais izgudrojums šajā jomā – deviņvalentā vakcīna. Tā izveido organismā antivielas pret septiņiem augsta riska onkogēniem CPV tipiem un diviem zema riska onkogēniem CPV tipiem, kuri visbiežāk izraisa dzimumorgānu papilomu jeb kārpu veidošanos. CPV izraisītās papilomas nav ļaundabīgas, bet tā var būt ļoti nepatīkama saslimšana, ar kuru lielākoties saskaras gados jauni cilvēki – dzimumorgānu rajonā pastiprināti veidojas kārpiņas jeb papilomas, kas rada kosmētisku defektu, kā arī var radīt diskomfortu šajā rajonā. Papilomas bieži vien ir grūti ārstējamas, jo tās pēc laika atgriežas.

No cik gadiem vakcinē?

Kopš 2010. gada CPV vakcīna ir iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā, kas paredzēta meitenēm vecumā no 12 līdz 18 gadiem (šobrīd), taču vakcinēties var jebkurš neatkarīgi no vecuma. Arī vīrieši. Pašlaik aktīvi tiek runāts par to, lai bērnu vakcinācijas kalendārā kā vakcīnas saņēmējus iekļautu arī zēnus tādā pašā vecuma grupā. 

Kopumā pret CPV vakcinē vairāk nekā 100 valstīs, no kurām aptuveni 20, tostarp Austrija, Zviedrija, Lielbritānija, ASV un citas valsts programmas ietvaros vakcinē arī zēnus. 

Pētījumos pierādīts, ka tad, ja vismaz viens no partneriem ir vakcinēts pret CPV, samazinās vīrusa transmisija jeb pārnešana.

Ņem vērā! 

• Pēc 18 gadu vecuma vakcīnas izmaksas jāsedz pašiem, bet zēniem arī pusaudžu gados pagaidām to neapmaksā valsts.
• Līdz 15 gadu vecumam jāsaņem vakcīnas divas devas ar 5–13 mēnešu intervālu, pēc 15 – trīs devas ar 2 un 6–12 mēnešu intervāliem starp vakcīnām.
• Vakcinēties var jebkurā vecumā. Arī tad, ja iepriekš konstatēts CPV vīruss un veikta ārstēšana vīrusa izraisītu bojājumu dēļ, jo diemžēl pēc pārslimošanas organismā neveidojas antivielas, kas ilgstoši saglabājas un aizsargā no jaunas inficēšanās nākotnē.

3 fakti, kurus vērts zināt

1. Inficējoties ar CPV, cilvēks var nesaslimt, taču kļūt par šī vīrusa nēsātāju. Pierādīts, ka 80% seksuāli aktīvu sieviešu kaut reizi dzīves laikā ir inficējušās ar CPV, un 40% no viņām inficēšanās notikusi tieši pirmo divu gadu laikā pēc dzimumdzīves sākšanas.
2. Aptuveni 20% gadījumu attīstās dzemdes kakla priekšvēža slimība jeb CIN (cervikāla intraepiteliāla neoplāzija).
3. Vakcīna ir ļoti daudz pētīta, un dati liecina, ka tā tiešām ir efektīva. Piemēram, Austrālijā, kur vakcināciju pret CPV sāka 2006. gadā, tagad uz 100 000 sieviešu ir septiņi dzemdes kakla vēža gadījumi gadā, Eiropā vidēji – 13, bet Latvijā – 25.

Latvijas Dzemdes kakla vēža izglītības fonds atgādina

Pacientu likuma 13. panta 2. punktā ir teikts, ka nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, tas nozīmē, ka cilvēks par vakcīnas saņemšanu var lemt pats. 

Gadījumos, kad pusaudžu un vecāku domas nesakrīt par vakcināciju, bērns no 14 gadu vecuma var neprasīt mammai vai tētim atļauju un doties pats saņemt savu vakcīnu. 

Vakcinācija ir primārā profilakse cīņā ar dzemdes kakla vēzi un citām CPV vīrusa izraisītām saslimšanām.

Jautā vecāki 

Par vakcīnu meitenēm atbild ginekoloģe un kolposkopijas speciāliste Kristīne Pčolkina.

Vai CPV vakcīna var ietekmēt auglību?
Nekādā gadījumā. Vakcīnas sastāvā ir tikai vīrusam līdzīgas daļiņas, kas, nokļūstot organismā, veido specifiskas antivielas konkrētiem vīrusa tipiem. Jaunu meiteņu vecākiem bieži vien ir bažas un tāpēc uzskata, ka labāk pagaidīt, kamēr sākas mēnešreizes, nostabilizējas, un tikai tad ved vakcinēt savas meitas. Tam nav nekādas saistības ar menstruālo vai reproduktīvo funkciju. Daudzi pētījumi pierādījuši, ka neauglība vai priekšlaicīgs olnīcu izsīkums jeb priekšlaicīga menopauze nav saistīta ar vakcināciju pret CPV. 

Kāda ir statistika, vai kāda ar dzemdes kakla vēzi saslimusī sieviete ir bijusi potēta pret CPV?
Pirmkārt, neviena vakcīna nedod simtprocentīgu garantiju, ka cilvēks tiešām nesaslims. Vakcīnām, kurās bija iekļauti tikai divi augsta riska onkogēnie tipi, efektivitāte bija 70%. Šīm jaunajām – 90%. Latvijā mums nav pieejama statistika, ka ar dzemdes kakla vēzi būtu saslimusi pret CPV vakcinēta sieviete, un efektīvas ir abas vakcīnas – gan tā, kas bija iekļauta vakcinācijas kalendārā līdz 2020. gadam, gan arī tagad pieejamā vakcīna.

Kāpēc daļa ginekologu joprojām uzskata, ka meitenes nevajag potēt ar CPV vakcīnu?
Tas ir sāpīgs jautājums, un tā vairāk būs neizglītotība, nevēlēšanās ieklausīties speciālistu viedoklī, kuri ikdienā sastopas ar CPV izraisītām saslimšanām. Ja paši netic speciālistiem, tad nemeklē ticamu informāciju plašos pasaules pētījumos, bet lasa mazas publikācijas, kurām nav nekāda zinātniskā pamata. Tāpēc, iespējams, arī tas tā ir. Jo speciālistu vidū nav šaubu par šīs vakcīnas nepieciešamību un efektivitāti, turklāt ne tikai meitenēm, bet arī zēniem.

Par zēnu vakcinēšanu pret CPV atbild ķirurgs onkologs Guntis Ancāns

Cik liela ir iespējamība, ka mans dēls var inficēties ar CPV? 
Situācija ir tāda pati kā meitenēm. Tiklīdz puisim sākas dzimumdzīve, iespēja inficēties ar CPV ir ļoti liela, ja vien viņš nav vakcinējies. 

Jā, zēniem šis vīruss ir tikpat bīstams kā meitenēm. 

Arī viņus apdraud papilomas, mutes/rīkles dobuma vēzis, anālā kanāla un dzimumlocekļa ļaundabīgs audzējs. Turklāt mutes/rīkles dobuma vēzis lielākoties skar gados jaunus cilvēkus, savukārt anālā kanāla vēža gadījumu skaits diemžēl visu laiku palielinās.

Vai tad, ja sapotē bērnu pusaudža vecumā, ir garantija, ka viņš neinficējas ar CPV pusmūža gados, kad parasti ir vislielākais risks saslimt ar kādām ļaundabīgām slimībām?
Imunitāte saglabājas visu mūžu un nav jāveic revakcinācija, kā arī nevajadzētu palielināties riskam inficēties ar CPV vēlākos gados. Pētījumi pierāda, ka pēc vakcinācijas pret CPV risks inficēties ar šo vīrusu pusmūža gados ir tāds pats kā jaunībā – tuvu nullei, jo simtprocentīgas garantijas nav nekam.

Vai, potējoties pret CPV, jārēķinās ar kādām komplikācijām, blaknēm?
Vakcīna nav vitamīni, tās ir zāles, tāpēc blaknes var būt tādas pašas kā pēc jebkuras medicīniskas manipulācijas. Taču parasti sūdzības ir tādas pašas kā pēc standarta vakcinācijas – tas ir sāpīgums un pietūkums dūriena vietā. Citu blakņu parasti nav.

Atsauces:

https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30495978/
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7255493/
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31479634/
https://www.who.int/reproductivehealth/topics/cancers/hpv-vaccination/en/