Kā pusaudža zobiem palīdz silanti un fluora laka

Lai kādi arī būtu mūsdienās izgudrotie palīglīdzekļi zobu veselības saglabāšanai, viens ir skaidrs – tie neatceļ normālo higiēnu ikdienā. Turklāt atsevišķos gadījumos jau esošu problēmu ar šiem palīglīdzekļiem var novērst tikai tad, ja tiek rūpīgi ievērotas higiēnas pamatlietas – zobu tīrīšana no rīta un vakarā. Bet kur nu – lielākā daļa skolas vecuma bērnu nez kāpēc šo nodarbi uzskata par nelietderīgu un bieži tikai mīļā miera labad kaut ko pabirstē. Tā sakot, lai mamma liekas mierā! Paveicies ir tiem vecākiem, kuriem bērns ļauj pārtīrīt savus zobus. Daktere Ieva Gavare atklāj, kā var palīdzēt silanti un fluorīda lakas.

Izlīdzina gropītes, bedrītes

Vispirms jāuzsver, ka mūsdienās silantus izmanto arī kā ārstēšanas metodi – ne vienmēr, bet atsevišķos gadījumos, kad caurums tikko sācis veidoties. Tie ir tie baltie plankumi uz zobiem, kas liecina, ka tūlīt, tūlīt šis gaišais pleķītis pārvērtīsies īstā caurumā, ja vien nekas netiks darīts, lai tā nenotiktu. Tomēr silantu pamatuzdevums nav vis labot, bet gan pasargāt zobus no bojāšanās.
“Ir stikla jonomēra un kompozīta silanti,” uzskaita Ieva Gavare, “nav tā, ka vieni ir labāki par otriem, taču katram ir atšķirīgas īpašības. Katrreiz jāizvērtē, kurš materiāls derēs vislabāk.” Zobārste paskaidro, ka stikla jonomēra silanti nav tik cimperlīgi, ir vieglāk ieklājami, tāpēc labāk derēs maziem bērniem,  kuriem procesa gaitā grūtāk nodrošināt perfektu sausumu mutē. “Kompozīta silanti prasa lielāku rūpību, tie ir jutīgāki uz mazām kļūmēm,” norāda zobu daktere. Taču tie abi ir pārklājuma materiāli zobu virsmām, ko izmanto ar mērķi izlīdzināt gropītes, dziļākas bedrītes, kuras grūtāk iztīrīt no ēdiena paliekām. “Uzklājot silantu, zoba kožamā virsma kļūst līdzenāka, un to ir vieglāk notīrīt,” saka Ieva Gavare.

Kad lieto silantus

• Piena un pastāvīgo sānu zobu kožamo virsmu kariesa profilaksei. Jā, silantus var klāt ne tikai uz pastāvīgajiem jeb kaula, bet arī uz piena zobiem.
• Tikko radušos kariozu bojājumu ārstēšanai. Kad noteikti nepieciešams urbt un likt plombu un kad var ārstēt ar silantu, izlemj zobārsts, jo pat uz aci šķietami vienādi bojājumi zobam var būt ārstējami atšķirīgi.
• Proksimāli silanti. Tas nozīmē, ka silantu uzklāj uz zoba sāna virsmas, kas kontaktē ar blakus zobu jeb – starp diviem zobiem. Tehniski sarežģīts process, turklāt pirms procedūras vairākas dienas vajadzēs dzīvot ar tādu kā gumiju starp šiem abiem zobiem, lai sprauga kļūtu lielāka. “Tas nav sāpīgs process, ir tikai sajūta, ka kaut kas ieķēries zobos un to nevar dabūt ārā,” saka daktere.

Vai silantus var izmantot visiem

Ir pierādīts, ka zobam uzklāts silants patiešām efektīvi pasargā no caurumu veidošanās, taču šī efektivitāte lielā mērā ir atkarīga gan no pareizas silanta uzklāšanas, gan arī no paša zobu īpašnieka centības, pucējot zobus. Taču, jā, silantus var klāt visiem. “Vienīgi pieaugušajiem šī procedūra nebūs tik vērtīga. Silantu uzklāšana īpaši ieteicama situācijās, kad zobi šķiļas, vēl ir dažāda garuma un tāpēc nekontaktējas viens ar otru. Kamēr zobi nesatiekas sakodienā, nenotiek arī to pašattīrīšanās,” uzskaita Ieva Gavare, piebilstot, ka kontaktā tie cits citu notīra.

Skolēniem un pieaugušajiem silantus var klāt, ja ir augsts kariesa risks, piemēram, uzturā pārmēru lietota cukura dēļ vai tad, ja lietoto medikamentu dēļ mutē pastāvīgi ir sausuma sajūta. 

Tomēr arī vecāko klašu skolēniem un pieaugušajiem silantus var klāt, ja ir augsts kariesa risks, piemēram, uzturā pārmēru lietota cukura dēļ vai tad, ja lietoto medikamentu dēļ mutē pastāvīgi ir sausuma sajūta. Un lieliska ziņa tiem, kuriem, dodoties pie zobārsta, vislielākās raizes sagādā tieši urbšana – silantus var izmantot kariesa izraisīto mazo caurumu ārstēšanā arī bērna vecumu pārsniegušiem pacientiem. “Un tad nav jāurbj zobs,” uzsver speciāliste, “tāpēc ir tik svarīgas regulāras vizītes pie zobārsta, lai noķertu bojājumu sākumstadijā, pirms tas pārvērties urbjamā caurumā.” 
Tāpat silantus var klāt, ja zobs iepriekš daļēji ir labots. “Protams, gadījumos, kad visa zoba kožamā daļa sastāv no plombas, silantu neklāj, jo nav vajadzības. Virsma tāpat ir gluda. Taču tad, ja zobs ir labots un blakus plombai sāk veidoties jauns caurums, ar silantu var labot šo bojājumu,” stāsta Ieva Gavare.

Kā uzklāj silantus?

Vispirms zobu, kam paredzēts uzklāt silantu, nopulē ar speciālu pastu, noskalo ar ūdeni un kārtīgi nosusina. Pēc tam zobam uzliek fosforskābi, lai virsma mikroskopiskā līmenī kļūst tāda kā poraināka un ir labāka mehāniskā saķere. Atkal seko skalošana un susināšana, un tad jau klāj silantu, aizpildot katru rieviņu zobā. Tas sacietē pārdesmit sekunžu laikā ar speciālas lampas palīdzību – gluži tāpat kā tad, kad liek balto plombu zobā.

Fluorīda laka

Lai gan pierādīts, ka uz sānu zobu kožamajām virsmām uzklāti silanti efektīvāk pasargā no kariesa veidošanās nekā fluorīda laka, tomēr, kā saka Ieva Gavare, tie viens otru neizslēdz: “Profilaktiski es liktu silantu un tam visam pāri regulāri klātu fluorīda laku.” 
Jau nosaukums pasaka, kas tas ir par līdzekli un kādam nolūkam paredzēts. Jā, fluorīda laka ir īsts kārums zobiem, jo tas nozīmē, ka tiem visu diennakti ir pieeja tik vērtīgajam fluoram. Taču zobārste uzsver: ne silanti, ne fluorīda laka pati par sevi no cauruma nepasargā: “Abi līdzekļi mijiedarbojas ar ikdienas paradumiem – higiēnu un diētu.”

Kad lieto fluorīda laku

• Profilaktiski gan piena, gan pastāvīgajiem zobiem.
• Profilaktiski gadījumos, kad pastāvīgajiem zobiem kādu iemeslu dēļ ir emaljas displāzija – tie ir balti, grubuļaini, kas liecina, ka emalja ir vāja un jebkurā brīdī var sabrukt. Fluorīda laka to stiprina.
• Kariesa ārstēšanā.

Ārstē pat lielus caurumus. Bez urbšanas

Piena zobu ārstēšanā fluorīda lakai ir plašs spektrs. Kā skaidro daktere, tā ir laba, mazinvazīva metode. Pat tad, ja caurums ir paliels, krāterveida, kā piena zobiem bieži mēdz būt, zobārsts to rūpīgi iztīrīs un pārklās ar laku. Pēc tam gan zobiņi rūpīgi jātīra, taču lielu caurumu izpucēt nav grūti. Ieva Gavare gan piebilst – kad var izmantot šādu metodi kariesa ārstēšanā un kad tiešām vajadzēs urbt, izlemj zobārsts, apskatot bojājumu: “Ne vienmēr šāda mazinvazīva metode būs piemērota.” Taču reizēs, kad to var izmantot, sanāk, ka bērns staigā ar caurumu zobā, jo “caurums ir process, kuru varam apturēt. Tas var būt kā balts punkts uz zoba, ja sāk cītīgi pucēt zobus un izdodas apturēt kariesu, un tas var būt arī lielāks caurums”. Ieva Gavare paskaidro, ka zobu sedz emalja jeb cietāks, izturīgāks slānis, un tad seko dentīns. “Bieži piena zobiem caurums diezgan ātri izveidojas tik plašs, ka sasniedz dentīnu. Mēs šo citādi ne tik izturīgo zoba kārtu varam padarīt cietu un apturēt kariesa procesu,” stāsta speciāliste. 

Arī pieaugušie var dzīvot ar noteiktu caurumu zobā, kas pārklāts ar laku. Parasti tā nedara pastāvīgajiem zobiem, bet teorētiski var. 

Šāda ārstēšanas metode der arī lielajiem piena zobiem jeb dzerokļiem, kas saglabājas visu sākumskolas laiku un pat ilgāk. “Tas atkarīgs no tā, kur caurums ir un kāds tas ir. Arī pieaugušie var dzīvot ar noteiktu caurumu zobā, kas pārklāts ar laku. Parasti tā nedara pastāvīgajiem zobiem, bet teorētiski var. Tas nozīmētu to, ka virsējā cauruma kārta jāpadara cieta, tā vairs nešķīdīs un zobs paliks vesels, jo no iekšpuses jau tas nebojājas,” norāda stomatoloģe, piebilstot, ka pastāvīgajiem zobiem tomēr ar fluorīda laku ārstē kariesu sākuma stadijā, nevis jau izveidojušos caurumu: “Un šādos gadījumos gan bez tiešām rūpīgas zobu tīrīšanas neiztikt. Jo tikai no lakas vien zobam būs par maz fluora, turklāt baktērijas jau nekur nepazūd.”  

Cik bieži klāj silantus un lakas? 

Tas lielā mērā ir atkarīgs no riska iedzīvoties kariesā. Kā saka daktere, ja zobi tiek rūpīgi pucēti un ikdienas ēdienkarte ir veselīga un tajā neietilpst pārmērīga našķošanās, tad pietiekama būs apskate reizi sešos mēnešos – vienreiz to izdarīs zobārsts, otrreiz higiēnists. Ja silantam būs nodrupis kāds stūrītis, varēs atjaunot tikai bojāto vietu – silants nav jāmaina. 
Fluorīda laku darbības ilgums ir trīs mēneši, taču gadījumos, kad laka uzklāta higiēnas nolūkā, to var atjaunot ik pēc sešiem mēnešiem.  

Mīts: zobu silanti ir kaitīgi veselībai

Pat tad, ja kāds stūrītis nodrupis un šis kriksītis apēsts, tas nekādā veidā nekaitēs organismam. Lai gan tiek rakstīts par bisfenolu A silantu sastāvā, tas ir ļoti niecīgā daudzumā. Gluži tāpat kā baltajās plombās, kuras taču piekrītam izmantot. Kā skaidro Ieva Gavare, paņemot rokās veikala čeku, mums uz pirkstiem nokļūst daudz vairāk bisfenola A nekā no silanta.  

Cik daudz fluorīda jābūt pastā?

Ja vien zobu pasta nav abrazīva – balinoša vai baltinoša – vai paredzēta kādas problēmas risināšanai, tad visa ģimene var lietot vienu zobu pastu. Jā, derēs arī pavisam maziem brāļiem un māsām. Galvenais, lai tās sastāvā pietiekamā daudzumā būtu fluorīds. “Pierādīts, ka zobu pasta efektīvi pasargā no kariesa tad, ja tās sastāvā fluorīda koncentrācija ir minimums 1000 ppm,” saka Ieva Gavare. 
 

Devas katrā tīrīšanas reizē

0–2 gadi: plāns zobu pastas slānītis uz zobu sukas saru galiem; 
3–6 gadi: mazs zirnītis;
6+ un pieaugušie: pa visu zobu sukas galviņu.

Zobu kopšanas ABC

Zobus tīra vakarā pirms gulētiešanas un no rīta pēc brokastīm, lai tie iespējami ilgāku laiku būtu tīri un no zobu pastas saņemtā fluorīda joni varētu barot, stiprināt un sargāt zobus. Ja līdz pusdienām tiešām nenašķosies, sanāks vien kādas sešas stundas dienā, kad zobi būs netīrīti. 
Zobu diegošana. Ļoti svarīgi to izdarīt vismaz vakaros, un īpaši, ja starp zobiem likta plomba, kur robežmaliņās mīl dzīvoties mikrobi, kā arī gadījumos, kad sākuma stadijā atklāts kariess. Jāpiebilst, ka bērnam līdz 12 gadu vecumam vēl nav attīstīta roku motorika, lai kvalitatīvi izdiegotu zobus, un arī vecāki to nevar izdarīt pietiekami labi savam bērnam. 
Ja nav iespēju iztīrīt zobus, var ņemt talkā ksilitola košļājamās gumijas, kas satur bērzu cukuru. Tas ir dabīgs un vērtīgs saldinātājs, kam piemīt pretkariesa iedarbība, tāpēc šādu košļājamo gumiju ieteicams lietot pēc ēdienreizēm. Nav smādējamas arī parastās, bez cukura, jo košļājamās gumijas uzdevums ir veicināt siekalu izdalīšanos, kas neitralizē pēc ēšanas radušos skābi mutē. 
Siers un ūdens palīdzēs reizēs, kad pēc našķošanās nav iespēju iztīrīt zobus. Apēsts cietā siera gabaliņš vai izdzerta glāze tīra ūdens neitralizēs skābi mutē.

Atsauce:

https://www.ada.org/en/member-center/oral-health-topics/dental-sealants